Pārstāvu jauno cilvēku politikā pusi - Jaunlatviju. Vidējais vecums 34 gadi,juristi, ekonomisti, uzņēmēji. Jā, ir pamatīgas bailes tikt nomētātiem ar dubļiem, bet jāteic, ka līdz tam tomēr ir jātiek. Un te nu liela loma ir mēdijiem. Kopš partijas tapšanas pirms nepilna gada kristalizējušās vairākas atziņas: 1) “gribam jaunos nevis vecos vēžus”, “priekš kam viņiem vajadzēja Ulmani u.c. atbalstītājus tapšanā, lai tad startē tikai jaunie” (piem.Zandera viedoklis) - vēlāk populārās sejas pagājās malā un publikas interese ar to arī beidzās. Jautājums - vai tiešām kādu interesē mazpazīstamas sejas? Drīzāk - nē. Tā tikai koķetēšana, kas vēlāk nedz darbos, nedz vēlēšanu rezultātos neparādās. 2) lielā mērā viedokli diktē mēdiji - jau no sākta gala mums piemērīja dažādus oligarhus, mainoties viedoklim pa dienām, ej un pierādi, ka neesi ēzelis. Ja nav atpazīstamu seju un naudas, tad reitingus dabūt var tikai ar laiku un smagu darbu, bet to izdarīt ir ārkārtīgi grūti, ja vien nestaigā pliki pa Doma laukumu, nelec ar moci Daugavā utt. Bet mēs pozicionējamies kā racionāli domājošie, bez noslieces uz skandalēšanu un visa kritizēšanu. Tas mēdijiem nav interesanti. Jautājums pašam Dombura kungam, kurš sīkpartijas neaicināja uz priekšvēlēšanu diskusijām, es saprotu - nevar visu pataisīt par balagānu, bet varbūt tad kā reiz tiem, kam ir mēdiju vara, ir tā iespēja iecelt saulītē jaunos. Vai tad nav liekulīgi teikt – nav jau jauno, kā gan viņus iedabūt politikā, ja paši nepalīdz, bet tieši pretēji - ierobežo ienākšanu, atrunājoties ar neperspektīvi zemiem reitingiem. Reitingi jau no debesīm nekrīt!;) 

Kur tad mēs pēkšņi rausim to vadoni? Viņu nevar (nedrīkst!) vienkārši ar reklāmas palīdzību radīt! Ja ir cilvēks, kuram mēs uzticamies, cienām, tad viņš var kļūt par cilvēku, kuram sabiedrības lielākais vairākums seko, bet arī šī situācija var būt bīstama, tāpēc labāk atmetīsim sapni par vadoni un paši būsim aktīvāki un gudrāki, akli nepaļausimies tukšiem solījumiem un klajai demagoģijai. 

Ja neesi ēzelis, tad nevienam nekas nav jāpierāda, un tikai aklam ēzelim var sagribēties par kaut ko vainot medijus! 

Vadonis tāpat ir cilvēks. Viens pats bez jēdzīgas komandas arī neko nevar izdarīt. Cik ilgi vadonis spēj pavilkt? Viņi ātri "izdeg", nastas dalīšanās neder, pacietības un lēnprātības pietrūkst, un parasti tikai pielaizīgi viltīgi briesmoņi nāk pēc stipra vadoņa [Andris Šķēle -> A.Kalvītis ir konkrēts piemērs], jo vadonis stiprus konkurentus necieš . Aļa atkal tupiks pēc 3-5 gadiem. Lai kļūtu par vadoni pēc mūsu expektācijām, viņam jābūt gandrīz ideālam - tādēļ nākas visu laiku melot (publiskā tēla taisīšana). Protams tas noved līdz absurdam, un meli sabrūk, visa epopeja jāuztur mākslīgi ar represīvām metodēm. Atkal tupiks. Vadonim vienmēr būs mežonīgs kārdinājums izmantot savu exclusīvo varu lai atalgotu savas pūles ārpus sākotnēji nolīgtā. Tas visu pasākumu agri vai vēlu pazudina. Atkal tupiks - precīzi mūsu 20 gada stāsta rezultāts. Tādēļ es arī piedāvāju sistēmisku risinājumu visām nākotnes variācijām, gan pie stipriem līderiem, gan pie pilnīgi vājiem līderiem/partijām. 

PS: ja kāds tagad prasīs kā būs virtuālo deputātu atbildību (tāds jautājums jau parādījās), tad es uzreiz uzdošu retorisku pretjautājumu - a kāda ir reālo deputātu atbildība? Politiskā - Es personīgi tādu neesmu redzējis? Parādiet man lūdzu to! Mums visiem ir reāla atbildība, ko ikdienā jūtam makos, vēderā, domāju ka arī pašiem vēlētājiem būs lielāka motivācija par politiķiem ar tiem garantētu maku/vēdera saturu. 

Esmu kategoriski pret monarhisku valsti, jo cilvēku vienkārši samaitās pārmērīgi koncentrēta vara vienās rokās ! Arī atļaušos izteikt pretenzijas par valdības gāšanu, jo uzskatu ,ka visātrāk no krīzes šī valsts izies, ja neizsitīsim no darba sliedēm to! Manuprāt tādos brīžos ir jāsaglabā vēss prāts un jāapdomā loģiski pieņemamākie varianti! Ievēroju ka Jūsu aptaujā 85% iedzīvotāju izteica viedokli par asāku un masveidīgāku protestēšanu, protams ka var protestēt, un kārtējo reizi atgādināt ka vara jau tautai pieder, bet nauda no tā nekritīs no debesīm! Uzdrīkstēšos izteikt savu viedokli šajā asinsstindzinošā diskusijā! Kapēc gan neaprēķināt kritisko deputātu skaitu valdībā, pēc kura minimāli iedragāta valdība spētu turpināt savu darbu, pārējos, krīzes apstākļos NEVAJADZĪGOS, deputātus demokrātiski izbalsotu no valdības ar iedzīvotāju parakstiem! Esmu pārliecināts ka tādā veidā, kā minimums, deficīts valsts budžetā aizpildītos!