01.04.2010.
Lāsma Rozenfelde
Teicienu par latviešiem un partijām labi ilustrēja partijas „Par prezidentālu republiku” valdes priekšsēdētājs Einars Grigors, kurš stāstīja gan par to, kā bija uzaicinājis Sarmīti Ēlerti kopā dibināt politisko spēku, gan par to, ka iepriekš otras partijas veidotāji bija viņa domubiedri un partijas dibināšanai gatavojās kopā, gan par to, kā šī ir jau trešā partija, kurā viņš pats iestājies. Partijas „Ražotāja Latvija” valdes loceklis Aigars Vaivars savukārt atklāti paziņoja, ka viņu kā ražotāju „absolūti neinteresē politika”. Viņš gan uzsvēra, ka viņam ir skaidrs redzējums, kādā veidā var iziet no Latvijas situācijas, taču, lūgts paskaidrot atšķirības, salīdzinot ar pārējo organizāciju redzējumu, atzina, ka „pirmajā skatījumā” pat nevarētu pateikt, kur ir atšķirība. „Ražotāja Latvija” valdes priekšsēdētājs Atis Apinis skaidroja, ka ir pienācis brīdis, kad uzņēmējiem politikā ir jāiet tādēļ, lai mainītu šo „cilvēku grupu, kura vienkārši nesaprot, kā rodas nauda”. Taču, kad viņam uzdeva tālākus jautājumus par šīs politiķu grupas iespējamo saaugšanu ar biznesu, sekoja atbilde: „Es taču nezinu, kā es varu zināt?”
Pievēršoties ekonomiskajiem un budžeta jautājumiem, neskaidrības turpinājās. Tā „Par prezidentālu republiku” valdes loceklis Andris Lubiņš atzina, ka partiju solījumus pirms iepriekšējām vēlēšanām nav lasījis, tāpat kā nav lasījis visu esošo valsts budžetu. Līdz ar to viņš runāja nevis par budžeta pārstrukturēšanas versijām un samazināmām rezervēm, bet nodokļiem un investīcijām. Par naudas un investoru iepludināšanu runāja arī A.Vaivars, kā mērķi definējot „ļoti labvēlīgas nodokļu sistēmas” izveidošanu. Taču, kad viņam vaicāja par reformām veselībā, izglītībā un sociālajā sfērā, A.Vaivars pauda atziņu, ka pats galvenais ir nauda un, ja valstī tā ir, „tad ir viss kārtībā”. Eksperti gan arvien turpina runāt par to, ka šīs sistēmas reformēt ir nepieciešams.
Versijas par līdz vēlēšanām paveicamajiem darbiem bija ne mazāk interesantas. E.Grigors pauda viedokli, ka līdz tām ir jāsagatavo gan alternatīvais budžets, gan 15 gadu attīstības plāns, tāpat kā jāiedarbina valsts garantiju sistēma, lai valstī sāktu kustēties nauda. A.Apinis savukārt alternatīva budžeta un 15 gadu plāna izstrādāšanu nosauca par „nenopietnu”. Bet A.Vaivars izteica priekšlikumu, ka „varbūt mums vispār vajadzētu atteikties no partijām kā tādām”, jo nav jau citas izejas. Viņš neizskaidroja, kā vēlēšanu sistēmu varētu mainīt pusgadu pirms vēlēšanām, tāpat kā to, kāpēc tad viņš pats tikko ir piedalījies partijas dibināšanā.
