kur problēma??? ir taču 7 miljoni ŠVEICES naudas kas paredzēta skolu transportam, tas ka ZALĀNA ministrija nedod to naudu ,tur tas suns norakts, būtu transports , varētu veikt reformu, mediķi ir , bij un būs sliktie, jo rīgā ir puse iedzīvotāju bet pārējie izkaisīti pa lielo teritoriju,vajag aptimizāt ar prātu,katrā reģionā pa 2 lielām slimnīcām un viss 

Kas ir tie profesionāļi, kas strādā šajās ministrijās? Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ir pagājuši gadi 18, bet joprojām nav vienotas vīzijas un darbības ko tad īsti mēs gribam sasniegt. Ja nemaldos Repše pacēla visiem ministriem kārtīgas algas, lai šajos amatos nāktu un strādātu profesionāļi. Kas no tā ir sanācis??? Bardaks. Esmu strādājusi gan veselības sistēmā, gan izglītības. Sajūta tāda, ka kaut kur tā iedalītā nauda pazūd un savu iecerēto mērķi nesasniedz. 

Tāds kluss vājprāts pārņem sekojot līdzi tam, kas notiek Latvijā.------------------------------ Cik mana saprašana un apziņa sniedzas, tad Latvijā pēdējā desmitgadē pie varas ir bijuši liberālie spēki. Ar liberālismu politikā saprotu to, ka valdība nejaucas cilvēku dzīvēs, bet ieņem naktssarga pozīciju turot roku uz pulsa. Un tomēr es skatos, ka tā viss nav bijis. Valdība ir sagrābusi pārvaldīšanā un lemšanu pār nozarēm, kur, liekas viņiem nav īsti sajēgas, ko viņi dara, un kuras nemaz viena ministra personā nav iespējas nokārtot. --------------------------Te nu runa būtu par medicīnas un izglītības nozarēm. -----------------Sākšu ar medicīnu. Manā skatījumā medicīnas budžets nedrīkstētu būt kas tāds ar ko valdība var spēlēties un mainīt pēc vajadzības un ieskatiem, esot procentam no budžeta. Te mana doma ir par obligāto medicīnisko apdrošināšanu, no kuras nauda netiek lietota nekam citam, kā vien medicīnai, šai naudai ir jātiek nodotai šīs nozares speciālistiem un pārzinātājiem, valdībai atstājot kontrolējošo funkciju, par šo līdzekļu izlietojumu un jārūpējas par medicīnas pakalpojumu pieejamību. Nedomāju, ka viņu spēkos būtu lemt cik minūšu vai stundu brauciena attālumā smagi slims cilvēks ir jānogādā. Cilvēka dzīvībai ir jābūt vērtībai – nav cilvēku, nav valsts, taču nodarbojoties ar micro problēmām, liekas tas tiek aizmirsts. Prieks tomēr dzirdēt par NMP decentralizāciju.----------------------- Līdzīgās domās esmu par izglītību. Valdība ir uz saviem pleciem paņēmusi vezumu, ko tā nevar pavilkt. Un tad vēl viņi runā par izglītības pieejamību. Izglītība Latvijā nav viegli pieejama... ir palikusi vecā PSRS sistēma, kas dzen cauri mūsu jauno paaudzi. Atšķirībā no medicīnas, ar izglītību var pelnīt un ne tikai universitāšu līmenī. Pēc manām domām valstij vajadzētu nodrošināt tikai pamatizglītību līdz 16 gadiem, un tālāk vidusskolas palaist brīvajā tirgū. Arī vidusskolu apmācības sistēmai vajadzētu atšķirties no pamatizglītības – tām jābūt kā kaut kam pa vidu starp universitāti un pamatskolu, kur atskaites punkti ir semestru eksāmeni, bet mācības notiek mazākskaitlisku lekciju veidā, kur skolotājs vēl aizvien vēl var uzturēt personisku kontaktu ar skolēnu, bet no skolēna jau tiek sagaidīta pastāvība zināšanu apguvē. Tāpat man patiktos redzēt dažādotas vidusskolas programmas vai pat varbūt kvalifikāciju vienā vai divos priekšmetos vidusskolas līmenī. Vidusskolas varētu būt vieta, kur aizvien var atgriezties, kur klasē sēdētu kopā 17 gadīgie ar 50 gadīgajiem un viņus vienotu zināšanu ieguve. Nu, piemēram, 25 gadīgs cilvēks atklāj savu interesi par fiziku, bet skolas gados ir palaidis gar ausīm mācīto, kāpēc gan nevarētu runāt par kaut kādas vidusskolas kursa programmām fizikā, matemātikā, vēsturē, kaut kādas apvienotās humanitārās vai eksaktās programmas, bet tas jau attīstās no pieprasījuma. Tāpat, protams, citas skolas varētu mērķēt uz profesionālo apmācību. Un kāpēc gan ne... Ja skolēns pēc 16 gadiem izmācās par galdnieku, nostrādā 10 gadus savā profesijā un tad vēlas iegūt kādu akadēmisko grādu, kāpēc gan lai vidusskola nebūtu vieta, kur viņam atgriezties un apgūt latviešu literatūru vai ķīmiju, kas dotu viņam iespēju atkal asimilēties mācību vidē un progresēt tālāk uz augstskolu. Lūk, ar to es saprotu pieejamu izglītību. Tanī pat laikā valstij varētu būt kāds atbalsta fonds skolēniem ar finansiālām problēmām. Es zinu, ka tūlīt teiks, ka tas tak šausmīgi dārgi – dārgi ir tad, kad atveras viena vai otra privātskola, bet kad vidusskolām ir savā starpā jākonkurē, nedomāju ka tai vajadzētu būt dārgākai nekā 600-1000 lati gadā, nu tā apmēram puse no universitātes cenas. --------------------------- Tāpat man nav īpaši saprotams par zinātnes atbalstu. Zinātne, piedodiet man visi tai piederīgie, Latvijā ir klusa, kura tikai kaut kā jāfinansē. Par viņu nedzird. Uzskatu, ka zinātnei vajadzētu sevi reklamēt, un jo labāk viņi spētu pasniegt to, ar ko tā nodarbojas, jo vairāk finansējuma atšķirīgas zinātnes sfēras varētu saņemt. Teiksiet, zinātniekiem tas nav jādara vai pat ka viņi nav spējīgi to darīt... Hmmm... Latvijai ir nacionālā televīzija, arī no valsts dotēta, kur vismaz trešdaļa ir sarunas pie tējas tases. Lai sadarbojas žurnālisti ar zinātnes institūcijām, paceļ jautājumus par iežu izpēti Latvijā, atradumiem, atklājumiem, izglītojošas programmas, kas ir cilvēka redze, dzirde, kā tas tiek pētīts. Kādi sadarbības projekti tiek veikti starptautiski, par mērījumiem kosmosā vai kaut vai kā tiek pareģotas dabas katastrofas. To darot, ne tikai sabiedrība tiktu izglītota un ne tikai viņu prestižs tiktu celts, bet arī būtu saprotams tas, kas tiek atbalstīts un kāds iespējamais labums no tā varētu tikt dots. Valdības uzdevums būtu stimulēt šo zinātnes ieinteresētību atklāties.-------------------- Nu jā pārdomas par no tiekošo. Kāpēc tieši knl lapā... Tāpēc ka uzskatu šo par vienu no kvalitatīvākajiem projektiem Latvijas masu mēdijos...