Jau tuvāko dienu laikā mums sola paziņot, kādu aizdevumu starptautiskās institūcijas un citu valstu valdības aizdos Latvijai. 17.decembra raidījumā „Kas notiek Latvijā?” dalībnieki debatēja par to, vai Latvijai ir plāns, kā atpelnīt šo naudu, lai vēlāk aizņēmumu varētu atdot. SIA „Grandeg” īpašnieks Andris Lubiņš atklāja, ka viņu jau ilgu laiku „kretinē” tas, ka netiek runāts par naudas nopelnīšanu, bet naudu var paņemt tikai tad, ja zina, kā to atdos. Viņa bažas par iespējām atdot naudu bija saistītas ar to, ka Latvijā nav ražošanas. Premjers Ivars Godmanis („LPP/LC”) uz to atbildēja, ka trešā daļa no aizdevuma tiks izmantota tieši kredītiem ražotājiem un uzņēmējiem, kas kredītus saņems, būs jāparedz šo kredītu atdošana. Ar to premjers gan nepaskaidroja, kā valsts atpelnīs to aizdevuma daļu, ko nāksies izmantot vairāku gadu budžeta deficītu segšanai.
Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards norādīja uz pasākumiem, ko valdība dara „jau visa gada garumā”, un ikgadējo uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu. Viņš uzsvēra, ka līdzekļus uzņēmēji varēs saņemt gan likviditātei, gan struktūrfondu apguvei. Valdības pārstāvji neatzina uzņēmēju protestu pamatotību, un premjers kā skaidrojumu uzņēmēju neapmierinātībai minēja vienkārši to, ka valdība paaugstina nodokļus, par ko uzņēmēji nav priecīgi. Bet Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs atšķirībā no valdības pauda viedokli, ka ekonomikas stabilizācijas programma ir noteikti jākoriģē un šobrīd ir vajadzīgs īstermiņa plāns, kā nepieļaut dramatiski lielu bankrotējušo uzņēmumu skaitu.