Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 19.07.2024.
 
Pēdējās nedēļas laikā arvien skaļāk un skaidrāk publiskajā telpā izskan ārvalstu un organizāciju amatpersonu kritiskais vērtējums valdības lēmumiem nākamā gada budžeta veidošanā. 7.oktobra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” Eiropas Komisijas (EK) nostāju atklāja tās pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca, kas asi diskutēja ar premjeru Valdi Dombrovski („Jaunais laiks”) par nepieciešamajiem soļiem. Taču izšķiršanās starp 8,5% un 500 miljoniem nebija vienīgā debatēs redzamā pretruna.
dido    10:30  |  08.10.2009.

500 mil parasība no EK puses izklausās ļoti pareiza. Jo šodien nav zināms 09. gada IKP un, attiecīgi, budžeta deficīts, līdz ar to pie lielas nenoteiktības ekonomikā prognozes par IKP apjomu 10. gadā nav viennozīmīgas. Protams, kaut kādu naudu varētu ietaupīt veicot funkciju auditu, rūpīgi sekojot izdevumiem un taupīgu valsts pārvaldi īstenojot dzīvē. Nebūs viegli, jo neviens īsti nezin kā reāli dabūt gatavu. Valsts pārvaldē strādājošo skaits būtu jāsamazina pat tad, ja tas kādu laiku palielinās bezdarbnieku skaitu. Sociālo pabalstu maksājumi (bezdarbnieku pabalsti) būs mazāki kā "nevajadzīgo" darbinieku algošanai un bezdarbnieka statusa iegūšana vairumam cilvēku liktu pārvērtēt savas labklājības prioritātes/vēlmes un šībrīža situāciju. Valdības pārstāvji atzīst, ka valstī neveicas ar nodokļu iekasēšanu un lielas naudas summas aiziet valstij gar degunu, jo tā nespēj nodokļus iekasēt. Kā galvenais iemesls tiek minēts līdzekļu trūkums budžetā, neesot naudas par ko algot nodokļu inspektorus un ieņēmumu dienesta aparātu. Jāmācās no privātā sektora - tirgotāji saviem naudas "nesējiem" - aģentiem maksā komisijas par katru "atnesto" latu, lauksaimnieki dzērveņu lasītājiem algā atdod 1/3 daļu no salasītā. Teorētiski, kamēr vien katra papildus lata vai ogu kilograma iegūšanai jāiztērē mazāk par latu vai ogu kilogramu, uzņēmējam ir izdevīgi iekasēt šos papildus latus vai ogu kilogramus. Ekonomikā to sauc par marginal costing. Kāpēc pēc līdzīgiem principiem nevarētu darboties nodokļu iekasēšana valsts pārvaldē? Nesamaksāti nodokļi ekonomikā mums ir. Brīvs darbaspēks? Papilnam, turklāt, samazinot valsts pārvaldes aparātu, skolotāju skaitu būtu pieejami inteliģenti darbinieki ar augstāko izglītību. Tādiem tiesību pamati ir zināmi no augstskolas laikiem un specializēties noteiktu nodokļu jautājumos nevajadzētu būt neiespējami. Reformas ir iespējamas, no to īstenošanas politiķus, visticamāk, attur veco lietu ieradums, ieinteresēto ekonomisko grupējumu nauda vai vara. 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: