17.09.2009.
Lāsma Rozenfelde
„Radio SWH” žurnālists Māris Zanders uzsvēra „sakasīšanās” faktoru un izteica viedokli, ka valdības locekļiem ir idejas, bet tad „veči uzmet lūpu” un sēž ierakumos. Personību lomu uzsvēra arī Rīgas Stradiņa Universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāne Ilga Kreituse, kura skaidroja, ka premjeram nav jābūt visgudrākajam, bet jāspēj savaldīt valdību, un vadonis ir barakuda, nevis dūņu rūķītis.
Bijušais premjers un ārlietu ministrs Valdis Birkavs savukārt pauda uzskatu, ka valsts pārvaldes mehānisms nespēj strādāt efektīvi un ir ļoti daudzi priekšlikumi, kas tiek ignorēti. Viņš aicināja uz konstitucionālu diskusiju par visas tautas vēlētu prezidentu un skaidroja, kāpēc valsts pārvaldes likums ir „kļuvis par nastu”, minot aprēķinus ar lēmumu pieņemšanas ātruma un iesaistīto cilvēku skaita izmaiņām gadu laikā.
Arī zvērināts advokāts Andris Grūtups piekrita, ka valsts pārvaldes forma Latvijā sevi ir izsmēlusi. Taču M.Zanders atzina, ka negribētu virzību uz prezidentālu valsti, un arī tirgus un sociālo pētījumu centra „Latvijas fakti” direktors Aigars Freimanis pauda bažas par to, vai mēs zinām un varam garantēt, kāda kvalitāte būs prezidentam. Arī sabiedrisko attiecību uzņēmuma „Hill&Knowlton Latvia” valdes priekšsēdētājs Ralfs Vīlands neslavēja prezidentālas republikas radīšanu, norādot uz Latvijas iedzīvotāju attālināšanu no „politekonomiskās nobriešanas”. I.Kreituse savukārt atgādināja, ka ir arī pusprezidentālas republikas iespēja, un izteica versijas par vajadzīgām izmaiņām Saeimas ievēlēšanas kārtībā.
Savukārt citu rakursu debatēm piešķīra Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, kurš, komentējot aptauju datus, norādīja uz to, ka pašvaldību vēlēšanās iedzīvotāji jau vēlot bija pārliecināti, ka atkal būs slikti. Līdz ar to viņš secināja, ka ar šādu vēlētāju attieksmi mums var būt vienalga kāda sistēma, bet tik un tā mums nepatiks tie cilvēki, kurus mēs ievēlēsim.
