V.Dombrovskis uzskaitīja trīs „galvenos virzienus” Latvijas stratēģijai, kur mēs virzāmies, proti, fiskālā konsolidācija, ekonomikas sildīšanas pasākumi un sociālās drošības tīkls sociālās spriedzes mazināšanai. Taču, runājot par ekonomikas stimulēšanu, premjers skaitīja pasākumus, pie kuriem jau ir strādāts un kas daļēji jau ir uzsākti. Arī sociālās spriedzes mazināšanu viņš saredzēja ar pasākumiem, kas jau ir budžetā, vien turpinot runāt ar aizdevējiem par iespējamiem papildus pasākumiem. Arī tad, kad viņam norādīja uz to, ka divi būtiski plāni budžeta pieņemšanas laikā nav līdz galam gatavi, V.Dombrovskis atrunājās, ka daļa no pasākumiem ir iekļauta budžeta paketē.

Tādējādi premjers vairāk atskaitījās par darīto, bet tā arī nepiedāvāja jaunus virzienus vai atšķirīgu skatījumu uz nepieciešamo rīcību. Taču sociālo partneru, ekspertu un sabiedrības reakcija uz budžeta saturu un pieņemšanas formu skaidri liecina, ka problēmas ir. Diemžēl premjers nedefinēja, ka valdībai savā darbībā būtu kaut kas jāmaina – viņš uz kritiku atbildēja tikai ar atziņu, ka nav reāli sagaidīt, ka „visi ļoti priecāsies un smaidīs”, ja valdība veic 500 miljonu budžeta fiskālo konsolidāciju. Budžeta sagatavošana neapšaubāmi ir grūts uzdevums, taču diez vai tas nozīmē, ka politiķiem vairs nav pienākuma meklēt un sabiedrībai pamatot labākos risinājumus.


Video: Valdis Dombrovskis par stratēģiju un turpmāko rīcību. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 25.11.2009.)