17.09.2009.
Lāsma Rozenfelde
Tirgus un sociālo pētījumu centra „Latvijas fakti” direktors Aigars Freimanis pauda uzskatu, ka sēdei nebija rezultējošās daļas, kas bija „nepatīkami”. Arī Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš sēdē bija saredzējis valdības ideju trūkumu. Viņš norādīja, ka valdībai ir situācijas analīze un „nedaudz aiz matiem pievilkts” stāsts par darīto, ļoti maz bija runas par to, ko mēs darīsim šogad, nākamgad. Bijušais premjers un ārlietu ministrs Valdis Birkavs savukārt uzsvaru lika uz to, ka politisko partiju starpā vēl nav noskaidrots jautājums, vai stratēģija izejai no krīzes vispār ir pareiza, par ko valdībā ir divi viedokļi. Tieši ar to viņš saistīja nesaskaņas valdībā.
Tikmēr „Radio SWH” žurnālists Māris Zanders iebilda tam, ka valdībai nebūtu priekšlikumu, un izteica vērtējumu, ka to ir pietiekoši daudz un pietiekoši racionāli. Debatēdams ar Rīgas Stradiņa Universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāni Ilgu Kreitusi, viņš arī ar ekonomikas stimulēšanas plānu piemēru pamatoja to, ka „tā nav, ka tur visi ir pilnīgie jefiņi”.
Savukārt sabiedrisko attiecību uzņēmuma „Hill&Knowlton Latvia” valdes priekšsēdētājs Ralfs Vīlands uzsvēra, ka šeit vienmēr ļoti spēcīga ir bijusi valsts centrālā menedžera loma un valdība ekonomiskās augšupejas laikā „pierakstīja” sev to, pie kā nebija „vainīga”, līdz ar to tagad pašai ekonomiskās lejupslīdes laikā „jāstrebj” tā sekas. R.Vīlands pauda viedokli, ka faktiski valdībai pašlaik pēc definīcijas nav risinājumu, ko tā varētu izdarīt, jo ir ekonomiskā recesija.
