12.02.2009.
Kas notiek Latvijā?
11.februāra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” dalībnieki sprieda par mehānismiem, ar kādiem valstij būtu jāpalīdz grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem. Finanšu ministrs Atis Slakteris atklāja, ka darba grupai, kas ir izveidota priekšlikumu izstrādei, ir padomā galvojumu mehānisms, kas varētu palīdzēt labticīgajam kredītņēmējam, kam kredīts ir vienīgajam mājoklim „saprātīgā kvadratūrā” un par „saprātīgu cenu”. Darba grupas vadītājs, Latvijas Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis skaidroja, kāpēc vairāk koncentrējas uz fizisko personu, ne uzņēmumu kredītiem, un bija aprēķinājis, ka valsts iespējamie zaudējumi pēc trīs gadu perioda, ja valsts galvotu par apmēram 70% no kopējā kredītportfeļa, būtu 70, 80 miljoni latu.
Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš atklāja jaunu ideju, ka krīzes situācijai ir jāizveido īpašs likums, kurā ir jādefinē gan kredītņēmēju kategorijas, kurām „mēs nākam pretī”, gan palīdzības mehānismus. Kā vienu no mehānismiem viņš nosauca obligātu pienākumu bankai un kredītņēmējam sēsties pie galda, nevis izsūtīt vēstules. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs savukārt uzsvēra savas bažas, ka „mēs šeit varam ļoti tālu aiziet”, ja zviedru baņķieri dzirdēs, ka draud pieņemt tādus likumus, kas ierobežotu komercbanku tiesības rīkoties saskaņā ar līgumiem.
Latvijas Kredītņēmēju apvienības konsultante, zvērināta advokāte Ilme Duka vēlējās saprast, ko darīt tiem cilvēkiem, kas savus maksājumus jau rīt nevar samaksāt, un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis paskaidroja, kādā gadījumā kredītņēmējam var nākties no labi iekārtotā dzīvokļa pāriet uz sociālo māju. Viņš arī asi iebilda pret ideju, ka valsts varētu kredītņēmējiem pateikt, ka viņi varēs nepildīt savas saistības, un norādīja, ka septiņu vai astoņu hipotēku ņēmējam nav ko cerēt uz to, ka nodokļu maksātāji viņu glābs.
