Šīsnedēļas Saeimas darbakārtībā ir likumdošanas grozījumu projekts par 2011.gada valsts budžeta projekta iesniegšanu parlamentā līdz 1.septembrim, deputātu pieprasījums ekonomikas ministram saistībā ar „Parex bankas” aktīvu pārdošanu un nacionālās bankas padomes izmaiņu jautājums, kam aizvadītajās nedēļās jau ir priekšvēsture ar deputātu pieprasījumu bankas vadītājam. Pirmais jautājums nu jau tiek saistīts ar iespējamu valdības krišanu pirms vēlēšanām. Otrais ir kontekstā ar vakar valdībā pieņemto lēmumu par valsts glābtās bankas dalīšanu, kam iebilstoši ir kredītiestāžu likuma grozījumi, kas acīmredzot būs parlamenta darbakārtībā tuvākajās nedēļās. Savukārt LB padomes jautājums jau acīmredzami saistās ne tikai ar personālijām, bet ar bankas politiku finanšu lietās daudz plašāk.

Visos trijos virzienos konteksts ir spektrā no priekšvēlēšanu populisma līdz ekonomiskās un finanšu krīzes pārvarēšanas fundamentāliem aspektiem, kuru risināšana pēc vēlēšanām var būt jau daudz smagāka un dārgāka, ja ne novēlota. Attiecībā uz budžetu nesaraujami saistāmi ir jautājumi par termiņiem un par saturu. Aizvadītajā nedēļā un šīs nedēļas sākumā publiski beidzot ir pieteikta kārtējā valsts funkciju izvērtēšana, aicinot tajā iesaistīties arī opozīcijas politiķiem un nevaldības organizācijām, un stīvēšanās, acīmredzami, ir arī par atbildības uzņemšanos vai izvairīšanos no tās gan pozīcijas, gan opozīcijas pusē.

Tieši ar budžeta situācijas normalizēšanu neapšaubāmi ir saistāmi ir daudzie neskaidrie jautājumi par „Parex bankas” transformācijām. Ar piebildi, ka šie jautājumi savukārt dalāmi starp tiem, kuri ir vairāk visu nodokļu maksātāju, un kuri – vairāk bankas bijušo akcionāru interesēs.

Latvijas Banka, jāatceras, līdztekus citām funkcijām, ir arī Saeimas un valdības konsultants un būtisks dažādu finanšu procesu ietekmētājs. Tiktāl, kamēr strīdi ap LB padomi veicina bankas darba analizēšanu, šis process būtu tikai apsveicams, taču vēl arvien neskaidrs ir jautājums par to, ciktāl mērķis ir bankas politikas maiņa un, ja tā ir, kā tas ir pamatots un kā to tiek piedāvāts īstenot.

Visbeidzot, visi augšminētie virzieni kontekstā ar no šiem atkarīgiem valsts politikas un ekonomikas procesiem ir arī daļa no Latvijas starptautiskā aizdevuma programmas, kuras izpildes pārskatu pēdējās nedēļas laikā īsteno aizdevēju kārtējā misija. Pagaidām publiski izskanējuši tikai atsevišķi izvilkumi, tomēr jārēķinās, ka pirmie atzinumi jau doti un drīzumā sekojošais kopskats varētu būt krietni atšķirīgs no tiem uzstādījumiem un tās darbakārtības, ko publikai cenšas pasniegt gan pozīcijas, gan opozīcijas politiķi. Valstiski būtu gaužām lietderīgi abus šos procesus savienot.

Raidījumā piedalīties aicināti visu astoņu Saeimas frakciju politiķi.