Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 17.11.2024.
 
Kredītu ņēmēju atbalsts no vienas puses, kreditēšanas atsākšana no otras puses, Starptautiskā Valūtas Fonda un Eiropas komisijas kredīta izmantošana no trešās puses - šie Latvijas valsts budžeta, ekonomikas un finanšu politikās ir savienotie trauki, lai kā negribētos tos nodalīt vai kādu prioritarizēt pār citiem. „Kas notiek Latvijā?” debates vakar uzrādīja argumentus un pozīciju līdzības un atšķirības starp valsts un privāto sektoru, politiķiem un nepolitiķiem, ekonomistiem un juristiem, kredītu ņēmējiem un devējiem. Kārtējais gadījums, kad krīzes pārvarēšanā var pieņemt sabalansētus lēmumus, bet var ar populismu vai nepamatotiem labiem nodomiem nobruģēt vēl vienu ceļu uz elli.
inese  inese444@fsmail.net  17:59  |  12.02.2009.

Prieks par krīzi. Cilvēki beidzot sāk ar galvām domāt. Cik daudz ideju var safrabricēt mēneša laikā, ja vien ir gribēšana, gan sabiedrībā, gan valdībā. Acīmredzams, ka krīze mums nepieciešama, lai sāktu izmantot cilvēcisko atribūtu - saprātu.--------------------------------- Dombura kungs,lūdzu, paturpiniet trešajā rindkopā iesākto... Kādi starptautiskie piemēri mums ir? 

Gaisma  visums@one.lv  10:55  |  13.02.2009.

PASAUĻU EKONOMIKA IR RADĪTA BEZ SIRDS UN PĀRSVARĀ AR PRĀTU !VAI TAS MUMS VAJADZĪGS???EIROPA CENŠAS MUMS TO UZSPIEST UN VALDĪBA PĀRCEŠAS AR REGULĀM... VESELĪGU MAIZĪTI PĒC SENTĒVU RECEPTĒM NEĻAUJ CEPT! ZIVJU KONSERVOS LIEK GRŪST DRAŅĶUS(farmācijai ...izdevīgi ir ko atindēt un ārstēt,bet kad onkoloģijas slimnieki mirst,no slimnīcām met ārā!!!...)Veikalu plaukti pārbāzti ar kečupu suragātiem...varētu jau būt veselīga tomātu pasta... RUNA IET VIENĪGI UN TIKAI PAR KVANTUMIEM UN KVALĪTĀTE JAU NEINTERESĒ!!!TO SPĒJ VIENĪGI VISSAPRĀTĪGĀKĀ BŪTNE CILVĒKS,RAŽOT INDES KO PATS LIETOS,ZĀĢĒT ZARU UZ KURA PATS SĒŽ! Palaidīsim to pieredzi bez nosodijuma,vien ar pieredzi un mācību=izpratni!MĒS LATVIJĀ VĒL PROTAM ARĪ VESELĪGI DZĪVOT...RAŽOT,MŪSU ZEMĪTEI VĒL IR ATGRIEZENISKAS REAKCIJAS! 

Diana  diana-30@inbox.lv  20:27  |  13.02.2009.

Kamēr likumos nebūs ierakstīts, ka hipotekārā kredīta atdošanas prasījums nedrīkst pārsniegt ķīlu, tikmēr varam gaidīt jaunu NĪ burbuli un jaunus banku upurus. Vai mums to vajag? Kāpēc valsts grib glābt vienu no līgumslēdzējpusēm, ieguldot tur līdzekļus, ja pielnīgi pietiek tikai ar izmaiņām likumos. Ja kādam šķiet, ka kredītņēmēju atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī var kaitēt tikai pašiem kredītņēmējiem, tad rūgti maldās, jo tā būs visas sabiedrības problēma, kas izpaudīsies ar nesamaksātiem nodokļiem, papildus pieprasījumu pēc sociālajiem pabalstiem. Tāpēc es domāju, ka labāk šo putru lai strebj tie, kas to ievārīja, bez valsts līdzekļu ieguldīšanas, un vienīgais veids kā to var izdarīt ir ar likumu noteikt, ka kreditora prasījums nedrīkst pārsniegt ķīlu. 

Jānis    00:27  |  15.02.2009.

Varu iepriecināt tos, kas domā, ka kredītņēmēji saņems no valsts atbalstu, tā tas gluži nebūs. Jau tagad viņi ir ieguldījuši savus līdzekļus NĪ iegādei, maksājuši bankai par kredīta piešķiršanu, īpašuma reģistrēšanu, % un pamatsummu, pie īpašuma piespiedu pārdošanas zaudē visus savus ieguldījumus, īpašumu un vēl ilgstoši, visticamāk uz mūžu, paliek bankai parādā. Reāli maksā dubultā par īpašumu, kura nav. Banka visu šo laiku ir saņēmusi naudu par kredīta izsniegšanu, %, maksu par konta apkalpošanu, visu naudu par īpašuma pārdošanu, vai pašu īpašumu un vēlas papildus saņemt valsts garantiju, tas ir arī pārējo nodokļu maksātāju naudu, kuriem nav sistību ar banku. Vai tiešām kādam šķiet, ka valsts pārstāvji nesaprot, ka banka šajā gadījumā nav cietušais. Bankas sen savu peļņu jau ir saņēmušas un grib saņemt vēl. Vai kādam vēl ir šaubas, ka šīs situācijas vienīgais risinājums ir valsts regulējums likumdošanā, kas ieviestu kaut nelielu samērību banku un kredītņēmēju attiecībās, kā arī nepieļautu, ka par to jāmaksā tiem, kas nav ņēmuši kredītus. Valstij nav jāsniedz bankām nekādas garantijas, tā ir lieka valsts līdzekļu izšķērdēšana. 

Diāna  diana-30@inbox.lv  11:17  |  11.03.2009.

Ja aizņemas naudu un var tērēt kā pats vēlas, tad, protams, nav šaubu, ka pats vainīgs, ka tērēji un nevari atdot, bet gadījumā, kad aizdod ar nosacījumu, ka naudu var izmantot konkrētam pirkumam, aizdevējam izvērtējot pirkuma tirgus vērtību, paņemot naudu par pieteikuma izskatīšanu, nodrošinot aizdevumu ar šo pirkumu, tad aizdevējam arī jāuzņemas līdzatbildība un prasīt vairāk kā šis pirkums maksā ir nepareizi. 

Ilze  iza28s@inbox.lv  21:47  |  11.03.2009.

Esmu pedagogs...vīrs no septembra ir bezdarbnieks.Mums ir hipotekārais kredīts mājai.....Pēc jūsu domām Dombrovska kungs -kā lai es es veicu maksājumu,ja man katru mēnesi tiek samazināta alga.-banka man nesamazina neko neparkādiem 20 procentiem.Man ir divi mazi bērni,kuri apmeklē bērnu dārzu,kuru jau arī 2 mēnešus nevaru samaksāt...es gribu dzīvot-nevis EKSISTēT-KAD REIZ BūS BEIDZOT MUMS PARASTIEM MIRSTīGIEM NODOKļU MAKSāTāJIEM DOTA šāDA IESPēJA.No mums tik velk nodokļus ,bet ko jūs mums dodat pretī?????-neko 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: