„Meierovica biedrības par progresīvām pārmaiņām” valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte stāstīja, ka Latvijas politiskā sistēma ir „pietiekami pārkaļķojusies” un biedrības uzdevums būs runāt ar cilvēkiem un saprast, ko viņi grib mainīt, un piedāvāt ekspertīzi un izmaiņas Latvijas likumos. S.Ēlerte uzsvēra, ka līdzšinējās politiķu prakses mainīšana būs viens no viņas galvenajiem uzdevumiem, ja viņa aizies politikā, un izteica viedokli, ka ne visiem pārējiem raidījuma dalībniekiem no jaunajām organizācijām ir līdzīga apņēmība kaut ko mainīt. Tas varēja būt vērsts arī uz kustību „Par labu Latviju!” un vienu no tās iniciatoriem Gunāru Ķirsonu. Viņš skaidroja, ka ar katru gadu ir grūtāk strādāt un „tas nav īsti pareizi”, ka šodien valsts saņem vairāk nekā viņš strādājot. Paudis vēlmi, lai visi cilvēki atkal labprāt staigātu ar Latvijas karodziņiem, G.Ķirsons to saistīja ar valsts uzlikto nodokļu slogu.

Taču abu organizāciju pārstāvji nenorādīja uz aspektu, ka partijas, ar kurām viņi ir gatavi sadarboties, ir vismaz līdzvainīgas radītajā situācijā. „Meierovica biedrības par progresīvām pārmaiņām” valdes locekle Lolita Čigāne īpaši uzsvēra „ārkārtīgo bezspēcības sajūtu”, par ko viņa bieži saņēmusi zvanus no iedzīvotājiem. Taču, kad viņai norādīja uz potenciālo parteru – apvienības „Vienotība” – partiju atbildību, L.Čigāne pauda viedokli, ka šīs trīs partijas, mēģinot vienoties par vienu platformu un apsverot iespēju tajā ienākt pilsoniskās sabiedrības spēkam, „ir lielā mērā mēģinājušas šo te pārvarēt”. Nav gan īsti skaidrs, ar ko tādā gadījumā sliktāks būtu potenciāls konsolidācijas process, ietverot Tautas partiju, „LPP/LC” un uzņēmējus. Taču, no otras puses, arī G.Ķirsons nesniedza pamatojumu, kāpēc šādai sadarbībai būtu gatavs, ja minētās partijas ir tiešā veidā bijušas saistītas ar to, ka ar katru gadu strādāt ir kļuvis grūtāk. S.Ēlertei arī norādīja uz pretrunām tajā, kādi iepriekš ir bijuši viņas izteikumi par tā sauktajiem oligarhiem, un biedrības plānu dalīties savā ekspertīzē ar visām partijām, taču viņa palika pie uzstādījuma, ka ekspertīze būs pieejama.

Savukārt „Par labu Latviju!” pārstāvji necentās paškritiski palūkoties uz kustības esošajiem atbalstītājiem – uz to, vai kāds no tiem nav uzvarējis pārāk dārgā konkursā, vai kādam nav tik lieli parādi, ka bez nākamā valsts pasūtījuma uzņēmumu nevarēs saglabāt u.c. Guntis Belēvičs – arī viens no kustības iniciatoriem – tā arī nenovērtēja citus atbalstītājus, vien uzsvēra, ka šībrīža stadijā ir tikai parakstīts aicinājums, ko var parakstīt „katrs cilvēks Latvijā”. G.Ķirsons sāka runāt par „Parex banku”, bet pēc atkārtota jautājuma pavēstīja, ka viņi nevar pateikt, vai kustībā ir cilvēki, kas kaut ko ir „sastrādājuši”.

Video: Sarmīte Ēlerte, Gunārs Ķirsons, Lolita Čigāne un Guntis Belēvičs par pārkaļķojušos politisko sistēmu, karodziņiem, sadarbību ar esošajām partijām un politiķiem un paškritiku. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 31.03.2010.)