20.08.2009.
Lāsma Rozenfelde
„Grindeks” valdes priekšsēdētājs Jānis Romanovskis skaidroja, kāpēc mēs pašlaik Latvijas ekonomiku nokrāsojam baltajās un melnajās strīpās kā zebru, un kritizēja iespēju, ka valsts neatbalstīs mazus un talantīgus uzņēmumus, kas nedarbojas atbalstāmajās nozarēs. Bijušais „Latvijas Krājbankas” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars prognozēja, ka ar prioritāro nozaru noteikšanu būs mocīšanās, jo tas ir nedabīgs process. Viņš ar „Intel” un Kostarikas piemēru paskaidroja, kādai jābūt valsts atbalsta struktūrai, kas der visiem uzņēmumiem. RTU Rīgas Biznesa skolas direktors Jānis Grēviņš savukārt atklāja, kad saskaņā ar pasaules uzstādījumu pirtsslotu ražošana Latvijā būtu precīza un laba eksporta prece, līdzīgi kā Somijas „Nokia”.
„SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs bija viens no retajiem dalībniekiem, kas „zebru” atbalstīja, jo konstatēja, ka bez prioritāro nozaru nosaukšanas iepriekšējos gados faktiski par prioritārajām nozarēm tika noliktas nekustamo īpašumu spekulācijas un celtniecība.
Bet Rīgas Ekonomikas augstskolas docents Vjačeslavs Dombrovskis ieceri par prioritārajām nozarēm neatbalstīja. Viņš debašu dalībniekiem un skatītājiem atklāja, kas notika citās valstīs pēc Otrā pasaules kara un kāpēc tam bija katastrofālas sekas. V.Dombrovskis arī pamatoja, kāpēc prioritāro nozaru noteikšana ir salīdzināma ar došanos uz Lasvegasu.
Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars („Jaunais laiks”) norādīja, ka brīvajā tirgū nedz izglītība, nedz rūpniecība nav attīstījusies un zināšanas, pieredze un līdzekļi ir jākoncentrē, lai skaidri pagrieztos uz ražošanu. Viņš ekonomikas atveseļošanas programmu saistīja arī ar stabilitātes radīšanu un tādas valsts slavas, kurai aizdod naudu, atjaunošanu Latvijai.
