Līdz ar pagājušajā nedēļā pēc gandrīz diennakti ilgās Saeimas sēdes pieņemtajiem valsts budžeta grozījumiem valdības izstrādātās ekonomiskās stabilizācijas programmas realizācija ir sākusies. Tai pat laikā šīs programmas izmaiņu iespējas, risinājumu iespējas budžeta izdevumu mazināšanai vai ieņēmumu palielināšanai, kā arī ekonomikas attīstības līdzekļi un vēl daudzi citi jautājumi lielākoties ir neatbildēti. Kādi ir varianti un scenāriji – tas ir šīvakara „Kas notiek Latvijā?” debašu temats.
Ierobežotas informācijas pieejamības apstākļos, kas bijuši attiecībā uz valdības sarunām ar Starptautisko valūtas fondu (SVF) Latvijas starptautisko aizņēmumu ne tikai apjoms, bet arī nosacījumi un pamatojums vēl arvien ir lielā mērā neskaidrs jautājums. Vakar SVF eksperti skaidroja savu pozīciju darba devējiem un arodbiedrībām arī trīspusējās sadarbības padomē, tomēr vērtējumi par šo aizņēmumu saņemšanai vēl arvien ir neskaidri un versijām apvīti – sākot no scenārija par lata devalvāciju, līdz algu samazināšanai un nodokļu izmaiņām.
Uzņēmēju protesti pret nodokļu izmaiņām un šaubas par to efektivitāti vēl pastiprina jautājumus par to, ciktāl šādi risinājumi ir SVF vai Latvijas politiķu uzstādījums. Līdzīgi jautājumi ir arī par atalgojumu un citu izdevumu samazinājuma risinājumiem dažādās valsts iestādēs un no valsts budžeta finansētās institūcijās.
Domājot par nākotni, centrālais jautājums ir par to, kā Latvija atmaksās starptautiskos aizņēmumus un kāda nākotne sagaida Latvijas ekonomiku un uzņēmējdarbību. Valdības plānā iekļautie punkti par ekonomikas konkurētspējas uzlabošanu ir visnotaļ vispārīgi un arī prasa konkretizējumus.
Kontekstā ar līdzšinējo budžeta izmantošanas neefektivitāti aktuāls ir arī jautājums par aizņēmumu izmantošanas uzraudzību, piedaloties gan valsts iestādēm, gan nevalstiskajam sektoram. Taču varbūt tieši šī uzraudzības mehānisma izveide varētu paaugstināt valsts pārvaldes atbildību un arī veicināt pamatotu kritēriju noteikšanu iespējamiem valdības un Saeimas lēmumu grozījumiem.
Kontekstā ar valdības ekonomikas stabilizācijas un starptautisko aizņēmumu plāniem ir arī administratīvi teritoriālā reforma, par kuru rīt Saeima lems galīgajā lasījumā. Šajā kontekstā jautājums ir gan ekonomisks, gan politisks – par reformas variantu efektivitāti un par to, ciktāl pretrunas koalīcijā par šo tēmu var būt ceļš uz valdības maiņu, un ciktāl esošās valdošās koalīcijas vadībā ir skaidrība, kā notiks ministriju skaita samazināšana, par ko pēdējās dienās izteikušies gan Tautas partijas vadītājs, gan Ministru prezidents.
Raidījumā piedalīsies: Ministru prezidents Ivars Godmanis, Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš, ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, valsts kontroliere Inguna Sudraba, Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Andris Ruselis, Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs, Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, viesnīcas „Gūtenbergs” īpašniece Mairita Solima un SIA „Grandeg” īpašnieks Andris Lubiņš.