Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 29.03.2024.
 
Ilze  tavs_gramatvedis_sia@inbox.lv  11:47  |  12.02.2009.

Absoluti atbalstu Rimšēvica kungu. Banku kungi diemžēl neatzina, kaut daļēji, savu vainu. Finansu speciālisti sniedza konsultāciju un atzina ka situācija valstī attīstīsies pozitīvi, atzina kredītņēmēju uzticamu un maksātspējīgu, tātad atbildiet par saviem vārdiem. Atbildiet ar savas peļņas zaudējumu. Valdība Kalvīša personā proklamē 7 treknos gadus. Uzņēmēji tiek mudināti ņemt kredītus un attīstītie. ES prasību pārākā pakāpē izpildīšana, kas sadārdzināja lauksaimniecību. Latvijā cilvēkiem nav rietumu cilvēku pieredze par tirgus ekonomiku, par kredītiem, līzingiem utt. Nevar prasīt no cilvēka būt speciālistam visās jomās. Latvijā, lai konkurētu rietumu tirgū, bija straujāk jāattīstās, līdz ar to lielāks kredītslogs. Ja es eju pie ķirurga, es nemācu viņam, ko darīt. Es uzklausu vienu, otru un pieņemu viņu slēdzienu. Kādēl man, NE kredītspeciālistam, ir jābūt gudrākam par baņķieriem un nu jaatbild vienīgi pašam, paliekot bankām parāda vergos un maksājot sakāpinātos kredītprocentus. 

no Madonas    12:24  |  12.02.2009.

Loti smieklīgs bij Rimševics. Intresanti, ko viņš grib lobēt,ka aicina visus iedzīvotājus SILDINĀT MĀJAS. Kāpēc? Tak globāli domājot, ziemas Latvijā ar katru gadu paliek siltākās un būs vēl siltāk.....ta kāpēc Rimševics uzstāj lai visi sildina mājas,kas atkal par nenormālību.....intresanti uz cik % Rimševicam samazināta alga? Viņam arī vajadzētu pāris gadu padzīvot uz valsts vidējās algas, redzētu, kā viņš sildinātu savu fazendu. Redziet viņš gudri saka, valdībai jānosaka prioritāte.... NU NAV MĀJU SILDINĀŠANA PRIORITĀTE.Viņa taisnošanās bij smieklīga. 

SAIMNIEKS    12:28  |  12.02.2009.

DRAUSMAS, VISIEM JĀSILTINOT MĀJAS,KĀDS ABSURDS.Tiko noklausījamies ,murgs! 

Gaisma  visums@one.lv  12:46  |  12.02.2009.

Padomāsim ,kam tad tie nami pieder???Kam atkal labums no tā?TAD JAU TAS VAIRS NAV ABSURDS ,BET KĀDS LABI PLĀNO,KĀ SEV PALĪDZĒT!!!Kur aitas tur cirpēji!!! 

Ludeers  ludeers@gmail.com  14:44  |  12.02.2009.

Lai arī kā es iepriekš cienīju I.Rimšēvica un J.Brazovska kungus - vakar vakarā, skatoties pārraidi, šī cieņa pamatīgi sašķobījās. Jo abi augstākminētie kungi diskusijā par kredītdevēju un kredītņēmēju attiecībām ieņēma nevis netirālu pozīciju, bet gan viennozīmīgi nostājās banku pusē. Brīžiem radās pat tāda sajūta, ka viņi bez maz vai ir komercbanku darbinieki.... Nesaprotu, kāpēc Rimšēvics un Brazovskis ir pret to, ka tiek ieviesti godīgi kredītdevēju un kredītņēmēju savstarpējās atbildības nosacījumi? Tas ir - ka kredītņēmējs atbild tikai ķīlas apmērā. Ja tiek atņemta ķīla - pazūd jebkādas saistības. Nu labi, es varētu saprast, ka Rimšēvics par to varētu satraukties, ja to plānotu piemērot ar atpakaļejošu datumu. Bet to cik saprotu, neviens negrasās darīt. Bet kāpēc lai šādus, manuprāt, ļoti godīgus noteikumus nevarētu piemērot turpmāk, kas pie tam ir ļoti normāla un ierasta prakse attīstītajās valstīs, par kuru mēs paši tā kā tiecamies kļūt?! Pie tam, tas veicinātu banku sistēmas stabilitāti, jo bankas tad reāli raustītos dot kredītus katram garāmgājējam. Kredītus saņemtu tikai tie, par kuriem bankām būtu liela pārliecība, ka tie spēs atdot. Un tad vairs nebūs tāds kredītu lavīnveida došanas ārprāts, kāds bija iepriekš. Beigās Brazovskis tomēr pieļāva, ka šādus nosacījumus varētu piemērot tiem, kam ir viens nekustamais īpašums. Tas proams būtu apsveicami. Vienīgais jautājums, runājot par tiem , kas ir nopirkuši vairākus NĪ - kāpēc bankas viņiem deva naudu, ja reiz Zemesgrāmatā ikviens var apskatīties, ka konkrētais spekulants jau sēž uz 5 citiem dzīvokļiem. Bankām, principā, arī šajos gadījumos vajag uzņemties līdaatbildību, par nesamērīgu kreditēšanu nevis klupt krāgā speklantiem, ka viņi bez maz vai ir "ļaunuma sakne". Arī šajā gadījumā bankām vajadzēja rūpīgāk skatīties kam dod naudu un izvērtēt riskus. Vēl Rimšēvics uzskata, ka Latvijas ekonomiku var sasildīt uzsākot MEGAprojektu - Latvijas ēku siltināšanu. Viss jau būtu labi un apsveicami, taču kur lai cilvēki ņem naudu siltināšanai, ja viņiem ir zaudēti darbi, samazinātas algas, un kredīti līdz ausīm? Eiropa naudu nedod 100% apmērā un ir nepieciešams arī pašu cilvēku līdzfinansējums - tikai jautājums, no kuriens tas tā pēkšņi radīsies? 

pārdomas    15:16  |  12.02.2009.

Nostrādājis vairāk kā 50 gadu , Latvijas tautsaimniecības ražošanas uzņēmumos, deviņdesmito gadu beigās aizgāju pensijā. Redzot stāvokli pensiju sistēmā, pēdējos gadus dzīvoju visai taupīgi un iekrāju zināmu naudiņu., kuru noguldīju bankā. Banka, lai pelnītu, manu naudiņu par procentiem aizdeva kredītu veidā un saņēma par starpniecību zināmu peļņu. Viss bija normāli, bet apetīte auga ēdot. Gribējās peļņu arvien lielāku un lielāku. Depozītu naudiņas bija par maz , lai apmierinātu visus gribētājus, tāpēc paņēma kredītus no citām ārzemju bankām un ar augstākiem procentiem aizdeva mūsu kredīta ņēmējiem. Apetīte pieauga vēl vairāk Lai piesaistītu vēl vairāk kredītu ņēmējus, kredītus sāk izsniegt 80-110% no ieķīlājamā īpašuma vērtības , īpašumu vērtējot pēc nenormāli uzpūstajām tirgus cenām treknajos gados.Un daudz cilvēku redzot cik viegli var tikt pie nenopelnītas naudas, grābj kredītu naudiņu nedomājot kā varēs to atdot (varbūt būs Lata devalvācija....).Bet tagad uzpūstais burbulis ir pārsprādzis...Gudrie lielo depozītu ieguldītāji savu naudiņu klusi un ātri no Parex izņem un banka aiziet uz grunti.To visu kontrolē Latvijas Banka kura neko nav savlaicīgi redzējusi un nav spējusi kaut ko mainīt. Vienīgais ko atliek darīt- uz tautas t.i. mana rēķina aizņemties naudu un banku glābt. Bet iepriekšējie bankas valdītāji ( viss likuma robežās) ar nopelnītajiem miljoniem mierīgi dzīvos tālāk. Arī Latvijas bankas vadībai viss kā sunim pie piektās kājas. Aizņēmumu jau atdos tauta un ilgus gadus...Citas bankas savu noziedzīgi alkatīgo politiku (viss likuma robežās) turpina atprasot kredītus ne tikai pārņemot ķīlas pēc pašreizējās to tirgus vērtības, bet pieprasot atlīdzināt arī starpību cenā salīdzinot ar to kā ķīla tika novērtēta kredīta izsniegšanas brīdī. Tagad dažas pārdomas par kredīta ņēmējiem. Dzīvot uz kredīta ir dzīvošana uz nenopelnītu vērtību rēķina., nemaz nezinot vai Tu esi spējīgs šīs vērtības nopelnīt.Bet tā taču ārzemes daudzi dara? Jā ,daudzi tā dara un daudzi no tiem arī paliek pliki....Tieksme saņemt nenopelnīto ir kļuvusi visai modīga: gan ņemot kredītus, gan izbraucot uz ārzemēm pelnīt naudu zemēs, kuru labklājību un iespējas labāk dzīvot ir radījuši citi ,nevis tas izdarīts pašu spēkiem. 

Gaisma  visums@one.lv  10:38  |  13.02.2009.

ĀZEMJU FILMĀ parādija,ka kredītkartes ,lai aizņemtos naudu,tiek dotas-zīdaiņiem, suņiem...(nav dūmu bez pamata...)TE TĀDA PAT SISTĒMA KĀ NARKOTIRGŪ,TIKAI LEGALIZĒTA... KREDĪTŅĒMEJS-KREDĪTMĀNS(jo mazāks laiks un summa,jo atkarība vieglāka-kafija,saldumi...jo summa lielāka jo atpakaļceļu grūti atrast...prese jau rāda,cik skaistas villas,mašīnas...kaifs)!!! Viss mūsu pašu apziņā=LAIKS TO MAINĪT LAI BRĪVI PALIKTU...!!! 

Diana  diana-30@inbox.lv  20:29  |  13.02.2009.

Kamēr likumos nebūs ierakstīts, ka hipotekārā kredīta atdošanas prasījums nedrīkst pārsniegt ķīlu, tikmēr varam gaidīt jaunu NĪ burbuli un jaunus banku upurus. Vai mums to vajag? Kāpēc valsts grib glābt vienu no līgumslēdzējpusēm, ieguldot tur līdzekļus, ja pielnīgi pietiek tikai ar izmaiņām likumos. Ja kādam šķiet, ka kredītņēmēju atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī var kaitēt tikai pašiem kredītņēmējiem, tad rūgti maldās, jo tā būs visas sabiedrības problēma, kas izpaudīsies ar nesamaksātiem nodokļiem, papildus pieprasījumu pēc sociālajiem pabalstiem. Tāpēc es domāju, ka labāk šo putru lai strebj tie, kas to ievārīja, bez valsts līdzekļu ieguldīšanas, un vienīgais veids kā to var izdarīt ir ar likumu noteikt, ka kreditora prasījums nedrīkst pārsniegt ķīlu. 

Jānis    00:29  |  15.02.2009.

Varu iepriecināt tos, kas domā, ka kredītņēmēji saņems no valsts atbalstu, tā tas gluži nebūs. Jau tagad viņi ir ieguldījuši savus līdzekļus NĪ iegādei, maksājuši bankai par kredīta piešķiršanu, īpašuma reģistrēšanu, % un pamatsummu, pie īpašuma piespiedu pārdošanas zaudē visus savus ieguldījumus, īpašumu un vēl ilgstoši, visticamāk uz mūžu, paliek bankai parādā. Reāli maksā dubultā par īpašumu, kura nav. Banka visu šo laiku ir saņēmusi naudu par kredīta izsniegšanu, %, maksu par konta apkalpošanu, visu naudu par īpašuma pārdošanu, vai pašu īpašumu un vēlas papildus saņemt valsts garantiju, tas ir arī pārējo nodokļu maksātāju naudu, kuriem nav sistību ar banku. Vai tiešām kādam šķiet, ka valsts pārstāvji nesaprot, ka banka šajā gadījumā nav cietušais. Bankas sen savu peļņu jau ir saņēmušas un grib saņemt vēl. Vai kādam vēl ir šaubas, ka šīs situācijas vienīgais risinājums ir valsts regulējums likumdošanā, kas ieviestu kaut nelielu samērību banku un kredītņēmēju attiecībās, kā arī nepieļautu, ka par to jāmaksā tiem, kas nav ņēmuši kredītus. Valstij nav jāsniedz bankām nekādas garantijas, tā ir lieka valsts līdzekļu izšķērdēšana. 

Ilana    17:24  |  16.02.2009.

Laba saimniece savās mājās vienmēr pataupj kaut kādu naudiņu menlajām dienām. Kur tad palika mūsu valsts laba saimniece. Tāds iespaids, ka visi valdības vīri pirmo reizi ir uzzinājuši, ka var notikt krīze. Mana nostāja ir šāda- ja valdība mīil savu tautu tad arī strādās tās labā. Bet mēs redzam, ka visas problēmas tiek risinātas ar nodokļu palielināšanas palīdzību - tā nav izeja. Par to rakstija arī vēl padomju grāmatas- jarada jaunās darba vietas un jaunas ražotnes. Kāpēc tas notiek, ka tik gudri vīri nevar vispirms apsvert savus piedāvājumus un tad nākt ar priekšlikumiem ko un kā mainīt, bet ne otrād. Vai tad Godmaņa kungs( ar visu cieņu pret viņu un nožēlu, ka atkal viņam jameklē izeju no krīzes)nezināja, ka nevar apvienot ministrijas , kā uz šaha dēļa. 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: