Pajautājiet lūdzu tam bārdas ieskātājam, ja viņš būs, KAS tad īsti ir tā sindicētā kredīta devējs Parexam? Ja viņš neatklāj, tad skaidrs, ka tie paši K&K 

Es vēlētos zināt,no kurienes ,vārdu sakot,kas tā ir par naudu,ar ko rīkojas SVF?Pasakiet man kāds lūdzu!!! 

Kazāks ir labi, bet Karnīte.. nez, nez, nekādi nesaprotu, kāpēc viņā vispār klausās:( Nevajag Slakteri, nu nav viņš publisks orators lai arī procesu organizēšanā nav tik slikts. ir vajadzīga laba PR brigāde, lai tulkotu ļaužiem saprotamā valodā lēmumus. ļoti ātrus piāristus, tādus, kas pusvārdā uzķertu un mācētu "danest" līdz tautai arī pa nestandarta ceļiem. Un atkaliņ, made in Latvia. Tam jābūt neoficiālam karogam gan zem iepirkumu likuma grozījumiem, gan jaunas saimniekošanas attiekmē. Scale economie, produktivitātes celšana uz apjoma, konkurētspējas uzlabošana. Mēs nekad nespēsim atmaksāt ne pamatsummu, ne procentus, ja joprojām pirksim Rafaello un Colu nevis vietējos ražojumus, pat ja īpašnieki nerezidenti. 

es laikam kaut ko pamatīgi nesaprotu, ja ir krīze, tad , kāpēc vēl arvien daudzas valsts iestādes ir pārpildītas ar neko nedarošiem vai maz darošiem darboņiem , bet atlaiž pamatdarba darītājus, Kāpēc pašvaldībās ir cilvēki, kuri aizvien dara dubultu darbu un kāpēc krīzes laikā liek taupīt, bet darbu nav uzsākušas ražotnes un citas peļņu nesošas iestādes. Neiet runa par pārpircējiem uttt. Es neko nesaprotu.Vai tad tik slikti mācīja ekonomiku? 

Vai valsts nevarētu,par 0,50Ls,nopirkt arī manus parādus?Īpašumi un noguldījumi paliek man,lūk tādus noteikumus es gribu. 

V.Dombrovskis ir sagatavojis sava bloga jautajumus, kurus vins velas uzdod premjeram . Varbut, Dombura kungs velas kadu no jautajumiem uzdod sovakar raidjuma? Jautajumi : 1) SVF aizdevums. Cik lielu summu un kādiem mērķiem valdība plāno aizņemties no SVF? 2) 2009.gada valsts budžeta izdevumu samazināšana. Kāds ir kopējais apjoms un kādas nozares tā skars. Vai un cik lielā mērā valdība plāno samazināt ministriju un citu valsts iestāžu centrālos aparātus, samazināt valsts aģentūru skaitu un izdevumus, samazināt valsts uzņēmumu padomju un valžu izdevumus? Vai valdība plāno samazināt politiski motivētu investīciju projektu, piemēram, LNB celtniecības izdevumus? 3) Sociālās jomas izdevumu samazināšana. Vai valdība uzskata sociālās jomas izdevumu samazināšanu par pamatotu situācijā, kad sociālā budžeta uzkrāto līdzekļu apjoms sasniedz gandrīz miljardu latu? Vēl nesen valdība apgalvoja, ka sociālā budžeta līdzekļu uzkrājums ir nepieciešams sociālās sistēmas stabilitātes nodrošināšanai. Vai ekonomiskās lejupslīdes un vēl aizvien augstas inflācijas apstākļos valdība neuzskata par pamatotu sociālā budžeta uzkrāto līdzekļu izmantošanu, lai nebūtu jāsamazina sociālās jomas izdevumi? 4) Nodokļu paaugstināšana. Sniegt detalizētu informāciju par valdības plānoto PVN un akcīzes nodokļa paaugstināšanu. Kāpēc valdība rīkojas tieši pretēji Eiropas Komisijas prezentētajam "Eiropas ekonomikas stabilizācijas plānam", kas piedāvā pretciklisku risinājumu - PVN likmes pagaidu samazināšanu un darbaspēka nodokļu samazināšanu? 5) Finansiālā situācija "Parex" bankā. Publiskot "Parex" bankas pārņemšanas līguma nosacījumus un to grozījumus. Cik lielus līdzekļus valdība un Latvijas Banka jau ir ieguldījusi "Parex" bankas glābšanai? Kā noris sarunas par "Parex" bankas sindicēto kredītu pārfinansēšanu? Kāds ir valdības rīcības plāns situācijā, ja "Parex" bankas sindicētos kredītus neizdodas pārfinansēt? Kā valdība plāno apturēt līdzekļu aizplūdi no "Parex" bankas? Sniegt informāciju, vai "Parex" bankas valdes locekļi īsi pirms bankas nacionalizācijas nav izņēmuši personiskos līdzekļus no "Parex" bankas? Kāda būs valdības rīcība šādā gadījumā? Sniegt informāciju, vai finansiālas problēmas nedraud arī citām bankām? 

Savulaik raidījumā par pensiju palielināšanu klausījos, kā man M. Bičevskis skaidro - divus miljonus valsts nerīkst aizņemties, jo nespēsim samaksāt procentus un tas var iedragāt finansu sistēmu, nodomāju - re, kā vīriēm taisnība. Bet to, kas notiek tagad es pat nespēju aptvert - miljardi!! Lūdzu paskaidrojiet vienkāršai tautai, kā to vispār iespējams atdot un, ja nav - kas vissliktākajā variantā notiek ar valsti? 

Tomeer tas jautaajums par to sindiceeto krediitu paliek arvien izteresantaaks,no preses un aarvalstu preses smeljot informaaciju, man paarlieciiba sliecas uz K&K k'a sindiceetaa krediita deveejiem:) 

Gribētu zināt kurš atbildēs par izteikumiem, ka banku sistēma Latvijā ir stabila un Parex bankai nav likviditātes problēmu? Kaut gan liela jēga no tām atbildēm šobrīd nav, jo tās būs vieni vienīgi meli vai labākā gadījumā informācijas slēpšana. 

Kad es mācījos ekonomiku, mums stāstīja par tādu lietu kā valsts obligācijas. Ja jau valstij ir tik grūti laiki, kāpēc jau sen nav izveidotas valsts obligācijas? Domāju diezgan daudzi cilvēki būtu gatavi tādas iegādāties, protams, tie nav 5 mljrd, bet tas vismaz būtu sākums, lai iesaistītu sabiedrību problēmu risināšanā! Un otrais, ko sen jau vajadzēja izdarīt - atļaut valsts iestādēm sākt taupīt un pārnest finanšu gadā neiztērētos līdzekļus uz nākamajiem gadiem!!! 

Ka vispār var novest valsti līdz t;adam stāvoklim? Tikai viens jautājums, kurš par to atbildēs? 

=> zaķītei cienītā, Parex'am ir 2 sindicētie kredīti ~900 miljonu EUR apmērā. "Sindicētais" nozīmē, ka kredītu sniedz banku sindikāts. nestreb karstu, vienvārdsakot. => KNL redakcijai Visi tagad sit Parex'u - pārsvarā par tēmu, bet nu nevajag aizmirst par kopējo bildi, kas man izskatās šāda: 1) Kreditēšana Latvijā ir apstājusies. Piekrītu, ka daļa uzņēmumu bankrotēs tādēļ, ka nav pietiekami efektīvi, bet tajā pašā laikā daļa bankrotēs tikai tādēļ, ka bankas nepagarina kredītus apgrozāmajiem līdzekļiem, kas savukārt vēl vairāk apgrūtina situāciju ekonomikā kopumā - jauni bezdarbnieki, jauni nemaksātāji bankām, cikls sākas no jauna. Ko valdība darīs, lai "pārcirstu" šo cilpu? 2) Pagājušajā gadā bija laba iespēja pārdot Lattelecom. Tagad var uzskatīt, ka šis uzņēmums nevienam nav vajadzīgs. Ja nu vienīgi par "grašiem". Kurš atbildēs par šo lieliski novadīto pārdošanas procesu? 3) Kad beidzot cilvēki "tur augšā" pieķersies valsts administratīvā aparāta sakārtošanai? Negodīgi izmlietoti telefonu sarunu, degvielas limiti - tās ir absolūti elementāri nosakāmas lietas, ko jebkurš normāli domājošs cilvēks var identificēt. Vienkārši kādam tas ir jādara! Par konkursiem vispār varam nesākt. Cik "pensiju" ir aizgājis, lai izbīdītu visādus buldozeru, mākoņtēvu un hūtesvīru atbalstītus projektus, nemaz nesaskaitīt. Mani interesē - KAD BEIDZOT valdība sāks 4) Piedāvāt paaugstināt nodokļus krīzes laikā var absolūti idioti! Tas tikai vēlreiz pierāda mūsu ministru kompetenci. Tā vietā, lai iztīrītu valsts pārvaldes sasmakušās lietas (skat. 3. punktu), tiek meklēti veidi, kā "palielināt" ieņēmumus, noslaucot iedzīvotājus, kuri jau tā ir sabijušies un nav gatavi tērēt naudu, bet krāt nebaltām dienām (tas, savukārt nozīmē tālākus nodokļu ieņēmumu samazinājumus). Respektīvi, ir skaidras pazīmes, ka visu krīzes slogu valdība grib pārlikt uz iedzīvotājiem, pašiem neiesaistoties skarbu lēmumu pieņemšanā. Pēc tam varēs teikt - tauta vainīga, nesamaksāja nodokļus (kuru likmes mēs pacēlām tad, ka cilvēkiem jau nebija ko ēst). 5) Kur valdība, Latvijas Banka, FKTK bija, kad kreditēšana auga milzīgos tempos? Kāpēc neieviesa nulles deklarāciju? Kāpēc neieviesa kapitāla pieauguma nodokļus? Kāpēc nepalielināja nekustamā īpašuma nodokli tām sociālajām grupām, kas to var atļauties? Kāpēc LB nestāvēja dienu un nakti pie MK, avīžu, televīziju durvīm ar savu viedokli par to, kādā veidā jāveido budžets? Kāpēc FKTK nelika bankām veidot "drošības" spilvenus (rezerves) jau 2006./2007. gadā (un nevajag atrunāties ar saviem sapuvušajiem noteikumiem, kas ir tik murgaini, ka sen jau tos vajadzēja mainī) - kāpēc nevarēja vienkārši pateikt, ka apildus 'parastajām' rezervēm bankām jāveido X% no katra izsniegtā kredīta rezerve. FKTK ir slavena ar to, ka stāsta visiem, cik ļoti tā "uzrauga" bankas, bet tad nu lūdzu varējāt vienreiz parādīt savu stāju un par spīti banku lobijam likt visiem veidot uzkrājumus. Domāju, ka tas būtu ļoti efektīvs pasākums. Kāpēc FKTK nevarēja noteikt, ka izsniegtajiem kredītiem jābūt 100% nosegtiem ar noguldījumiem? Vai piemēram 90% apmērā? - Tad nevarētu būt situācija, kad "ļaunās" zviedru bankas banku sistēmā iepludina lielus līdzekļus, kurus drīz būs jāatmaksā, bet līdzekļu tam nebūs, jo kredīti ir sadoti uz 10 un vairāk gadiem! Vispār jau šodienas notikumu kontekstā ir ļoti interesanti, kāpēc Cērps aizgāja... Varētu rakstīt un rakstīt visus "kāpēc", kas principā ir elementāras ābeces patiesības, kas visdrīzāk bija gan reitingu aģentūru, gan SVF utml ziņojumos par Latviju iepriekšējos gados. Vai tagad kāda no valdībām vispār var uzlikt roku uz krūts un teikt - mēs Latvijas labā izdarījām visu, ko varējām un vēl par 20% vairāk? NEVIENA! 

Tikai lūdzu, ja runās Godmanis, lieciet viņam izteikties tā ,lai parasts , vidēji aritmētiskais, mirstīgais Latvijas iedzīvotājs saprot, kaut nedaudz no viņa , punkts viens un punkts divi u. c. viņa mistiskajiem teikumu salikumiem. Ir jau vēl normāla latviešu valoda, kuru jālieto lai saprot visi Latvijas iedzīvotāji. 

Turpiniet luudzu. loti interesanti 

Visos komentāros tikai viens, kāpēc vajag, kurš atbildēs utt. Kāpēc neviens nepaskaidro, kas notiktu ja valsts neņemtu naudu no SVF? Labāk uzreiz ir grūti, nevis tiek lolotas naivas cerības, ka SVF palīdzība ir vienīgais risinājums. 

Tālredzīgāk būtu devalvēt latu un nobankrotēt valsti un tikai tad aizņemties naudu ! ari valsts bankaam vajadzētu pacelt depozītu likmes līdz 12 % lai piesaistiitu naudu ko pensionaari tur zekjees ! 

kāpēc gan SVF un ES, aizdodot naudu, nevarētu rīkoties kā amerika irākā - ja ne salikt valdībā savus rezidentus, tad vismaz pierīkot katram dakterim slakterim pa ēnai, kas kontrolē katru soli, katru telefona zvanu, katru santīmu, katru pārskaitījumu? lai strādā stingrā uzraudzībā. un vēl interpolu, veselu nodaļu te uz vietas, speciāli latvijai. būtu kaut kā uzticamāk un drošāk. kamēr savestu visu kārtībā. jo paši jau nevar - jāmelo, jāzog un jāmahinē. a tā - kā ministrs nošauj "greizi", tā cietumiņā! uzreiz darba kvalitāte uzlabotos. 

Kāpēc nepajautāt par situāciju mūsu kaimiņos - Lietuvā un Igaunijā? Lasīju, ka lietuvieši vispār var iztikt bez aizņēmuma, igauņi - nezinu, bet viņiem taču bija Krievijas boikots. Ir aizdomas, ka skandinātā "pasaules krīze" nav nemaz tā uz normālām valstīm attiecināma un mūsu politiķi veltīgi cenšas ar to piesegrties. 

Es saprotu, ka ir patiešām lielas ekonomiskās problēmas, bet manuprāt, varbūt beidzot sāksim domāt un dzīvot ekonomisāk, Strādāju par soc. darbin. lauku pašvaldībā apm. 15. darba gadus. Izvērtējot iedzīvotāju materiālo stāvokli, (pieņemot iztikas līdzekļu deklarācijas pabalstu saņemšanai) varu secināt, ka laukos dzīvojošās ģimenes (arī daudzbērnu) nenodarbojas ar palīgsaimniecību, apkopjot kaut nelielu dārziņu, kurā varētu izaudzēt pārtikai dārzeņu, turēt kādus mājlopus, lai ģimenei būtu lēts piens, krejums, piena produktiun gaļas produkti. VISS tika pirkts par naudu, vai arī mums soc. darbin. bija jāpiešķir brīvpusdienas (lai vismaz 1 reiz dienā bērni paēd siltas pusdienas. Ļoti retas ģimenes (pārsvarā vecie cilvēki) ir zemes gabals kurā visu izaudzē, un pārdod citiem iegūstot papildus peļņu. Atgādinot jauajām ģimenēm par dārziņu, vienmēr saņemu atbildi, man ir lētāk nopirkt, ko es mocīšos. Agrāk mūsu pamatskolai bija dārzs, kurā tika izaudzēti visi skolai nepieciešamie dārzeņi, tagad esot noteikumi, ka bērni nedrīkst strādāt, un dārza vairs nav-- PĒRKAM VISU PAR BARGU NAUDU. Blakus skolai ir ābeļdārzs, nevaram savākt ābolus- ielikt kompotā, iedot bērniem ziemā svaigus. Tad brīnamies ka puse no pašvaldības soc. budžeta jāplāno par ēdināšanu skolā un bērnu dārzā. Tā es varētu turpināt ilgi, ilgi. Sāp vienīgais ka ne tikai strādāt bērni nevar, bet arī mācīties viņi nevēlas, (12 priešm. ir un 10 nesekm. No 10- 12 gadu vecuma sāk lietot alkoholu un regulāri smēķēt. VARBŪT BEIDZOT SĀKSIM DOMĀT, ka nauda neaug kokos,BET VISS IR JĀNOPELNA. 

Sakiet lūdzu, kāpēc mediji un eksperti neko nemanīja iauto.lv/viewtopic.php?topic=21301&forum=20&start=0 1. dec.2008.g. Savukārt aizvakar TV3 teica, ka daudzus kredītņēmājus šokē fakts, ka pēc kredīta īpašuma atdošanas bankai problēmas nebeidzas un jāsedz starpība arī. Pat puse no summmas ! Parādnieku esot (24 000 pagājušogad 15 000). Kāda banka savā mines zeme deviņdesmitajos gados jau esot prasījusi papildu nodrošinajumu kredītam PĒC krīzes ! LNT Godmanis teica, ka 180 000 mājsaimniecibu esot kredīti ( pavisam ir 980 000 mājsaimniecību). Vēl tika pieminēts, ka 2 000 000 vajagot banku sindiceto kredītu atmaksai. TV1 pārsvarā intervēja "" neatkarīgos"" ekspertus. Aptuvenā banku krīzes vēsture. Mediju topa jautājumi. Pirms dažiem gadiem : 1. visādi 2. 3. citādi 4. jautājumi ... apmēram 45. Kredītu struktūra - apēšanas, patēriņa, nekustamie, razošanas, inovāciju. Tagad: 1. tas, kas tagad ir. Jautājums - nezināšana vai ļaunprātīga cenzūra???