Jau sen ir pienācis laiks veikt nopietnu prokuratūras reformu un izdalīt ārā no prokuratūras patstāvīgu izmeklēšanas pārvaldi vai departamentu, kas nodarbotos ar izmeklēšanu, un prokuratūrai atstājot uzraudzības funkcijas. Un tad prokuratūrai šīs funkcijas būs jāveic, tā vairs nenodarbosies ar pirmstiesas izmeklēšanu un lietu rosināšanu, bet būs spiesta labi vai slikti, bet veikt šīs uzraudzības funkcijas Ir pieņemts šausmināties par Krieviju, ka tur nekārtība. Taču Krievijā šajā ziņā ir nesalīdzināmi vairāk kārtības. Krievijā tika nodalītas prokuratūras izmeklēšanas un uzraudzības iestādes. Pirms tam krievu ģenerālprokurors un viņa vietnieks dzīvoja rokrokā kā divi balodīši, taču, kad vietnieks kļuva par atsevišķas struktūras priekšnieku ar skaidri formulētiem uzdevumiem, starp abiem sākās sāncensība. Tāpēc, ka katram bija jāsāk darīt savs darbs un katram jāatbild par savu darbu. Un abiem gribējās parādīt, ka viņi nopietni strādā. Prokuratūras reorganizācija ir ne tikai lietderības jautājums, bet krīzes apstākļos tā dotu lielu finanšu ekonomiju. Mums nav vajadzīgs ģenerālprokurors un nav vajadzīga Ģenerālprokuratūra kā tāda. Mums jāatgriežas pie normālas pirmskara laika prakses, kad pie apgabaltiesām bija apgabala prokuratūras. Priekš kam vajadzīga Ģenerāprokuratūra - viss šis aparāts, kas aprij nodokļu maksātāju naudu? Kādas funkcijas, kādi tai uzdevumi - tas vairs nav saprotams . Pa daļai tā veido tiesisko politiku, kas nav tās funkcijas. Raksta uz Saeimu kaut kādus savus priekšlikumus, piedalās kaut kādās darba grupās, likumu izstrādē. Tā nav prokuratūras funkcija. Visās normālās pasaules valstīs ar to nodarbojas parlaments.