„Jaunā laika” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis pavēstīja, ka katram būtu jābūt „tām idejām, kam budžetā būtu jābūt iekšā”, un jābūt „ļoti konkrētiem” piedāvājumiem. Tieši cik konkrētus piedāvājumus pati koalīcija grasās prezentēt, skaidrs gan nekļuva. „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats izteica viedokli, ka vēlētājiem septembra beigās vajadzētu no premjera un finanšu ministra „aptuveni precīzu” informāciju. Konkrētību nevairoja arī „Pilsoniskās savienības” Saeimas frakcijas deputāts Kārlis Šadurskis, kurš pavēstīja par premjera un Augusta Brigmaņa vienošanos atrast „pieņemamu rāmi, kādā veidā partijas tiks informētas par budžeta sagatavošanas gaitu un par visiem kontrolcipariem, tiklīdz kā tie būs zināmi”.

Taču opozīcijas politiķu retoriku grūti nenovērtēt kā populismu, jo, kritizējot pozīciju, viņi paši pēc izteikumiem šobrīd nav gatavi piedāvāt neko. „Saskaņas centra” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs to, kāpēc nav alternatīvu priekšlikumu sociālās apdrošināšanas sistēmas vai nodokļu reformām, pamatoja ar apgalvojumu, ka „nu nevar” skatīties priekšlikumus bez konteksta. „LPP/LC” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš vispirms prasīja koalīcijai noteikt budžeta veidošanas prioritātes, bet uz jautājumu par opozīcijas iespējām to izdarīt atrunājās, ka viss notiek „lielā slepenībā” un „mēs neko nezinām”. Kad viņu aicināja definēt pozīciju virknē jautājumu, kas arī sabiedrības acīs varētu būt nepopulāri, A.Bērziņš atkal aicināja likt kārtis galdā koalīciju. Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis nebija ar mieru runāt par nodokļu paketi, jo internetā publiski pieejamas ir tikai „prezentācijas, bet ne salikts kopā paketē”, un tā līdz Saeimai vēl nav atnākusi. J.Urbanovičs informēja, ka sava piedāvājuma radīšanai vispirms ir nepieciešams premjera sagatavotais variants.

Taču praksē saistībā ar budžetu ir daudz publiskas informācijas – pieejams viss detalizētais šī gada budžets, publiskoti projekti sociālajām un nodokļu reformām, tagad sākusies funkciju izvērtēšana, turklāt neviens no politiķiem arī neminēja, ka viņi būtu lūguši valdību sniegt papildus informāciju, bet viņiem būtu atteikts. Savukārt tas, ka šobrīd vēl nav zināms oficiālais apjoms, par kādu nākamā gada budžets būs jākonsolidē, nekādi netraucē strādāt pie priekšlikumiem, kas samazina izdevumus vai palielina ieņēmumus. J.Urbanovičs debatēs izteica versiju, ka valdība nevēlas sniegt savu piedāvājumu, jo ļoti labi zina, kas „būs jāraksta iekšā” nākamā gada budžetā un cik tas patiks vai nepatiks tautai. Vai tā ir, acīmredzot parādīs tuvākie mēneši. Šobrīd gan nav nekāda iemesla neattiecināt šo pašu versiju arī uz opozīciju.

Video: Dzintars Zaķis, Māris Grīnblats, Jānis Urbanovičs, Andris Bērziņš, Kārlis Šadurskis un Māris Kučinskis par to, kādus priekšlikumus 2011.gada budžetam (ne)grasās piedāvāt. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 02.06.2010.)