17.09.2009.
Lāsma Rozenfelde
Tirgus un sociālo pētījumu centra „Latvijas fakti” direktors Aigars Freimanis atzina, ka notikušo var uzskatīt par šovu. Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš kritiku sēdei pamatoja ar sabiedrības attieksmi pret tās jēgu. Taču viņš arī skaidroja, kāpēc pie pašreizējās valdības un pašreizējā noskaņojuma sabiedrībā nespēj iedomāties citu rezultātu. M.Auziņš arī uzsvēra, ka sabiedrībai ir iespējas piedāvāt valdībai idejas tādā formā, ka tās nevar neievērot, taču tas netiek darīts.
Bijušais premjers un ārlietu ministrs Valdis Birkavs cilvēku neapmierinātību skaidroja ar to, ka viņi gaida rezultātu, nevis šovu, taču šādā sēdē publiski nevar atrisināt būtiskos jautājumus. Viņš bija tas dalībnieks, kas sēdi nosauca tikai par komunikācijas pasākumu, taču kā tādu novērtēja pozitīvi. Rīgas Stradiņa Universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāne Ilga Kreituse savukārt salīdzināja valdības sēdi ar pedagoģisko sēdi, starp kurām redzēja tikai vienu atšķirību. I.Kreituse pauda viedokli, ka „tādā veidā nevar izmantot Satversmē dotās tiesības”, turklāt kritizēja arī valsts televīzijas laika tērēšanu un sēdes sasaukšanu laikā, kad lielākajai daļai cilvēku ir jāstrādā.
„Radio SWH” žurnālists Māris Zanders sēdi novērtēja kā V.Zatlera personīgu šovu, kurā viņš gribēja, bet viņam neizdevās parādīt, ka viņš „tur rūpi” par visiem. M.Zanders gan iebilda I.Kreitusei, norādot, ka arī strādājošie iedzīvotāji, ja ir interese un laiks, var iepazīties ar pārsimts lappusēm teksta, kas ir atrodamas valdības mājaslapā. Jāpiebilst gan, ka fakts, ka viņiem ir jālasa apjomīgi ziņojumi, lai varētu saprast, ko un kā valdība dara, droši vien spilgti liecina par to, kādu pienesumu ārkārtas sēde deva vai nedeva sabiedrības informēšanā.
Zvērināts advokāts Andris Grūtups, kas arī iniciējis sociālo kampaņu pret izceļošanu, atzina, ka domā – ārkārtas sēdi nevajadzēja sasaukt. Bet sabiedrisko attiecību uzņēmuma „Hill&Knowlton Latvia” valdes priekšsēdētājs Ralfs Vīlands gāja vēl tālāk un nosauca to par morāli degradējošu pasākumu, pamatojot, kāpēc sēdi sarīkot bija slikti.
