03.06.2010.
Lāsma Rozenfelde
„Jaunā laika” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis apgalvoja, ka priekšlikums pēc būtības nozīmē, ka 1.septembrī budžets ienāk Saeimā, 2.septembrī ir balsojums 1. lasījumā, Saeimas opozīcija „kā vienmēr” budžetu neatbalsta un tiek nogāzta valdība. „LPP/LC” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš apliecināja, ka partija negrasās šo budžetu pieņemt ne 1., ne 2. lasījumā, bet mērķis ir redzēt, ko valdība plāno darīt un kā „izgriezt” vajadzīgos miljonus latu. „Saskaņas centra” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs turpretī apsolīja, ka apvienība 1.lasījumā atbalstīs „jebkādu” budžetu, lai uz 2.lasījumu piedāvātu alternatīvas. Viņš izteica viedokli, ka šai valdībai budžets jāiesniedz „pat ne budžeta dēļ”, bet lai atskaitītos, ko viņi ir pa šo laiku darījuši. Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis savukārt izteica pārliecību, ka, negrozot likumu, „vispār nekādas diskusijas nebūs”.
Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ingmārs Līdaka savu piedāvājumu – 1.oktobra termiņu – pamatoja ar Starptautiskā Valūtas fonda ieteikumu par valdības mantojumu, kā arī priekšvēlēšanu kampaņu solījumiem. Arī „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” Saeimas frakcijas deputāts Miroslavs Mitrofanovs apgalvoja, ka 2.lasījumā frakcija iesniegs savus priekšlikumus ar mērķi pabīdīt iesniegšanas datumu „tuvāk tomēr vēlēšanām”.
„Pilsoniskās savienības” Saeimas frakcijas deputāts Kārlis Šadurskis gan pauda uzskatu, ka divu budžetu sagatavošana ar divu, trīs mēnešu atstarpi radītu neefektīvu darbu, bet „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats apgalvoja, ka budžeta projekts 1.septembrī opozīcijai ir vajadzīgs, lai 30 dienas „runātu par to, cik tas ir slikts”. Viņi abi, atšķirībā no opozīcijas deputātiem, par būtisku argumentu uzskatīja prognožu precizitāti. Dz.Zaķis gan apgalvoja, ka koalīcija ir vienojusies, ka būs ārkārtas sēde par budžetu, lai taisītu „kārtīgu diskusiju”, tomēr koalīcijas partneris I.Līdaka izteica šaubas par pasākuma statusu un tā rezultātiem.
Jāsecina, ka šobrīd nav pierādījumu tam, ka opozīcija virza grozījumus ar mērķi nogāzt valdību. Fakts, ka pēc prognožu precizēšanas var būt jākoriģē budžeta saturs, neliedz šo piedāvājumu radīt. Tiesa gan, sabiedrībai to var atklāt arī bez paša budžeta dokumenta, bet šobrīd trūkst garantiju, ka tas notiks. No otras puses, opozīcijas partijām būtu laicīgi jānāk arī ar saviem piedāvājumiem, lai novērstu situāciju, ka pirms vēlēšanām tiek tikai kritizēts koalīcijas piedāvājums.
