Kam un cik miljardi vajadzīgi?

Finanšu ministrs Atis Slakteris ir paziņojis, ka Latvijai akūta palīdzība nav nepieciešama, un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs aizņēmumu ir nosaucis par „drošības spilvenu”. Iespējamais aizņēmuma apjoms saistās ar A.Slakteris nosauktajiem 3 miljardiem eiro jeb 2,1 miljardiem latu. Šāds skaitlis, pārrēķinot latos, ierindotu Latviju starp Īslandi ar 1,14 miljardu latu lielu aizņēmumu un Pakistānu ar 4,1 miljardu latu lielu aizņēmumu. Ungārijas un Ukrainas tieši no SVF saņemtā palīdzība ir vairāk nekā četras reizes lielāka – attiecīgi 8,5 miljardi latu un 8,9 miljardi latu. Taču, iespējamā aizņēmuma īpatsvars, ņemot vērā mūsu valsts lielumu, ekonomikas un budžeta rādītājus, liecina, ka šis būtu ne tikai „spilvens”, bet varbūt pat „matracis” - 2,1 miljards latu ir 40% no nākamā gada budžeta plānotajiem ieņēmumiem, un šī summa ir vairāk nekā astoņas reizes lielāka par plānoto budžeta deficītu.

Kā zināms, netiek sniegtas atbildes par to, kam līdzekļi varētu būt vajadzīgi, un versijas ir dažādas – no budžeta deficīta segšanas un atbalsta Eiropas Savienības fondu apguvei līdz Latvijas Bankas valūtas rezervju papildināšanai un atbalstam bankām. 30.novembra raidījumā „De facto” A.Slakteris stāstīja, ka aizņēmums pirmkārt vajadzīgs tieši budžeta deficīta segšanai. Līdz ar iekšzemes kopprodukta (IKP) nākamā gada sarukuma prognozes maiņu no 1% līdz 5% valdība grasās palielināt budžeta deficītu no 1,5% līdz 3%, taču, tā kā šis 1,5% deficīts šobrīd pieņemtajā budžetā veido 247 miljonus latu, ir skaidri redzams, ka deficīta apjoms ne tuvu neveidos aizņēmuma līdzekļu lielāko daļu. Turklāt Latvija sarunas ar ārvalstu institūcijām sāka jau tad, kad tā ekonomikas kritumu vēl neparedzēja tik strauju. Līdz ar to neizbēgami rodas secinājums, ka vēršanās pēc palīdzības ir saistīta arī ar valsts nepieciešamību turpināt finansēt „Parex bankas” maksātspēju un, iespējams, arī atmaksāt tai piešķirtos sindicētos kredītus, kuru kopējā nākamgad atdodamā summa ir 775 miljoni eiro un kurus sola mēģināt pārfinansēt.

Budžeta deficīts ir, bet to samazina

„Protams, ja Latvijas valdībai nāksies jebkurā brīdī kaut kad nākotnē griezties un runāties ar starptautiskajām institūcijām, tā būs automātiska pirmā prasība, tikai būs žēl, ka mēs to paši nebūsim izdarījuši savā mājasdarbā, ka to mums norādīs kāds cits,” – tā par budžeta sabalansēšanu 12.novembra KNL sacīja I.Rimšēvičs. Tagad gan valdība grasās aizņēmumu lūgt, ne tikai atstājot budžetā deficītu, bet to pat palielinot. Vai SVF tam varētu piekrist?

Salīdzinot citu valstu programmas, uz kuru pamata tām ir izsniegti aizdevumi, jāsecina, ka sabalansēts budžets nav obligāta SVF prasība. Budžeta deficīts nākamgad ir plānots gan Islandei, gan Ungārijai, gan Pakistānai. Taču jāņem vērā, ka abās pēdējās valstīs deficīta lielums tiks būtiskai samazināts, salīdzinot ar šī gada budžeta deficītu. Pakistānā budžeta deficīts iepriekšējos gados ir bijis 4,3% līmenī, šogad tas par vairākiem procentpunktiem pieaugs līdz 7,4% apmēram, taču nākamgad tomēr tiks samazināts līdz 4,2%. Ungārijā budžeta deficīts tiek samazināts jau vairākus gadus pēc kārtas – 2006.gadā tas sasniedza 9,3%, šogad plānots 3,4% liels, nākamgad tiks samazināts līdz -2,5%, savukārt 2011.gadā plānots vairs tikai 1,5%.

Latvijas situācija ir gluži atšķirīga – ja 2006.gada beigās budžetā vēl bija deficīts, tad pagājušā gada beigās tajā jau bija minimāls pārpalikums, un saskaņā ar vasarā pieņemtajiem budžeta grozījumiem oficiāli šī gada budžetā vēl arvien ir ieplānots niecīgs, tomēr pārpalikums. Ievērojami mazāks budžeta deficīts nekā Ungārijā un Pakistānā iepriekšējos gados ir bijis arī Ukrainai, kuras attīstībai ar Latviju ir vairākas līdzīgas iezīmes, to skaitā kredītu bums ar 70% izsniegto kredītu pieaugumu un augsta inflācija – šogad to prognozē 25,5% līmenī. Un Ukrainas budžets vēl šogad būs ar 1% lielu budžeta deficītu, bet jau nākamgad tas būs sabalansēts.

Islandei gan ir ļauts palielināt budžeta deficītu – ja iepriekšējos gados budžetā ir bijis vairāk nekā 5% liels pārpalikums, tad šogad tiek plānots neliels deficīts, savukārt nākamā gada deficīts ir paredzēts 13,5% liels. Taču Islandes un Latvijas atšķirīgais stāvoklis liek šaubīties, vai tik strauja budžeta deficīta palielināšana tiks atbalstīta arī Latvijā. Islande daudz smagāk ir cietusi pasaules finanšu krīzē – sabruka trīs valsts lielākās bankas, nacionālā valūta zaudēja lielu daļu vērtības, un Islandes finanšu un ekonomiskās problēmas ir tik lielas, ka IKP kritums nākamgad tiek paredzēts 9,6%. Latvijas IKP krituma prognoze 5% apmērā tomēr liecina par mazāku ekonomisko krīzi un ir tuvāka Ukrainas 3% lielajam IKP kritumam 2009.gadā. Turklāt Islandes programma paredz, ka vēl nākamgad ekonomiskā cikla efektu dēļ budžeta bilancei ļaus pasliktināties, bet 2010.gadā tiks uzsākts spēcīgs vidēja termiņa fiskālais plāns, kas paredzēs izdevumu nogriešanu un/vai nodokļu paaugstināšanu.

Definēta politika finanšu sektora atbalstam

Aizdevuma saņemšanai Latvijai varētu būt beidzot jādefinē skaidra pozīcija valsts atbalstam banku sektoram. Jau novembra sākumā valdība atbalstīja grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību, kas ļauj sniegt valsts galvojumus Latvijas finanšu tirgus dalībnieku aizņēmumiem, kā, piemēram, „Parex bankas” sindicētajiem kredītiem. Tomēr līdz šim brīdim nav konkrēti definēti kritēriji, kad valsts savu galvojumu sniedz un kad nesniedz, likumā ir paredzēti tikai tādi vispārīgi principi kā vispārējo ekonomikas risku mazināšana, izvairīšanās no sociālekonomiskas krīzes un finanšu līdzekļu pieejamības nodrošināšana. Latvija arī nav kā citas valstis definējusi konkrētu līdzekļu apjomu, kas paredzēts palīdzības sniegšanai finanšu sektoram, un šobrīd „Parex banka” ir vienīgā, kas saņēmusi valsts atbalstu. Plānojot „Parex bankas” akciju kontrolpaketes pārņemšanu, valdība nolēma arī steidzami sagatavot Banku pārņemšanas likumu, kas arvien vēl nav publiskots.

Savukārt citās valstīs attiecībā uz palīdzības sniegšanu bankām ir skaidra valsts politika. Ungārijā kopējais līdzekļu piešķīrums banku sektoram veidos 2,2% no IKP, kas caur diviem fondiem būs pieejams sistēmiski nozīmīgajām Ungārijas bankām – praksē tas aptvers trīs lielākās bankas. Viens no minētajiem diviem fondiem ir paredzēts, lai paaugstinātu lielāko banku kapitāla pietiekamības rādītājus līdz 14% - minimālā prasība ir 8%, un tik augstas pakāpes banku kapitalizēšanas nolūks ir ļaut tām izturēt pat smagu pasliktināšanu aizdevuma portfeļa kvalitātē, ņemot vērā šī brīža ārkārtējo neziņas līmeni. Pārējās 33 bankas aizsargās valdības vispārējā depozītu garantija un paplašināta piekļuve centrālās bankas refinansēšanai.

Islandes programma paredz, ka valsts izstrādās vispusīgu stratēģiju banku restrukturizācijai, kas ietvers, piemēram, efektīvas organizatoriskās struktūras izveidošanu, kas atvieglotu restrukturizācijas procesu, banku aktīvu novērtēšanu un uzraudzības stiprināšanu. Arī Ukraina sagatavos vispusīgu stratēģiju – tur grasās veikt banku sektora izpēti, piesaistot labas reputācijas auditorus, pēc kā valsts sniegs atbalstu, lai dzīvotspējīgās bankas izpildītu minimālās kapitāla prasības, savukārt tās, kas nav dzīvotspējīgas, tiks likvidētas. Iespējams, ka citām Latvijas bankām bez „Parex bankas” valsts atbalsts nebūs nepieciešams, taču tas nemaina to, ka arī Latvijai būtu skaidri jādefinē valsts atbalsta politika, palīdzības mehānismi un kritēriji, kad un kādā apjomā tie tiks izmantoti. Lai banku pārstāvjiem un arī nodokļu maksātājiem būtu skaidrs, kādos gadījumos valsts galvos aizdevumus, kā palīdzēs ar līdzekļu iepludināšanu, kad pretī prasīs bankas akciju kontrolpaketi un kāds ir kopējais līdzekļu apjoms, ar ko finanšu sektors var rēķināties.

Plašu publisku rezonansi pēdējā laikā guvušas runas par iespējamu lata devalvāciju un ar tām saistītā Drošības policijas rīcība. Atbildīgās amatpersonas turpina uzsvērt, ka lats netiks devalvēts un tā ir valsts pozīcija arī sarunām ar SVF. Pieļāvumu, ka SFV devalvāciju varētu pieprasīt, pauda Francijas bankas „BNP Paribas” ekonomisti, pamatojot šādu soli ar eksporta konkurētspējas veicināšanu. Pašmāju ekonomikas eksperti gan ir daudzkārt norādījuši uz devalvācijas negatīvajiem rezultātiem – sākot ar to, ka sadārdzinātos eksportējamo preču ražošanai ievestās izejvielas, beidzot ar to, ka lielākā daļa kredītu Latvijā ir ņemti eiro valūtā. Tāpēc ir pamats domāt, ka arī SVF eksperti varētu lata devalvāciju nevērtēt pozitīvi. Taču valūtas devalvācijas jautājumā īsti nav iespējams izdarīt secinājumus pēc SVF iepriekšējās rīcības, jo nevienā valstī, kas šoruden ir saņēmusi SVF palīdzību, ciešas valūtas piesaistes nemaz nav. Arī Ungārijā, kas, tāpat kā Latvija, ir Eiropas Savienības dalībvalsts, valūtas kursa piesaiste tika noņemta šī gada sākumā.

Izdevumi – samazina, ierobežo, atliek

Ir skaidrs, ka aizņēmuma saņemšanai vajadzēs rūpīgi pārskatīt valsts tēriņus. Ungārijā valdības izdevumi nākamgad būs jāsamazina par 2% no IKP, kas ietvers arī publiskā sektora darbinieku algu iesaldēšanu. Arī Ukraina ir apņēmusies 1.kategorijas publiskā sektora darbinieku algu līmeni saglabāt nemainīgu, savukārt iepriekš plānotā minimālās algas pielīdzināšana daudz augstākajam iztikas minimuma līmenim tiks atlikta par diviem gadiem. Gan minimālās, gan vidējās publiskā sektora algas pieaugums tiks ierobežots prognozētās 2009.gada inflācijas apmērā, tāpat šāds ierobežojums būs pensiju un citu sociālo maksājumu pieaugumam.

Tas liek domāt, ka Latvijas publisko pārvaldi varētu sagaidīt vēl lielāka izdevumu apcirpšana un darbinieku skaita samazināšana. Algu pieaugums, pieņemot nākamā gada budžetu, tika ieplānots tikai pedagogiem, bet ne policistiem, mediķiem un ierēdņiem. Tas nozīmē, ka būtisku izdevumu samazināšanu nevarēs īstenot, nepaaugstinot algas, bet tā būs jāīsteno – IKP krituma prognoze, kā jau minēts, ir būtiski pasliktinājusies. Turklāt, kad 2009.gada budžets starp pirmo un otro lasījumu tika samazināts par 228 miljoniem latu, finansējums Eiropas Savienības fondiem tika samazināts par apmēram 132 miljoniem latu. Ja taisnība ir premjeram Ivaram Godmanim, kurš apgalvojis, ka līdzekļu samazināšana notiks, iespējami minimāli aiztiekot naudu, kas stimulē ekonomiku, tad atliek secināt, ka valsts pārvaldes aparāta „apgriešanai” jābūt diezgan radikālai. Ņemot vērā to, ka nākamā gada budžeta izdevumi jau līdz šim ir tikuši būtiski samazināti, nevar izslēgt arī to, ka turpmākās samazināšanas gaitā var ciest sociāli nozīmīgas pozīcijas, kā, piemēram, minimālās algas paaugstināšana vai pensiju indeksācija.

Nepatīkami gan ir tas, ka virkni no pasākumiem, ko valdība tagad ir izdarījusi, SVF prasīja jau pagājušā gada vasarā, kad Latvijā notika SVF un PB tehniskās palīdzības misija. Tās rezultātā Latvijai tika sniegta virkne ieteikumu, un var prognozēt, ka neizpildītos SVF mums varētu prasīt tagad, kad esam palīdzības lūdzēja lomā. Piemēram, veselības aprūpes nozarē bija ieteikums samazināt slimnīcu, nodaļu un gultu skaitu līdz salīdzināmo mazo valstu līmenim, kas nav izdarīts, bet pensiju indeksācijas mehānismu misija novērtēja kā „dāsnu” un potenciāli fiskālus riskus radošu. Taču ir ieteikumi, kas tagad beidzot ir izpildīti. Misija ieteica ieviest algu un personāla pieņemšanas iesaldēšanu valsts sektorā un likvidēt liekās štata vienības valsts sektorā, samazinot darbinieku skaitu, bet tā vietā 2008.gada budžetā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tika ieplānots papildus 161 miljons latu atlīdzībai. Tagad Latvijas iepriekš pārkarsētā ekonomika ir atdzisusi tik strauji, ka ar šiem darbiem vairs nepietiek un līdzekļu samazinājumi ir nepieciešami lielāki.

 * publiski izskanējušais vēlamais aizņēmuma apjoms

Video: Ilmārs Rimšēvičs un Ivars Godmanis par budžetu deficītu, vēršanos pie starptautiskajām institūcijām un valdības plānu. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 12.11.2008.)

Informatīvais ziņojums „Par Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda tehniskās palīdzības 2007.gada 11.-22.jūnija misijas rezultātiem”

SVF informācija par palīdzības sniegšanu Īslandei

SVF informācija par palīdzības sniegšanu Ungārijai

SVF informācija par palīdzības sniegšanu Ukrainai

SVF informācija par palīdzības sniegšanu Pakistānai