500 mil parasība no EK puses izklausās ļoti pareiza. Jo šodien nav zināms 09. gada IKP un, attiecīgi, budžeta deficīts, līdz ar to pie lielas nenoteiktības ekonomikā prognozes par IKP apjomu 10. gadā nav viennozīmīgas. Protams, kaut kādu naudu varētu ietaupīt veicot funkciju auditu, rūpīgi sekojot izdevumiem un taupīgu valsts pārvaldi īstenojot dzīvē. Nebūs viegli, jo neviens īsti nezin kā reāli dabūt gatavu. Valsts pārvaldē strādājošo skaits būtu jāsamazina pat tad, ja tas kādu laiku palielinās bezdarbnieku skaitu. Sociālo pabalstu maksājumi (bezdarbnieku pabalsti) būs mazāki kā "nevajadzīgo" darbinieku algošanai un bezdarbnieka statusa iegūšana vairumam cilvēku liktu pārvērtēt savas labklājības prioritātes/vēlmes un šībrīža situāciju. Valdības pārstāvji atzīst, ka valstī neveicas ar nodokļu iekasēšanu un lielas naudas summas aiziet valstij gar degunu, jo tā nespēj nodokļus iekasēt. Kā galvenais iemesls tiek minēts līdzekļu trūkums budžetā, neesot naudas par ko algot nodokļu inspektorus un ieņēmumu dienesta aparātu. Jāmācās no privātā sektora - tirgotāji saviem naudas "nesējiem" - aģentiem maksā komisijas par katru "atnesto" latu, lauksaimnieki dzērveņu lasītājiem algā atdod 1/3 daļu no salasītā. Teorētiski, kamēr vien katra papildus lata vai ogu kilograma iegūšanai jāiztērē mazāk par latu vai ogu kilogramu, uzņēmējam ir izdevīgi iekasēt šos papildus latus vai ogu kilogramus. Ekonomikā to sauc par marginal costing. Kāpēc pēc līdzīgiem principiem nevarētu darboties nodokļu iekasēšana valsts pārvaldē? Nesamaksāti nodokļi ekonomikā mums ir. Brīvs darbaspēks? Papilnam, turklāt, samazinot valsts pārvaldes aparātu, skolotāju skaitu būtu pieejami inteliģenti darbinieki ar augstāko izglītību. Tādiem tiesību pamati ir zināmi no augstskolas laikiem un specializēties noteiktu nodokļu jautājumos nevajadzētu būt neiespējami. Reformas ir iespējamas, no to īstenošanas politiķus, visticamāk, attur veco lietu ieradums, ieinteresēto ekonomisko grupējumu nauda vai vara.