Jāni, lūdzu pajautājiet ministreti: Kādēļ nevar beidzot pāriet uz vienotu mācību materiālu izmantošanu skolās? Es saprotu, ka tas ierobežo skolotājam izvēles iespējas un "aplauž" biznesu visiem neskaitāmajiem darba burtnīcu un mācību grāmatu ražotājiem, bet... Vismaz nebūs vairs tas haoss, kas šobrīd valda - katrs nāca pa savam! Un bērnam vairs nebūs jāpērk simts un viena burtnīca un grāmata, kas krietni atvieglos ģimeņu budžetu. + Būs vienots standarts, pēc kura cilvēki iegūs izglītību. Kā arī fakts, ka netiks izmantotas darba burtnīcas mazinās truluma pakāpi, kas mājo mūsdienu bērnu un jauniešu galvās (rezultāts tam, ka skolā ar šīm darba burtnīcām viss tiek iebarots ar karotīti un ir primitīvu domāšanu veicinošs pasākums) 

1 - kad beigsies mācību grāmatu maiņa katru gadu? Vai maiņas periods var tikt samazināts? Vai var beidzot organizēt šo maiņu skolu bibliotēkās? Saprotams ka jaunas mācību grāmatas izstrāde ir projekts un tur ir iesaistītās personas un apgrozās liela nauda utt... 

man patīk, kā pilnīgi dažādi cilvēki ar vienas minūtes intervālu skar vienu un to pašu tēmu..:) 

kāpēc tad nevar pa taisno no 100.panta ņemt arī Ēlerti un Demakovu? Dombur, skatītāji lūdz, lai ir jautrāk!!! 

Skolas tiek finansētas galvenokārt no diviem avotiem - valsts un pašvaldības līdzekļiem. Valsts mērķdotācijas nauda "atseko" vienīgi līdz pašvaldībai, ne tieši līdz skolai. Vai nevarētu būt noteikts ar MK noteikumiem, ka konkrēts %, piemēram 97, tiešām seko uz skolu saskaņā ar skolēnu skaitu, bet pārējo drīkst pārdalīt pašvaldība. Varbūt tad nerastos situācija, ka vienā skolā skolēna izmaksas ir 4 reizes lielākas (kopā ar pašvaldības līdzekļiem) kā citā, bet skolēnu mācību sasniegumus labāk nesalīdzināt... 

Kad Latvijā pamatizglītība būs pieejama tikai latviešu (tas ir vienīgajā valsts) valodā? 

nacas klausities Demagogu LR Krustpunkta riktiga sizofrenija tur naca ara, kad VL sai jautaja tad par ko isti cilveks izskiras nebija skaidras atbildes par nacionalu politiku vai par sadarbibu ar Sarkano Centru un maskavas roku. 

Dieva del nelaujiet ieredniem centralizet macibu gramatu izdosanu! Skolotaja atbildiba ir ka vins maca un ar kadiem macibu lidzekliem. Ieredniem jau ta ir par daudz teiksanas! 

Labvakar! Kad Latvijā būs BEZMAKSAS pamatizglītība un latviešu valodā?Kāpēc valstij vai pašvaldībām jāfinansē izglītība mazākumtautību valodās kā pirmsskolas izgītības iestādēs?Atklāti sakot-krievu valodā?Varbūt skatoties pēc ši latviešu pazemības principa arī angļu valodā pašvaldība lai sponsorē bernudārzus un pamatskolas,mes taču esam ES,ne PSRS vai KF?Un komentārs par augstāko izglītību iz dzīves:šogad beidzu ESF studijas LU,KUR VALSTS EKSĀMENĀ ATĻĀVA NORAKSTĪT,PAT TEICA PRIEKŠĀ KOMISIJA,BET AIZSTĀVĒŠANĀ SKAIDRI UN GAIŠI TEICA;JŪS TAČU SAPROTIET,KA MĒS JŪS VIEGLĀK LAIŽAM CAURI.kAUNS PALIKA MAN UN NOŽĒLA,KĀPĒC TAD MAN TĀ BIJA JĀMĀCĀS ,BET CITI TIKA TĀPAT VIEN CAURI,LAI ... ĶEKSĪTI IEVILKTU.Par RSU palika labāks iespaids(beidzu agrāk,nezinu,kā ir tagad.) 

1. skolu tā saucamā reorganizācija ir tīrais blefs, viens piemērs pašvaldībai ir lētāk uzturēt skolu ar 40 skolniekiem nekā uzturēt autobusu un tas ir reāls gadījums, jo skolotāju algu maksā vnk. runājot valsts bet skolu uztur fiziski pašvaldība - viela pārdomām. 2. nauda seko skolēnam ir novedusi mūs galejībās, kas tik netiek darīts lai piepildītu klases a) ir atļauts licenzēt klāt speciālo izglītību - rezultāts nekāds, nevienam neinteresē, ko tas Dieva apdalītais cilvēkbērns rezultātā iegūs te varētu rakstīt daudz un dikti tālāk neiedziļināšos. b)ir skolas kur atkal klases ir pārpildītas - ar dažāda "kalibra" audzēkņiem, ka tik skaits, bet kā tiks galā tas "laimīgais" učuks nevienu neiteresē. 3. nu nav tik vienkārša visa šitā padarīšana - es te izklausīšos pēc viena populāra reklāmista, bet visā šitajā padarīšanā cilvēks ir pēdējā vietā... 

Tikko noskatījos raidījumu un izkristalizējās vairāki acīmredzami momenti, kurus neviens nepieminēja vai sprieda par tiem no pretējā gala 1. Ir par daudz augstskolu,dublējas programmas, nepietiekošs studentu noslogojums.Nevar neko augstskolām aizliegt, jo tas ierobežos brīvību, bet tas neatbilst eiropeiskai valstij. Mēs neesam eiropeiska. Bet kāpēc? Problēma jāskata no apakšas, nevis augšas. Kāds pieprasījums, tāds piedāvājums. Sākumā vajadzētu atbildēt uz jautājumu, kāpēc skolu absolventi iet mācīties augstskolā, kurā par divu dienu mācībām nedēļā jāmaksā barga nauda?Kāpēc iet studēt uz augstskolām un programmām, kurās"laiž vieglāk"? Elementārākais sākotnējais augstskolas kvalitātes rādītājs- jo blīvāka, sarežģītāka un smagāka ir mācību programma, jo lielāks ir iegūtās izglītības iespējamais kvalitātes līmenis. Esmu pārliecināta, nevienā "eiropeiskā" valstī students neizvēlēsies studēt programmā, augstskolā, kura ir vieglāka, bet mums izvēlas. Kāpēc? Neizvēlētos šādas augstskolas, augstskolu skaits strauji saruktu, vairāk piepildītos palikušās, tajās racionālāk varētu izmantot līdzekļus, būtu lielāks konkurss, varētu atlasīt tiešām spēcīgākos studentus, augstskolām nebūtu jāvelk pie sevis, kurš pagadās, lai tikai aizpildītu studējošo vietas,celtos augstskolu absolventu kvalitāte. Mazākas būtu iespējas studēt augstskolā, jaunieši vairāk pievērstos profesionālajai izglītībai, samazinātos amata profesionāļu trūkums, samazinātos bezdarbnieku ar augstāko izglītību daudzums un galu galā tas arī veicinātu vispārējo ekonomikas attīstību. Paskatieties, cik uzreiz problēmu ķēdes veidā atrisinātos tikai ja jaunieši ievērotu pāris elementārus nosacījumus-iet studēt tur kur vairāk jāmācās, nevis kur mazāk un ieteicams tikai budžeta vietās. Es nesaprotu vienu, kāpēc netiek ievērots elementārs princips, ja gribi studēt, mācies tā, lai varētu studēt budžeta vietā, ja nevari tik labi mācīties, tad nestudē.Sabiedrības domāšana ir ačgārna. Kāpēc izvēlas vieglāko ceļu mācībās? Kāpēc jāstudē augstskolā par katru cenu(gan tiešā, gan pārnestā nozīmē)? 2.Un vispār, kāpēc šodien valda pilnīgi ačgārns priekšstats, ka vispārējā vidusskola ir vislabākā sagatavošanās augstskolai. Es vēl savā salīdzinoši negarajā mūžā atceros laikus, kad bija tieši otrādi. Vieglāk tikt augstskolā bija tieši tiem, kas pirms tam mācījušies profesionālajā skolā. mediķi,lauksaimnieki, inženierspecialitātes, viss, kas saistīts ar tehniku, arī mākslas novirzienu specialitātes, būvniecība, pārtikas ražošana pārstrāde, apģērbu ražošana. Ko visās šajās jomās var dot vidusskola? Neko. Bet tieši uz šīm nozarēm taču, cik zināms, balstās jebkuras valsts ekonomika. Protams, ar filoloģiju, psiholoģiju, žurnālistiku, socioloģiju ir savādāk. Bet tur jau tā problēma, ka mums neadekvāti dominē pieprasījums pēc šīm, ekonomikai neko nedodošām profesijām. Un dominē tas tāpēc, ka tur mazāk jāpiepūlas studējot. Lūk , kur ir tā problēmas sakne. Secinājums. Izrādās varbūt pat lielākā daļa mūsu valsts problēmu ir vien no šīs ačgārnās psiholoģijas, kuras vadmotīvs- pēc iespējas mazāk piepūlēties mācoties. Bet nāk tas no tiem laikiem, kad neapdomīgi ieviesa mācību priekšmetu izvēli skolās. Bet vēl dziļāk skatoties, no pārprastas demokrātijas. 

pāris aktualitātes. . 1. Kā vispar vērtē matematikas eksāmena rezultātus? . 2. Vai standarti skolās netiek mākslīgi pazemināti? . 3. Vai sabiedrība spēj uztvert klases 2-3 skolnieku iespēju apgūt matemātiku LABI kā visas sabiedrības interešu jomu? . 4. Vai sabiedrība vispār saista eksato priekšmetu un sevisķi matemātikas mācīšanu kā vienu no ekonomikas faltoeriem ilgākā laika termiņā? . 5. Vai sabiedrība vispār uztver eskato priekšmetu īpašo nozīmi valsts ekonomikā? . 6. Vai skolu mācību metodika nav pārāk sarežģīta, jo pat salīdzinoši vienkārši uzdevumi netiek atrisināti? . 7. Vai smukās tāfeles un interaktīvie mācību materiāli netraucē skolnieka iztēles procesu un ir cēlonis nespējai atrisināt praktiskus uzdevumus, izmantojot esošās formulas? . 8. Vai pārāk smukās uzdevumu burtnicas ar sagrafētam ailitēm netraucē uzdevumu risināšanas, kļūdu, to labošanas un skolniekam individuālu risinājumu, kļūdu, atkārtotu risinājumu un procesa izparatnes normālo gaitu? . 9. Vai dažās skolas esošie glītrakstīšanas standarti, smukās tabulas, ailītes nenomāc matremātikas uzdevumiem raksturigo grafiku, kļūdu, svītrošanas un jaunu risinājumu projektu? . 10. Kā tiks risināta skolu feminizācijas problēma un tehnisko priekšmetu speciālistu vīriešu deficīts skolās? 

Par 6.jautājumu. Metodika varbūt nav sarežģīta, bet tā, iespējams, nav īstā. Rodas sajūta, ka dažos priekšmetos vielas apguvē trūkst pakāpeniskuma principa. Kas īpaši svarīgi eksaktajos priekšmetos. Otrs moments. Varbūt, dažos priekšmetos programma ir pārslogota un konkrētai tēmai atvēl daudz mazāk laika kā agrāk. Tie ir mani secinājumi tikai pavirši salīdzinot šodienas programmu vienā priekšmetā ar saviem skolas laika pierakstiem. Iespējams kļūdos, bet , manuprāt, tie ir vieni no iemesliem, kāpēc šodienas skolnieki brīžiem netiek galā ar šķietami vienkāršiem uzdevumiem. Pēc šīs paviršās salīdzināšanas mācību programmu saturu varētu formulēt tā-šodienas programmas ir plašākas, bet agrāk bija dziļākas.