B.Cilevičs arī ierosināja, ka daudz enerģiskāk jāstrādā pie administratīvā sloga samazināšanas, jo ES šī sloga samazināšanas programma pastāv vadlīniju līmenī, bet tai vajadzētu būt direktīvu līmenī. Krišjānis Kariņš („Jaunais laiks”) kā risinājumus ieteica diskriminācijas izbeigšanu attiecībā uz lauksaimniecību un uz direktīvu ieviešanu. Guntars Krasts (politisko partiju apvienība „Libertas.lv”) norādīja uz to, ka tieši EP balsoja par naudas piešķiršanu ekonomikas stabilizācijai valstīs, kas ir „eiro koridorā”, palielinot to pusgada laikā no 15 līdz 50 miljardiem. Viņš arī ierosināja, ka EP var arī lobēt naudas izmantošanas perioda pagarināšanu ES fondiem, jo Latvija šobrīd nav iztērējusi gandrīz neko no jaunā perioda. Atis Lejiņš („Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija”) kā trīs būtiskākos darāmos darbus nosauca stingrāku kontroli pār starptautiskajām finanšu institūcijām, alternatīvās enerģijas attīstīšanu un izglītību un zinātni, kurās mēs neieguldām naudu.

Andris Bērziņš (Zaļo un Zemnieku savienība) savukārt pievērsās lobisma un protekcionisma tēmai, uzsverot, ka lielās Eiropas valstis mēģina maksimāli glābt savu ekonomiku. Sandra Kalniete („Pilsoniskā Savienība”) pauda pārliecību, ka Latvija nekad nevarēs atļauties to, ko var atļauties Francija un Vācija, un protekcionisma karā mēs varētu tikai zaudēt. Taču Roberts Zīle („Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”) norādīja, ka protekcionisms ir jātur ES pamatprincipu robežās un tur mums ir juridiskais pamats cīnīties.

Video: Boriss Cilevičs, Krišjānis Kariņš, Guntars Krasts, Georgs Andrejevs, Rihards Pīks, Atis Lejiņš, Andris Bērziņš, Sandra Kalniete un Roberts Zīle par to, kā Eiropas Parlamenta deputāti var palīdzēt risināt ekonomisko krīzi Latvijā. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 03.06.2009.)