• Ja no 01.09.2009. tiks atbrīvoti no darba no 2000 līdz 14 000 skolotāju, cik lielu papildus finansējumu IZM plāno, lai izmaksātu atlaišanas pabalstus? • Kādi būs IZM priekšlikumi sociālo garantiju programmas izveidei valstī sakarā ar pedagogu un zinātnes darbinieku atlaišanu no darba? • Kāda ir valdības kopējā atbildība un rīcība, realizējot izglītības tīkla sakārtošanas jautājumus vienlaikus ar administratīvi – teritoriālo reformu? • Kā tiek ņemta vērā 2009.g.7.maijā Briselē notikušajā ES sammitā par nodarbinātību panāktā vienošanās par veidiem, kā risināt pieaugošo bezdarba problēmu? • Kāda būs valdības rīcība situācijā, kad lielajam bezdarbnieku skaitam, kas jau šodien valstī sasniedz 11%, pievienosies satraucoši liels skaits no darba atbrīvoto pedagogu, kas pēc dažādiem Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvju izteikumiem ir no 2000 līdz 14000? • Kāda būs valdības līdzatbildība (ne tikai vārdos, bet arī darbos) par šiem bezdarbniekiem (apmācība, izdevumi sakarā ar dzīvesvietas maiņu, īpašas pirmstermiņa pensionēšanās programmas u.c.), lai problēmas risināšana netiktu novelta uz pašvaldībām bez valstī izstrādātas sociālo garantiju programmas? • Jau šobrīd tiek minēti skaitļi, ka skolu neapmeklē aptuveni 2500 bērnu. Kāda būs valdības rīcība situācijā, kad, realizējot reformu „nauda seko skolēnam”, izglītības pieejamība pasliktināsies, līdz ar to pieaugs skolu neapmeklējošo bērnu skaits? • Kā finansējuma samazinājums ilgtermiņā ietekmēs izglītības un zinātnes attīstību valstī?
un izrādās ka mūsu lielie profesionāļi ar mistiskajām algā nav nemaz tik lieli, ja parādās konkurenti, bet ja monopols tad jā spečuki, gan bankās, gan ostās, gan lidostās un ja vēl to visu atbalsta nodokļu maksātāju nauda ta vispār spečuķi. visi spečuki, profi bet valsts uz bankrota robežas. kur valsts pārvaldē ir tie speciālisti ar tām lielajām algām, ja situācija ir tik dramatiska, varbūt pietiek stāstīt tautai pasakas ka šos spečukus gaida ārzemēs ar atplestām rokām un jānosēdina uz zemes ar normālu atalgojumu.
Apgriezt,nogriezt,atlaist,bet kaapeec nekur nedzird kaa vinji domaa pelniit lai atdotu shos shausminoshos paraadus? Varbuut tieshaam valsts bankrots buutu vispareizaakaa izeja,saaktu visu patieshaam no nulles.Kaut gan kur tad njemsi tos pareizos cilveekus.Tagad paskatoties kaa visi lauzhas uz pashvaldiibaam paliek skumji....
mēs nedzīvojam sociālismā,kad valsts noteica,ko ražot un cik tērēt,šodien visu nosaka brīvā tirgus ekonomika,un,ja uzņēmējam nebūs izdevīgi,viņš neražos un darba vietas neradīs.Šīs mākslīgi radītā krīzes mērķis ir atkratīties no lieliem nodokļiem,birokrātijas,pabalstiem u.c.soc.garantijām,lai rezultātā tie,kam nauda un vara kļūtu vēl bagātāki,bet nabagie vēl nabagāki.Tāds nu ir tas kapitālisms,un nav ko valdību vainot,un es nedomāju,ka latvieši būs tie,kas izdomās,kā situāciju labot
Cik maksā mākslīgi uzturētā lata stabilitāte? - pusi krīzes vai vairāk?
Kad kādi soļi ir jāsper un pa kuru taku? Šodien Latvijas televīzijā no rīta tika intervēts Roberts Idelsons no Parex Asset Management kā banku un ekonomikas problēmu eksperts. Izmantoju iespēju uzdot jautājumu tiešajā ēterā. Man būtu tāds jautājums : Tomēr krīzes ir bijušas - gan Āzijā, gan Zviedrijā 1992. gadā, kāpēc no viņām nemācās un 2006.gada beigās bija politisks piedāvājums ierobežot šito nenormālo kreditēšanos. Cik miljardi mazāk būtu jāaizņemas, ja 2006. gada beigās būtu nobalsots par šo priekšlikumu un politiski būtu bankas ierobežotas jau 2007.gada sākumā? Paldies. Idelsons. Nu, par tām krīzēm - kāpēc no krīzēm nemācās - tas ir tāds retorisks varbūt jautājums. Šī krīze - viņa faktiski dziļākā krīze, gan ekonomiska, gan arī finanšu tirgos krīze kopš lielās depresijas Amerikā pagājušā gadsimta 1929. - 1933. gadā.... jā, tā kā līdz ar to apstākļu sakritība ir tāda - no šīs krīzes varēs mācīties turpmākos gadus 10 - 20 gadus, ja. Runājot par to, cik lielā mērā varēja varbūt izvairīties no tām kļūdām, kas bija kreditēšana...nu man liekas, nu skaidrs visiem, ka teiksim, tas kreditēšanas apjoms - viņš arī palīdzēja tajā laikā attīstīties valstij, tas aizgāja pāri varbūt... tas bija dažu banku varbūt nepārdomātie, neatbildigie lēmumi. Un, man liekas, valsts, ja tā godīgi, neko nevarētu neko izdarīt ar šo procesu un iespējams, ka mēs būtu vēl sliktākā situācijā, ja valsts būtu iesaistījusies ar saviem pasākumiem. ......uz žurnālista jautājumu par budžeta samazināšanu Idelsons atbildēja: Skaidrs ir viens, tie budžeta izdevumi ir jāsamazina un valsts ir tērējusi pārāk daudz iepriekšējos gados un tas ir viennozīmīgi un jāsper ļoti radikāli soļi, lai to situāciju,teiksim atgrieztu normālajās sliedēs, jo tas, kas ir bijis pēdējos gados, tas ir absolūti nenormāli. Tie budžeta izdevumu pieaugumi bija vienkārši katastrofāli lieli un tā vietā, lai veidotu kaut kādus uzkrājumus, līdzīgi, tā kā igauņi, pieņemsim, ir darījuši iepriekšējos gados. Mēs esam tērējuši pat vairāk, nekā mēs esam iekasējuši iepriekšējā budžetā. Tas ir absolūti nepieņemami un tagad par to ir jāmaksā. ...uz žurnālista jautājumu par Rimševica kritiku par valdības soļiem, ka valdība neko nav darījusi: ...negribētu piekrist, ka pilnīgi nekas netiek darīts, ja, bet var piekrist, ka tie soļi bija jāsper ātrāk, tie, kas tagad tiek sperti, un man liekas, teiksim, tā varbūt (ir) liela klūda, ko politiķi nedrīkst pieļaut, nav jēgas vilcināties ar sliktām ziņām tautai, jā, tās sliktās ziņas tāpat būs jāpasaka un situācija nav jānovelk līdz pašam pēdējam brīdim vai kaut kādai tiešām dramatiskai stituācijai, lai sāktos reformas ... Tad nu man būtu vēl viens jautājums - kāpēc tagad šie dažādie soļi ir jāsper ātri un veikli pareizajā virzienā, bet pirms 2 ar pus gadiem nu neko nevarēja darīt. Vai tad algu nesamērīga celšana neatbilstoši produktivitātei un kopproduktam, pakļaujoties vēlmei izpatikt vēlētājiem, spiedienam no arodbiedrībam, nedomāšana par paredzamo ekonomikas krīzi un sekojošā nepamatotā ticība šādai labklājībai un nesamērīga kreditēšanās nav viena procesa sastāvdaļas? Kāpēc 2007.gadā neko nevarēja darīt un viss ir jāmēģina saglābt tagad? Varbūt sliktās ziņas bija jāpasaka jau daudz ātrāk? Kas cits, ja ne situācijas novilkšana līdz dramatiskai ir problēmu ignorēšana pirms pāris gadiem?
Naudas taupishanas nolukaa ar progresivo nodokli vajadzetu aplikt nesamerigi lielaas ' spechuku' algas.
Ko iesāks ar tiem parādniekiem,kuri tagad slēpdamies no bankām aiziet melnajā darba tirgū, vai arī steigšus pamet valsti. Liekas, ka nespēja pieņemt jēdzīgu bankrota likumu liecina par Saeimas atkarību no banku lobijiem un neieinteresētību risināt šo problēmu par labu saviem iedzīvotājiem un valsts ekonomikai kopumā.
Jābeidz vienreiz stulbi runāt, jāveic ir kārtīgas reformas, lai spējam iztikt no tā, ko paši varam nopelnīt. Tās ierēdņu, kultūras darbinieku, ārstu, skolotāju algas, kas pēdējos trīs gados ir gandrīz dubultotas, jāsamazina uz 2005.gada līmeni. Pensijas nav ko samazināt, jo tās pensijas, kas bija lielākas par 225 latiem mēnesī, nekad vispār nav indeksētas, pat, milzīgās inflācijas gados. Demokrātija ir laba lieta, bet pie kā tā ir novedusi, pie visatļautības un alkatības sacensībām, piemēram, par dzīvokļa kvadrātmetra apsaikmniekošanu Ogrē ir jāmaksā par 5 santīmiem vairāk nekā Rīgā. No kura laika rajona pilsētās apsaimniekošanas darbi izmaksā dārgāk?Paskatāmies algas pašvaldībās un brīnumu brīnumi, tādas algas nevienam, pat, sapņos nav rādījušās - papīru darboņiem, visiem tiem, kas neko neražo algas ir paaugstinātas ne par procentiem, bet par reizēm, attopieties - visi nodokļu maksātāju ienākumi pašvaldībās pamatā tiek izlietoti milzīgajām algām, attīstībai, remontiem (ceļu, māju un tml.) naudas nav. Alkatībai un citu muļķošanai nav robežu! Šī slimība ir sākusies no valsts varas, t.i., no augšas! Jābeidz vienreiz runāt, jāveic reālas reformas. Godmani vispār nevēlos dzirdēt, jo to viņš ir panācis ar savu haotisko darbu un rīcību sakarā ar lielo kredītu ņemšanu, nepārdomātām nodokļu izmaiņām (tikai matemātiskas darbības), kā ari ar nespēju kontrolēt savu izturēšanos diskusijās.
Jau izkūpējusi vēsturiskā atmiņā Repšika devalvēšanas pieredze par - divām 00 un uz pusi, re un 1Ls=0.4$ . Jau aizmirsušās Laventa mocības ar BB (depozīta) nobrukšanas shēmu = šķiet toreiz skaidrā nozuda 63 ļimoni lašu . Tagad piedāvājums radniecīgs = par 0 un 1/2. Saistoša shēma, tautas kacināšanas shēma. Pasaulītē kāds turpina pasūtīt mūziku, jo jūt - sausā cauri netiks, ja tautu uz bunti neizdosies iekustināt. Vai vēsturei jāatkārtojas, ja dzīve ir spirāle. Ķecerīga doma par dižķibeli. Šķiet tas ir laiks, kad oligarhi, pelēkie un puspelēkie bez kara trokšna parādzīmes pārvērš finasēs un NĪ. Feferis varētu norādīt, ka kāds ir nomnieks, bet kāds paliek par lielu noteicēju ja nosmeļ krējumu ar budžeta palīdzību.
Nudien nesaprotu, vai tad mūsu Latvija ir tik ļoti, ļoti maziņa, ka nav iespējams atrast nevienu pašu, kas varētu šādā raidījumā paust kādu jaunu atziņu vai viedokli. Šī te tradicionālā "Kas notiek Latvijā" kliķe ar saviem simtreiz pārgremotajiem (lobija) argumentiem - nu cik var! Kā būtu ar kādu ārvalstu ekspertu, zinātnieku, uzņēmēju, liel-zemnieku? Izmisums piezogas, kad jāskata atkal tie paši "eksperti", kas lielos vilcienos tāpat ir pieslīpējušies viens otram, savas attiecības sen ir nokārtojuši aizkulisēs un tagad atkal notiek kārtējā izrāde ar vispārīgām frāzēm un jau sen zināmām "patiesībām". Rodas arī zināms pamats aizdomām, cik objektīvs ir šis raidījums, ja "uz skatuves" laiž vienus un tos pašus cilvēkus - vārds tiek dots "pareizajiem"?
Vismaz īstermiņā mans ierosinājums būtu paātrinātā tempā apstiprināt ļoti vienkāršu, ātru un saprotamu privātpersonas bankrota procedūru. Rezultātā saruna ar SVF varētu būt aptveni sekojoša: "Latvija saņem aizdevumu = Kredītņēmēji turpina izpildīt savas saistības!" (Fair enough :) + par ekonomisko krīzi, būtu interesanti dzirdēt, kāpēc neviens nav spējīgs pateikt, ko konkrēti Latvija plāno darīt, lai izkļūtu no krīzes? Konkrēti ko??? Ja neviens nejēdz salīmēt vismaz vienu paplašinātu teikumu, es varu dažas idejas varu pateikt: - Mērķtiecīgi samazināt uz eksportu orientētas ražošanas aplikšanu ar nodokļiem; - Maksimāli atvieglot dzīvi jaunajiem uzņēmējiem, nosakot nodokļu atvieglojumus, samazinot birokrātiskās prasības, utt; - Uzlabot attiecības ar Krieviju, tādējādi veicināt transporta un loģistikas nozari, pieejamo eksporta kapacitāti; - Maksimāli paātrināt ES struktūrfondu finansējuma apguvi; - Iespēju robežās bet maksimāli samazināt energoresursu izmaksas; - Normālu RIGIBORu galu galā :) utt. Es tiešām vēlētos dzirdēt skaidru atbildi - kas tiek darīts, lai nauda nāktu iekšā, kā tiks radīta jauna nauda, kur radīsies darba vietas, utml. Jebkāds plāns??? Un mani neinteresē, kā mēs turpināsim savilkt jostas.. tieši tāpat kā nav interesanti daudz filozofēt par faktu, ka reiz nāksies nomirt - rīt, pēc gada vai arī 50 gadiem... kāda starpība, ja tā padomā? :)
Rīcībā ar naudas lietām vadoņiem izstrādājies pat identisks taisnošanās stils - vai tas būtu Dombrovskis, vai Mūrniece, vai Bičkovičs, utml., . Izrādās šai valstī augsti vadītāji ar parakstu var smelt finanses budžetā, it kā tā privātbankā būtu ielikusi depozītu. Vai tā ir tiesiskās paplātes loģika !!
Jautājums Kamparam.Vai Kalvītis būdams vēl deputāts zināja ,ka aiziet,nevis kaut kur,bet uz telecom(skaidrs ,ka zināja).Un vai Kampars appzinās ,ka mūsu valsti vada daži masoni un viņam ir šī ķēma loma.Kauns Jaunajam laikam.
"Cik maksā mākslīgi uzturētā lata stabilitāte? - pusi krīzes vai vairāk?" tik pat cik maksligi uzskruvetas tirgus cenas un maksligs tirgus kurs reali nedarbojas. Tautai ir jaizlemj ko ta isti velas saja valsti, nevis kautkadiem "nothing special" vietejiem un arzemju pratniekiem. Ja viniem butu bijusas smadzenes, tad sita visa nebutu, bet tagad iesaka jau nakamas mulkibas.
Visa līdzšenējās un ieprieksējo valdību politika ir vērsta īstermiņā, nevērtējot pieņemto lemumu ietekmi ilgtermiņā un vai šādi lemumi spēs sekmēt Latvijas ekonomikas attīstību (piemēram valst ieguldījumi Eiropas investīciju fondā - faktiski iesaldēta valsts budžeta nauda,lēmums par māmiņu algām, esošais un planotais atbalsts atjaunojamajiem energoresursiem). Neviens no politiķu priekšlikumiem nav saistīts ar budžeta nenodokļu ieņemumu palielinašanu, tikai un vienīgi uz izdevumu samazinašanu līdz ar to agru vai vēļu tas novedīs pie ta, ka lai pārfinansētu aizņēumu naksies ņemt nākamo. Varbūt vajadzētu krīzes apstakļos apturēt finašu līdzekļu piešķiršanu NVO, kas gadā no valsts budžeta sastada vidēji 24 milj, palielinat LB budžetā iemaksajamo dividenžu apmēru pa 5%budžetā, samazinot finasējumu LNB, uzlikt par pienākumu valsts kapitalsabiedrību meitām budžetā iemaksāt dividendes no peļņas - +/- 50 milj uzreiz atrastos?
Vai ekonomikas iekustināšanai nevajadzētu strauji samazināt nodokļus darbaspēkam, ieviest mehānismu straujai investīciju ieplūdei valstī. Saistībā ar globālo krīzi pasaulē no aprites vajadzētu būt izņemtiem lieliem naudas līdzekļiem no daudzēm sfērām, kurus to īpašnieki noteikti grib kaut kur investēt ... varbūt vajag tam radīt īpaši labvēlīgu nodokļu vidi, lai atsvērtu Latvijas sliktos reitingus.
Kā EP var palīdzēt risināt ekonomisko krīzi Latvijā? 04.06.2009. Kandidāti slavē sevi un spriež par ES fondiem, diskrimināciju un protekcionismu
Uzņēmējdarbības vides uzlabošana: saturs vai tikai forma? 19.05.2009. EM plāns līdz šim nav pilnībā izpildīts, daļai pasākumu termiņus grib pagarināt
Kā panākt, lai māju siltināšanas programmu izmanto? 15.05.2009. Kampars: diemžēl tie noteikumi izveidoti tādi, ka iedzīvotāji tiešām tos neņem
Vai valdība varēja un vai centās samazināt IKP kritumu? 14.05.2009. LB prezidents un politiķi par ekonomikas zemāko punktu un neizdarītajiem darbiem
Repše: nākamā gada budžetā būs jāgriež līdz 1 miljardam latu 14.05.2009. Rimšēvičs pret Repši un Godmani par to, kad un cik lieli jāveic grozījumi
Dalibnieki