01.04.2010.
Lāsma Rozenfelde
S.Ēlerte pauda viedokli, ka ir ļoti svarīgs uzdevums vienoties par kritērijiem un „ārpus rāmja” ir jāpaliek valsts nozagšanai. Viņa uzsvēra, ka politikas saplūšana ar biznesu ir ļoti bīstama tendence, jo tā ir „viena no mafijas pazīmēm”. G.Ķirsons savukārt to nodēvēja par tautas tracināšanu un aicināja visiem kopā beidzot sēsties pie viena galda un runāt, kas ir vajadzīgs Latvijai. Viņš pauda viedokli, ka „nekas nebūs labāks, ja mēs pagātni revidēsim”. Bet S.Ēlerte izteica jautājumu, vai viens no iemesliem, kas spiež uzņēmējus pulcēties pie galda, nav vēlme sadalīt vēl palikušo lieso valsts maizi.
G.Ķirsons pavēstīja, ka organizācija tiks izveidota tāda, lai „mēs varētu kontrolēt politiķus”. Arī šo ieceri S.Ēlerte novērtēja kā ārkārtīgi bīstamu Latvijai. Tiesa gan, prasot par šī līguma nodrošinājumu un politiķu sodu līguma pārkāpšanas gadījumā, nācās konstatēt, ka G.Ķirsons uz detaļām atbildēt vēl nevar un pie tā strādās juristi.
G.Ķirsons arī aicināja visus politiskos spēkus apsēsties un vērtēt, kas visās programmās ir labākais, uzsverot, ka izlīgumam ir jābūt lielākam nekā šobrīd. Bet S.Ēlerte potenciālas apvienošanās ideju noraidīja, paužot viedokli, ka nav iespējams vienoties pret pamatprincipiem, kuru dēļ viņa iet politikā, un ar filozofiju par biznesa saplūšanu ar politiku vienoties nevar.
