10.03.2009.
Lāsma Rozenfelde
Konkrētu datumu nosaukšana, kad caur dažādiem atbalsta instrumentiem uzņēmējdarbībai būs pieejams 603 miljonus latu liels valsts atbalsts, ekonomiskās krīzes un PVN paaugstināšanas nomocītajiem Latvijas uzņēmējiem bija laba ziņa pēc daudzkārtējiem aicinājumiem realizēt biznesa atbalsta pasākumu nekavējoties. Ekonomikas ministrija (EM), saskaņā ar valdības lēmumiem, februārī solīja, ka Valsts kases galvojumi būs pieejami 3.martā, aizdevumi komersantiem tiks ieviesti 9.martā, garantijas uzņēmēji varēs dabūt 16.martā, bet uz finansējumu „Riska kapitāla un tehnoloģiju pārneses programmas” ietvaros būs jāgaida līdz 31.maijam. Šobrīd būtu jābūt atvērtiem jau diviem pirmajiem pasākumiem, tomēr uzņēmēji pieteikties atbalstam nevar ne vienā, ne otrā.
Ministrija: visu izdarījām laikā, saskaņojam Eiropas Komisijā
EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena skaidro, ka visas plānotās atbalsta programmas uzņēmējiem ir izstrādātas un atbilstošie Ministru kabineta noteikumi ir apstiprināti, taču kavēšanās notiek tāpēc, ka noteikumi vēl nav saskaņoti Eiropas Komisijā (EK). „Šobrīd visas šīs atbalsta programmas ir nosūtītas saskaņošanai uz EK. EK mums ir atbildējusi, ka izprot jautājuma aktualitāti Latvijai un Latvijas uzņēmējiem, tāpēc programmas tiks izvērtētas maksimāli ātri. Bet pagaidām atbilde vēl saņemta nav ne par vienu programmu,” skaidro E.Urpena. Viņa stāsta, ka garantiju programma un Valsts kases galvojumu programma komersantiem būs pieejama pēc EK saskaņojuma saņemšanas, taču „pagaidām nosaukt konkrētu datumu nav iespējams” – tātad pastāv iespēja, ka arī garantijas plānotajā 16.martā uzņēmēji vēl nevarēs dabūt.
Ierastā valsts atbalsta saskaņošanas procedūra EK ilgstot pāris mēnešu, līdz ar to saskaņojums pāris nedēļu laikā uzskatāms par ātru. Var jau ticēt, ka EK saprot Latvijas uzņēmumu nepieciešamību pēc šiem finanšu instrumentiem un tāpēc sola noteikumus izvērtēt „maksimāli ātri”, tomēr tas nesniedz atbildi uz to, kas EM ļāva uzņēmējiem solīt konkrētos termiņus. „No sākuma bija prognozēts, ka mēs to izdarīsim šajā laikā,” saka EM pārstāve.
Hipotēku banka: kavēšanās saistīta arī ar uzņēmēju prasībām
Ja garantijas un Valsts kases galvojumi pēc EK saskaņojuma saņemšanas uzņēmējiem būs pieejami, ar aizdevumiem situācija ir mazliet citāda – lai Latvijas Hipotēku un zemes banka varētu atvērt „Uzņēmēju konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmu”, tai vēl ir nepieciešams noslēgt aizdevuma līgumu ar Ziemeļu Investīciju banku (ZIB). Latvijas Hipotēku un zemes bankas Atbalsta programmu pārvaldes vadītāja vietnieks Aleksejs Kaņējevs skaidro, ka aizkavēšanās ir saistīta ar to, ka valdība programmai pieņēma jaunus noteikumus, kas ZIB bija jāizvērtē. Viņš uzskata, ka tajā brīdī, kad EM solīja sākt aizdevumu izsniegšanu 9.martā, „tas datums bija diezgan objektīvs” un kavēšanos radījušas pašas uzņēmēju organizācijas, kas prasījušas noteikumos iekļaut minimālos aizdevumu apmērus un citas izmaiņas. „Visas šīs lietas radīja grūtības to ZIB paskaidrot. Laika pagarinājums radās pēc tam – pēc šo izmaiņu iestrādāšanas. Tas bija tas katalizators,” tā skaidro A.Kaņējevs.
Jāatzīmē gan, ka jebkurā gadījumā atklāts ir jautājums, ciktāl aizdevumu instrumenta pieejamība atrisinās Latvijas uzņēmēju problēmas. Kopējais aizdevumu apmērs uz visu tautsaimniecību ir 210 miljoni latu, tātad visi gribētāji pie aizdevumiem netiks. Noteikumos arī nav definēti skaidri kritēriji, pēc kuriem uzņēmējs šobrīd varētu izvērtēt savu situāciju un prognozēt, vai viņš atbalstu varētu saņemt vai ne – ir tikai teikts, ka aizdevumus izsniegs tādiem komersantiem, kuriem būs „ekonomiski pamatoti turpmākās darbības plāni”. Latvijas Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis 11.februāra raidījumā „Kas notiek Latvijā?” arī stāstīja par „rindu” kritēriju, ar kuriem valsts nosaka atbalsta prioritātes. Faktiski noteikumi prasa, lai biznesa projekts atbilstu trim no pieciem efektivitātes kritērijiem, turklāt tiem nav definēti rezultatīvo radītāju vērtēšanas parametri – piemēram, ar cik jauniem darbiniekiem tiek izpildīta prasība par darba vietu skaita palielināšanu, un kā novērtēs produkcijas kvalitātes paaugstināšanu. Tāpat rodas jautājums, cik daudzi uzņēmēji pašreizējos apstākļos spēs izpildīt prasību, ka, izmantojot savus resursus vai ārējo finansējumu, projekta īstenošanā ir jāiegulda vismaz 25% no projekta kopējām izmaksām.
Taču pagaidām atbildes uz šiem jautājumiem nevar pārbaudīt praksē - A.Kaņējevs pieļauj, ka nauda programmā reāli varētu būt tikai aprīlī: „Divas nedēļas no šī brīža, lai parakstītu līgumu, un mēnesis, lai tas stātos spēkā – tā ir pesimistiskā prognoze.”
