Jakāna „bagāža” ir sakrājusies diezgan pamatīga - gadiem ilgā Vladimira Vaškeviča epopeja starp kriminālizmeklēšanām un augstiem amatiem, Finanšu policijas organizētā Ilze Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanās un Ģenerālprokuratūras iebildes par tās pašas Finanšu policijas mazefektīvo darbu, dažāda līmeņa VID darbinieku pieķeršana likumpārkāpumos un daudzas uzņēmēju vai nodokļu konsultantu pretenzijas par VID darbu, un tā tālāk. Šis saraksts ir gana taisnīgs pamatojums, lai šaubītos par Jakāna atbilstību šim amatam un arī par viņa lielāko politisko aizstāvju – Tautas partijas interesēm un sirdsapziņām, apejot vai atvirzot otrajā plānā šīs problēmas.

Tai pat laikā VID ģenerāldirektora atbrīvošana no amata ir pamatota ar gluži ko citu, galvenokārt – ar ministra rīkojumu nepildīšanu attiecībā uz VID reorganizāciju aizvadītā gada otrajā pusē. Un tiesiskas valsts statuss prasa, lai šis pamatojums būtu konsekventi tiesisks, nevis balstīts uz pārliecību, vienalga – politisko vai morālo. Taču VID darbības reorganizācijas dažādie varianti, kas aizvadītajā gadā tapa vienlaikus ar starptautisko ekspertu atzinumiem, un finanšu ministra idejiski cietā nostāja, vienlaikus ar ministrijas disciplinārlietas komisijas vairākuma atšķirīgiem vērtējumiem, ir pamats kritiskiem jautājumiem arī par to, ciktāl cīņa ir pret Jakānu un ciktāl par VID pilnvērtīgāku darbu.

Konflikti ap personāliju nomaiņu vairākos augstos VID amatos reorganizācijas rezultātā, šobrīd ir maz saistīti ar ir skaidru, publiski caurskatāmu un izmērāmu definējumu, kā šī reorganizācija uzlabos VID darbu sistēmiski, nevis personāliju kontekstā. Nu kaut vai, piemēram, kontekstā ar dažādiem lēmumiem un interpretācijām par nodokļu uzrēķiniem. Savukārt ministra un viņa padomnieces vakar paustās tēzes par to, ka ministrs ir pārņēmis tās VID vadītāja funkcijas, kas attiecas uz reorganizāciju, droši vien, varētu būt plašu diskusiju un vērtējumu lauks juristiem un arī politologiem, spriežot par politikas un civildienesta saisti un dalījumu, un par to, ciktāl viens precedents, kaut ar vislabākajiem nodomiem, var būt bruģējums ceļam uz elli no sistēmas viedokļa. Jo āķis, protams, ir tas, ka šie vērtējumi neaprobežojas tikai ar valdības lēmumu nākamajā vai turpmākajās nedēļās, bet tie var sekot arī tiesu prāvās, kuru rezultāts var būt noteicošs pār politiķu lēmumiem.

Līdz ar to līdz nākamnedēļas valdības sēdei par mediju, politiķu un ekspertu pienesumu sabiedrībai  ir tieši divas versijas – vai nu paliekam šauri politizētā konfliktā ar pāris juridiskām interpretācijām, vai arī tiek izvērsta plašāka tiesiska analīze par konkrētā lēmuma pamatotību un arī pamatotības un lietderības analīze par VID reorganizācijas mērķiem un efektivitāti.
Jāatgādina, ka Dzintaru Jakānu bez lielas jezgas uz otro termiņu amatā apstiprināja Ivara Godmaņa valdība savas darbības beigu daļā – izvēršot nekādu plašu politekonomisko analīzi un diskusijas par šī ļoti plašā, daudzšķautņainā un valsts budžetam tik nozīmīgā dienesta darba stratēģiju un sasniedzamajiem rezultātiem turpmākajos gados. Tagad tas daļēji ir, bet daļēji tomēr nav nokavēts. Un trūkst pamatojuma Valsts prezidenta paziņojumam, ka Jakāna jautājums ir tikai valdības jautājums. Tāpat kā KNAB priekšnieka publiskā izvēle nu jau ieguvusi zināmu simbolisku raksturu un cēlusi atbildības latiņu, šobrīd, kontekstā ar krīzi un kaislībām saistībā ar nodokļiem, kas attiecas uz katru valsts iedzīvotāju, šis ir visas sabiedrības jautājums. Un, par nākotni domājot, citastarp, derētu neaizmirst vakar diskusijā Kārļa Ketnera izteiktos piemērus, ka citās valstīs nodokļu administrācijas vadītāja iecelšana ir parlamenta kompetence un atbildība.