Par reeksportu runājot šeit nav ne kripatas konkurētspējas. No sākuma apskatieties, kas ir lielākie eksportētāji. To starpā ir arī līzinga kompānijas kas realizē aktīvus ārvalstīs. To drīzāk varētu saukt par importa reversa kampaņu nekā, par eksportu. Vai par eonomiskās krīzes skām. Tiem kas nav gājuši skolā varu pateikt, ka neto eksports ir no Latvijas dabas resursem saražoto preču eksports, tam pieskaitot starpību no eksporta, kur prece ražota no importa izejvielām. best regards
Lai saprastu ekporta būtību Latvijā, es ieteiktu domāt kategorijās - totālās galējības. No sākuma vajadzētu nolaisties uz zemes un saprast, ka Latvijā nav iespējama milzīga industriāla eksporta nozare. Latvijai nav resursu, lai izveidotu aktīvus un neviens saprātīgs ārvalstu investors Latvijā tuvāko 10 gadu laikā neieguldīs līdzekļus industriālos aktīvos. Lai uzsāktu kaut jel kādu eksporta ekspansiju mana galējība, ko piedāvāju ir multitūrisma valsts izveide, kas neprasa daudz piepūles, bet gan infrastruktūras pārveidi un mārketingu, ko šī nabaga valsts var atļauties: 1) Cietuma tūrisms - 20 km Krievijas un Baltkrievijas pierobežas zonu nosēt ar cietumiem. Fishka tāda, ka latgale kļūst apdzīvotāka. Eiropas un ASV cietumnieki tiek nomigrēti uz Latgali. Mēs sargājam EU pusi un ļaujam cietumniekiem bēgt uz Krieviju, ja viņi var izsprukt caur robežu, vai arī tos nošauj. Izmaksas latgalē ir 1000 reizes mazākas kā EU un ASV 2) Attīstam domu tālāk ar cietumnieku nodarbināšanu. 5km no cietumu zonas izveidojam cietumnieku ražotņu industriju, jeb rāžošanu zem pašizmaksas. Piemēram šujam adidas un nike priekš Eiropas un ASV. 3) Attīstam domu tālāk un uztaisam vēl 10km Latgales medību zonu (tas būtu valsts uzņēmums). T.i. izveidojam meža zvēru ganības ar medību atļaujām Krievijai, Baltkrievijai, EU un ASV. Galu galā, ja cietumniekiem būs bailes bēgt uz Krieviju, tad Latvijā viņi izlauzties caur ražotnēm nonāktu medību laukos, lai viņiem veicas. 4) Attiecīgi Latvijas pilsoņi emigrē 35 KM no Krievijas pierobežas un tavu brīnumu, samazinās kontrobandas apjomi no Krievijas un Baltkrievijas, jo kurš gan riskētu vazāt preci caur visām tām zonām? Un apbrīnojamā kārtā pieaug uz tā fona iekšzemes patēriņš. 5) Izveidot internacionālus medicīnas centrus visās slēgtajās slimnīcās, kas orientētas uz plastisko ķirurģiju un zobārstniecību. (valsts uzņēmums) Un tavu brīnumu jaunieši no ekonomikas un pārvaldības studijām pārmestos uz medicīnas studijām. 6) Valstij vajadzētu nodibināt VAS pakalpojumu eksporta aģentūru, kas izpirktu visas pussprāgušās viesnīcas Latvijā par tirgus vērtību - nodokļu parādi. Pēc varenā iegādes darījuma vjadzētu pieņemt likumu par PVN samazināšanu līdz 5% uz viesnīcu, sabiedrisko ēdināšanu, publisko izklaides pasākumu biznesu. 7) Nodibināt nacionālo tūrisma biroju, kas nodrošinātu izklaides programmas 12 mēnešus gadā (pasākumu kalendāru un sekotu līdzi, lai ik mēnesi būtu vismaz viens internacionāls Eiropas līmeņa pasākums LV) 8) Protams, ar to nepietiek, tālāk jāseko nacionālas nozīmes eksporta subsidēšana (Kokapstrāde, medikamenti, alkahols, IT, Telekomunikācijas, Komercbanku pakalpojumi un vietējas nozīmes energorsursu ražošana) Subsīdijas nodokļu atlaižu veidā, kas piesaistītas ekspansijai. 9) Sex tūrisms arī ir nopietns moments Latvijā. Nevajadzētu noliegt ka LV sievietes ir skaistas un skaistākas kā Lielbritānijā, Spānijā u.c. Bet protams defektu vajag vērst par efktu un šo pakalpojumu var konsolidēt ar azartspēlēm. Attiecīgi pēc medību zonas Latgalē ieviest 5 km oficiālu azartspēļu, vieglo narkotiku un prostitūcijas zonu. Cik patīkami būs pārsteigti cietumnieki, ja viņi tiks caur medību laukiem. Un skaidrs, ka viņi no šīs paradīzes projām neies. Tur viņus varēs savākt. un nogādāt atkal cietuma zonā. 10) Kā rozīnīti valsts varētu uzsliet industriālu ražotni, kā etalonu ārvalstu investoriem, kā razot preci ar augstu pievienoto vērtību eksportam. Un nodarbināt šajā biznesā teiksim 10.000 darbinieku. PS. Sasper mani jods, ja šajā 40 km industrijā nav iespējams nodarbināt vismaz 100.000 lokālo iedzīvotāju. Ja ir vairāk darba vietu, var iedot zaļo karti biezajiem Ķīniešiem, la nāk un šeptē. papildus ieguvums būs NĪP vērtības pieaugums, kas ir aktuāls pēc NĪP burbuļa Latvijā. PSS. Lieki piebilst, ka tas viss rada arī iekšzemes patēriņa pieugumu.Attiecīgi rodas n-tie komersanti u pašnodarbinātie, kam ir kur šeptēt beidzot. Es šo nosaktu par multipakalpojumu industriju. Aizmirstiet par industriālo rāzošanu. Best regards. Action plan ir derīgs līdz šo daļēji vai pilnībā ievieš LT vai EST. Sorry ka tik gari, bet mēs esm tādos sūdos, ka divos teikumosnav iespējams atrisināt marazmu.
Na dėkui už dėmesį. Paskaičius tostmas komentarą feisbūke-snukiaknygėje, kilo mintis apie snukiadraugius… Nors tokie draugai gal ir nieko keisto, pats feisbūkas kažkoks man nesuprantamas, nei ten mintį kokią parašysi, nei pamąstymą ar dar ką tokio, užtat esi kviečiamas pasidalinti tuo, ką tuo momentu galvoji, ką, tuo momentu veiki: “galvoju eiti šikti…”, “šiku, gera- lengvėja…”, jei tuo žmonės gyvena, tai gal ir nenuostabu, kad randasi galybės bendraminčių lendančiu jiems į snukiadraugius… Ir feisbūkas čia nekaltas, jis tik iškelia į paviršių tai, kokie mes esame…, na.., ne mes esame, o jie yra… hmmm .. O apie TV…. oi, oi oi, blogai su ta TV, labai blogai… Jei jau Juozapaitį verčia nusiristi iki tiek ir lipti ant vienos scenos su yvomis, radžiais ar dar kuo, Smoryginą demonstruoti triusikus…, tai ką TV padaro su paprastučiais žmogeliais? Tikriausiai ta, vienodai aprengta, viskam pritarianti publika tai pailiustruoja…
Latvijas eksports (II): kam noder necaurspīdīga statistika? 09.02.2010. Kaimiņvalstīs prakse atšķirīga – lieks slogs vai noderīga informācija valstij
Vai eksporta atbalstu Latvijā var un vajag „outsorcēt”? 27.03.2009. Aizrobežu pieredzi ar uzņēmēju organizāciju dalību pie mums nesteidz īstenot
Ministriju „zirnekļu cīņas” par eksporta atbalstu 09.02.2009. Ārlietu ministrija pret Ekonomikas resoru: priekšlikuma par apvienošanu nebija
LIAA samazina pārstāvniecības. Kā veicinām eksportu? 01.02.2009. Par “jaunajiem risinājumiem” ministrijās nevar vienoties ilgāk nekā gadu
Eksporta apdrošināšana – tikai šāgada vidū? 16.01.2009. Ministrs solīja: aprīlī – „sāks strādāt šogad”, novembrī – „gatavo palaišanai”
Kā veicināt biznesu un eksportu Latvijā? 30.10.2008. Ošlejs: jāmaina nodokļu politika; Egle: valsts nepamatoti nodarbojas ar biznesu
Dalibnieki