Kad augusta pirmajā nedēļā Ekonomikas ministrija iesniedza valdībā ziņojumu par ekonomikas atveseļošanu vairāku turpmāko gadu periodā, ietverot tajā prioritārās tautsaimniecības nozares, publiskajā telpā kārtējo reizi izvērsās plaša polemika – vai šāda prioritāšu noteikšana vispār vajadzīga, ja tā ir vajadzīga, cik nozares jāprioritarizē, pēc kādiem kritērijiem, kā tās jāatbalsta, salīdzinot ar citām. Nu publiskās debates mazliet pierimušas, tomēr, iespējams, tas ir klusums pirms vētras, jo mēneša laikā valdībā paredzēts iesniegt papildinātu ziņojumu un attiecīgus tiesību aktu projektus, kas ietvertu konkrētus priekšlikumus.

Pagājušajā nedēļā diskusijas turpinājās Saeimas Tautsaimniecības komisijā, nākamnedēļ plānota konference, kurā plānotas diskusijas par konkrētiem sektoriem.
Šis starpposms būtu īstais brīdis, lai samērotu gan politiķu, gan ekonomikas teorētiķu un biznesa praktiķu redzējumus.

Līdz šim ekonomikas ministra versijā publiski kā galvenās prioritārās nozares tā sauktajā apstrādes rūpniecībā sauktas pārtikas rūpniecība, kokapstrāde, ķīmiskā un farmācijas rūpniecība, kā arī elektriskās un optiskās iekārtas. Neskaidrākas „liecības” skan par metālapstrādi, dažādu augstas pievienotās vērtības preču ražošanu, kā arī par pakalpojumiem - gan transporta nozarē, gan tūrismā, gan finanšu sfērā, kā arī izglītībā un veselībā.

Uz šī fona, protams, neizbēgami rodas virkne jautājumu – kāds ir pamats paredzēt, ka prioritāri atbalstāmās nozares un tajās strādājošie uzņēmumi kļūs par flagmaņiem, kas nodrošinās ekonomikas augšupeju? Kāda ir kritiskā robeža, pēc kuras prioritarizēšanai vairs nav jēgas, jo prioritāšu ir par daudz, vai arī ārpus prioritātēm atstātās nozares tiek pārmērīgi diskriminētas? Vai ekonomikas atveseļošanai noteicošā nav visas uzņēmējdarbības vides uzlabošana un konkrētu kritisko sektoru atbalstīšana, nodokļu sistēmas mainīšana, administratīvā sloga mazināšana, izglītības un zinātnes kvalitatīvas dzīvotspējas nodrošināšana, un tamlīdzīgi?

Raidījumā piedalīsies: ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL), Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (TP), RTU Rīgas Biznesa skolas direktors Jānis Grēviņš, „Grindeks” valdes priekšsēdētājs Jānis Romanovskis, „SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs, bijušais „Latvijas Krājbankas” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars, „Brīvais vilnis” valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris, Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Vjačeslavs Dombrovskis.