Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 17.11.2024.
 
16.septembra publisko debašu „Kas notiek Latvijā?” dalībnieki meklēja risinājumu versijas tam, kā uzlabot lēmumu pieņemšanas un valsts pārvaldības procesu Latvijā. Taču viedokļi saglabājās atšķirīgi – no personību lomas uzsvara līdz valsts pārvaldes sistēmas maiņas nepieciešamībai, no Saeimas ievēlēšanas kārtības līdz par un pret argumentiem prezidentālai valstij.
Gunārs Rodins  uwix@inbox.lv  21:00  |  22.09.2009.

Manā skatījumā to parodiju par demokrātiju vajag izbeigt un realizēt patiešām tautas vēlmju demokrātiju. Mēs tuvākajos 10 gados nespēsim izvirzīt gana labus (neidealizētus kā Obama/Šlesers) priekštāvjus (Auziņa fakti), kuriem varēsim uzticēties izlemt. Otrām kārtām - kā vēlētāji esam pārliecināti ka pēc ievēlēšanas pārstāvis pārcērt "atpakaļsaiti", un viņš nekādi vairs nav ietekmējams no vēlētāju puses kā vien caur Latviešu mentalitātei nevisai pievilcīgām extrēmām aktivtātēm. Un pat tad tas nestrādā. Vai tiešām kādus no parlamenta/valdības/pašvaldības jānogalina lai sāktu nopietni uztvert pārstāvniecības ideju? Ideju redzu plaši sludinātā līdzdalībā, bet citā izpildījumā kā to piedāvā vara. Ne caur partijām, ne caur vēlēšanām, bet gan ērti pieejamiem tehniskajiem līdzekļiem - elektroniskajiem referendumiem. Zinām, ka visos novados, pilsētu izpilddirekcijās, skolās, bibliotēkās - vārdu sakot varas centros, ir pieejami datori ar internetu (un lai tik pamēģina iegalvot ka tā nav pēc 20 milionu projektiem). Interneta izplatība mājokļos (arī laukos caur mobilo sakaru internetiem) ir gana pieejama. Ir mūsu bēdīgi slavenā e-Me kartiņa, kuru varētu ļoti objektīvi izmantot balstiesīgo personu identifikācijai un vēlēšanu balsu skaitīšanai. Referendumus varētu rīkot vairākus pēc kārtas un pat vienlaicīgi, ar ļoti mazām relatīvajām izmaksām (~5000 Ls max), pat vairāku nedēļu balsošanas termiņiem. Tas ļautu arī aizbraukušajiem "īriešiem" piedalīties valsts dzīvē, ja vien nav Latviju "noraksījuši". Kā pielietot ? Vienkārši: e-referendumā izskata jautājumus kuri skar: *) nodokļu politikas maiņu/korekciju, *) sociālās sistēmas maiņu/korekciju, *) jaunus izdevumus/iniciatīvas, kas gadā pārsniedz 10M Ls, *) teritorijas maiņas/restrukturizācija, *) nacionālo vai reģionālā transporta sistēmas maiņu/korekciju *) valsts enerģētikas jautājumu izmaiņas *) valsts garantēto pakalpojuma izmaiņas *) stratēģisku objektu/infrastruktūras būvniecība, *) militārās aktivitātes (piedalīšanās misijās/karos), *) valsts/pašvaldību īpašumu pirkšana/pārdošana vairāk kā par 1M vērtībā, *) ilgermiņa (10+ gadu) valsts/pašvaldību līgumi *) no parlamenta ievēlamo autonomo iestāžu vadītāji (MK,Prezidents,VK,KNAB,ST,...) *) parlamenta deputāta/ MK locekļa atbrīvošanu no amata (izmešana no saeimas sasaukuma) *) satversmes, krimināllikuma izmaiņas *) valsts/pašvaldību struktūru izmaiņas [lai neražotu ministrijas pēc vēlēšanām]. *) valsts/pašvaldības zemes un to izmantošanas maiņa [parku,mežu,kāpu utt prihvatizēšana] Šim e-balsojumam savācot kvorumu (50%+1) ir lemšanas svars 80% (tauta izteikusi savu gribu), bet parlamenta balsojumam 20%. Ja e-balsojumā nav kvoruma, tad lemšanas svars ir 30%, parlamentam 70% (tauta paļaujas uz priekštāvjiem). Kādi (+) 1) parasts [nedeputāts] cilvēks var realizēt ļoti demokrātiskā ceļā savas tiesības 2) var piedalīties jebkurā atrašanās vietā un laikā (arī naktī) kur pieejams internets (no mājās, ārzemēs, slimnīcā utt) 3) krasi pieaugs informētība, diskusija sabiedrībā un pamatojumu (par/pret) izsvēršana, nebūs sasteigtu un tautā ļoti neatbalstītu lēmumu 4) balsošana tiešā veidā ietekmē (atkarībā no kvoruma) parlamenta lēmumus, bet neparalizē tā darbu 5) uzticēšanās valsts varai vai tās lēmumiem ar laiku uzlabosies, jo parlamentam būs iespējas "mācīties" balsot kā tauta grib, un tauta var nelaist "cauri" galīgi nepieņemamus. Tautai būs iespēja realizēt "politisko" atbildību konkrētam politiķim, līdz ar to viņam nāksies daudz kvalitatīvāk veikt pamatpienākumu - skaidrot vēlētājiem savu nostāju (nepūšot miglu acī vai runājot tā lai neko nepateiktu). Kādi (-) *) Prasība pēc interneta un e-me kartiņas ar lasitāju (~40Ls + gada maksas) Novēršana: saprātīga cena E-me + lasītājam (10 ls komplekts), pēc 10MLs ieguldīšana šīs kartiņas jāsubsidē un pa 3-5Ls (tehniski izmaksas kā kredītkartēm) jādod visiem izsniedzot/mainot pases. Bez abonentmaksām. Visās valsts/pašvaldību iestādēs jābūt iespējai izmanto "datoros" iebūvējamu e-me kartiņu lasītājus. *) Paies laiks kamēr vēlētāji aptvers un sāks lietot šīs tiesības. Novēršana: e-me popularizēšana, un pāris svarīgi e-referendumi. *) grūtāk būs ar nepopulāru lēmumu izlemšanu, bet toties ja tie "iziet", tad tam ir arī tautas akcepts [vainot parlamentu nevarēs]. *) ar laiku šāda aktvitāte nogurdina un individuāli aktivitāte mazināsies, bet tas arī ir vēlams - parlamentam ir pamatoti sava alga jāsaņem. E-referendumu inicē automātiski par augstāk minētajiem punktiem tā institūcija, kuras piekritībā tas ir. Savukārt citus papildus tematikas jautājumus var inciēt arī parlamens, prezidents vai MK, lokālā pašvaldība. BEZ TAM e-referendumu var iniciēt arī savācot vismaz 10% balstiesīgo balsu vēlēšanu komisija (kā līdz šim). Par visu šp atbild un realizē Vēlēšanu Komisija. 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: