Kur tad ir te, knl lapā 45 procentus sabalsojušo vērtējumi, pamatojumi, kāpēc vēlētājiem būtu jāievēro etniskā piederība balsojot??? Manuprāt, pilnvērtīgu komandu vēl veidojošais pilnvērtīgs līderis nav atrasts, nu tad arī grābstās lai ne ap vecumu, izglītību, reliģisko un/vai partejisko piederību un dzimumu, tad ap nacionalitāti - tā arī ir visas dzīves programma, ko var darīt jebkurš jebkurā vārtrūmē. Cik ilgi vēl deķīti staipīs, kuram taisnība (krievam vai latvietim)!? Abiem!! Privitīvisms atkal tik vien spēt, kā uzsēsties pilsētas pārvaldē pilnīgi nenozīmīgam faktam. Šeit tautība uz lietu attiecas tikpat maz, cik ar odekolonu salieta frizūra. Ne latvieši pār krieviem valda, ne krievi pār latviešiem, pat ne latvieši pār latviešiem, nav taču verdzība - tās taču elementāras lietas! Labi, ka tās saprot programmas viesi, viņi - RīgasDomes deputātu kandidāti. Kandidātiem, deputātiem, mēram (PAR LAIMI !!!) nepieder ne Latvija, ne Rīga vai kāds ciems, ne Dome, ne vēlētāji. Kad cilvēki glupi, tad lai paliek kur ir! Bet nebūs "a voz i niņe tam... (Krilova fabula)". Kritīs taču ZEMĀK! KAM tas ir izdevīgi??? 

latvieši „bēgs”, ja Rīga nebūs latviska. kas ir latviskums - bēgšana no nelatviskas Rīgas vai kaut kas cits, neminēts raidījumā? 

Pagaidām es to sapratu tā. Etniskā pozīcija ir attieksme pret nacionālās piederības jautājumiem. Šādu pozīciju paust bija iespēja visiem, un redzam, ka ideoloģija atšķiras. Vieni vēlas turpināt ideoloģisku cīņu pret ko - pret iedzīvotājiem un politiķiem uz nacionālā jautājuma bāzes (krievi Rīgā traucē latviešiem #ai da ja#, traucē iziet pasaulē, ekonomikā, kultūrā un zinātnē (ar meliem utt.)). Kristovskis, Birks... uzbrūk, liek laboties, vispirms ķerties pie kādu neitralizēšanas un vismaz ignorēšanas, ja tie nav latvieši. Aicina uz pretošanos, kasās arī raidījumā, ir nesamierināmi. Otri ir šos jautājumus atrisinājuši priekš sevis un nesaskata draudus tur, kur to nav, un nedraud paši (Jolkina), kategoriski nostopē konfrontēšanu pēc nacionālās piederības (Šlesers) un gatavi sadarboties un sadarbojas (Jaunups), sadarbību uzlabot (Ušakovs) vai aiz lojalitātes Rīgai un Latvijai atkāpties pārspēka priekšā (Dzintars). 

atrisināti jautājumi nenozīmē no "tīriem latviešiem" vien sastāvošu sabiedrību. bez tam arī etniskajam jautājumam nav nacionālās piederības. atrisināti jautājumi nenozīmē kāda pārākumu, noteikumu diktātu. latviešu un krievu starpā diktāta nav. pieņemsim, nav. uzskatu, ka risinājums jau ir rasts, salīdzinot ar agrākiem laikiem, kad Latvijā nedrīkstēja nezināt krieviski un latviešu valoda bija pabērna lomā savās mājās. tā ka latvieši tagad ir brīvi. krievi savukārt tagad nedrīkst neievērot jaunos likumus. viņu bērni apgūst latviešu valodu un ir laimīgi to lietojot. ir sperts liels solis! latviešu bērni krieviski nemācās, ja vien nav īpaša vēlēšanās. varbūt jūtas mazliet apbižoti, ka neviens nav viņiem mācījis. jo nepieciešamība pēc krievu valodas pastāv. gribu teikt, ka neatrisināti jautājumi (un ir vēl ko mainīt) ir nevis risks, bet iespēja gudram cilvēkam. ja viņš izdarīs labi, viņam būs daudz pateicīgo - gan krievu, gan latviešu. ja dome nepalīdzēs komunicēties Latvijā apmierinošā, labā līmenī, tad iedzīvotājiem nāksies pašiem pacietīgi risināt jautājumus privātā ceļā. tas nav neiespējami, jo principiāla naida nav. diktāts, uzspiesti noteikumi tomēr pastāv citos aspektos. un te, nostājā, kur neiespējami dalīt tautu pēc valodas saknēm, aspekts ir tāds: neapmierinātība ar finansiālo politiku valstī. šī neapmierinātība kā zelta maliņa vieno drūmi apmākušos mākoni. neiespējami šķiet mainīt uz labu finansiālo politiku valstī. slikti ir tieši tas. viena liela tautas daļa ir nikna uz vienu mazu tautas daļu, nevis uz krieviem, nevis uz latviešiem. varbūt politiķiem būtu jābeidz pārvirzīt problēma uz latviešiem un uz krieviem? kas tautu sāpina, tas tautu novājina.