Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 20.09.2019.
 

Pensiju un pabalstu samazināšana: pārāk lieli izdevumi?

Valsts budžets`2010 video_f grafiks

15.06.2009. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 8
Iepriekš solītais pensiju samazinājums budžeta deficīta mazināšanas dēļ turpina izraisīt pretrunīgas politiķu un nevalstisko organizāciju reakcijas. Vai pamatots ir visu pensiju samazinājums par 10%, bet strādājošajiem – pat par 70%, par ko 11.jūnijā vienojās valdību veidojošās partijas un sociālie partneri? Finanšu ministrs Einars Repše 10.jūnija publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” (KNL) nepieciešamību pensijas samazināt pamatoja ar pārāk lielo sociālās sfēras izdevumu īpatsvaru no IKP. KNL pētīja, cik argumentēts ir šis apgalvojums.

„Mums ir jāapzinās, ka mums ir ļoti dārga šobrīd izglītības sistēma, mums ir ļoti dārga sociālā sistēma. Neviena valsts mūsu situācijā nevar tērēt sociālajām vajadzībām 13,5% no sava kopprodukta. Tipiski tērē 10% visam sociālajam blokam,” KNL debatēs teica E.Repše.

„Eurostat” dati liecina, 13,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) sociālajām vajadzībām patiešām nav mazākais apjoms, tomēr, no otras puses, tas ir krietni zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, kas 2007.gadā bija 18%.

Sociālās aizsardzības izdevumos ietilpst palīdzība slimību un darbnespējas gadījumos, vecumā, ģimenēm un bērniem, bezdarba gadījumā, pajumtes nodrošināšanai un citās situācijās. Eurostat datos ir iekļauti gan valdības izdevumi, gan vietējo pašvaldību izdevumi, un tie liecina, ka vairumā ES valstu izdevumi sociālajai aizsardzībai pārsniedza 15% no IKP, tostarp Vācijā, Zviedrijā, Dānijā un Francijā tie pārsniedza pat 20%.

Latvija ar 8,4% tobrīd šajā sarakstā bija pēdējā vietā, atpaliekot no Igaunijas, Kipras, Rumānijas un Īrijas, kur arī sociālo izdevumu īpatsvars nepārsniedza 10%. Tikai nedaudz šo robežu pirms diviem gadiem pārsniedza arī Lietuva un Slovākija.

Protams, šobrīd sociālās aizsardzības izdevumu īpatsvars ir pieaudzis, jo kopš 2007.gada pensijas un pabalstus krietni palielināja, savukārt IKP nu jau būtiski samazinās.

Saeimā pirmajā lasījumā pieņemtajos budžeta grozījumos, kuros jau bija paredzēts 18% IKP samazinājums, bija aprēķināts, ka valsts konsolidētā budžeta izdevumi sociālajai aizsardzībai ir 13,5% no IKP. Tā kā 11.jūnija vienošanās paredz par 50,5 miljoniem latu samazināt izdevumus vecuma un izdienas pensijām, par 37,8 miljoniem latu samazināt izdevumus vecuma pensijām strādājošajiem un par 6,3 miljoniem latu samazināt izdevumus ģimenes valsts pabalstiem un vecāku pabalstiem, var aprēķināt, ka sociālās aizsardzības izdevumu īpatsvars samazināsies līdz aptuveni 12,7% no IKP. Tas varētu liecināt arī par to, ka sociālo izdevumu mazināšana ir sagaidāma arī turpmāko gadu budžetos, jo līdz E.Repšes piesauktajiem 10% vēl ir krietna rezerve.

Finanšu ministrijā pēc KNL debatēm skaidroja, ka E.Repše ar informāciju par citās valstīs esošajiem izdevumiem sociālajām vajadzībām iepazinies, tiekoties ar Petersona Starptautiskās ekonomikas institūta Vašingtonā profesoru Andersu Oslundu, un salīdzinājums sniegts par tām valstīm, kuras ir skārusi krīze līdzīgi kā Latviju. Tieši kuras valstis ar to ir domātas, ministrijā nevarēja atbildēt.

Kā zināms, pagaidām ne valdība, ne finanšu vai labklājības ministri arī nav atbildējuši, vai šo starptautiskā salīdzinājuma un IKP daļas argumentu plānots izmantot, lai sociālos izdevumus, kuru ietvaros neizbēgami palielināsies bezdarbnieku pabalstu īpatsvars, arī 2010. un 2011.gadā paredzētajos budžeta samazinājumos vēlreiz samazinātu uz citu pabalstu un pensiju rēķina.


Video: Finanšu ministrs Einars Repše, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis par budžeta izdevumu samazināšanu sociālajām vajadzībām. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 10.06.2009.)

Kopējie centrālās valdības izdevumi sociālajai aizsardzībai 2007.gadā Eiropas valstīs (procentos no IKP)

Valsts konsolidētā budžeta izdevumi funkcionālā sadalījumā (2009.gada budžeta grozījumos, kas Saeimā tika pieņemti 1.lasījumā – pirms paziņojuma par nepieciešamību deficītu samazināt par 500 miljoniem latu)



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: