Autovadītāju protests vai vēlme nemaksāt sodus?

Auto vortāla pārraudzītājs stāsta, ka ideja par šādu karti radusies nejauši. “Patiesībā tas ir protests pret šo radaru sistēmu, jo iepriekš Ceļu policijas biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš solīja, ka radari atradīsies uz augstas satiksmes intensitātes ceļiem un “melnajos punktos”. Tomēr tā nenotiek!” uzskata mājaslapas īpašnieks. Viņš paskaidro, ka bieži fotoradari stāv pirms zīmēm, kas, viņaprāt, nav īpaši godīgi pret autovadītājiem, kuri tikai tajā laikā sāk samazināt ātrumu. Vortāla pārraudzītājs ir pārliecināts, ka tas ir tikai bizness, kura galvenais mehānisms - sodīt par katru pieļauto kļūdu. Ceļu policijas biroja 1. nodaļas inspektore Inta Lujāne skaidro, ka fotoradarus uzstāda pēc dislokācijas, analizējot ceļu satiksmes negadījumus, kā arī uz ceļiem līdz 3 joslām.

Ceļu policijas biroja darbiniece ir pārliecināta, ka fotoradara kartē “punkti”, kas liecina par mehānisma atrašanās vietu nav patiesi, jo fotoradaru vietas mainās ik pēc neilga laika. CSDD nekomentē, vai kartē redzamie punkti tiešām atbilst fotoradaru atrašanās vietām. Policijas darbinieki par šādu karti jau ir informēti pāris nedēļas. Mājaslapas autors ir pārliecināts, ka šoferu sniegtie dati ir precīzi, jo parasti autovadītājs ziņo desmit minūšu laikā, ja redzējis fotoradaru. Viņš novērojis, ka izmanto tikai divus no četriem fotoradariem, bet nesniedza atbildi, kādēļ.

Vai būs arī stacionārie fotoradari?

CSDD direktors Andris Lukstiņš skaidro, ka stacionāro fotoradaru izmantošana ārvalstīs, kļūs arī par Latvijas praksi. Tā nosaka, ka šos fotoradarus novietos “melno punktu” vietās, kur visbiežāk iet bojā cilvēki. “Pēc būtības radaru mērķis ir nevis pieķert un sodīt pēc iespējas vairāk autovadītāju, bet gan noteiktā vietā samazināt trasportlīdzekļu plūsmas ātrumu, tā veicinot satiksmes drošību,” uzsver A.Lukstiņš.

CSDD direktors paskaidro, ka pirms pārvietojamiem fotoradariem ceļu zīmes neuzstāda, bet stacionārajiem fotoradariem uzstādīšana nav obligāta. Viņš domā, ka šādas zīmes būtu jāuzstāda, jo “tā kalpotu ne tikai tādēļ, lai informētu autovadītājus, ka pēc pārsimtmetriem atrodas stacionārais fotoradars, bet arī pastiprināti sniegtu informāciju, ka sekos bīstama vieta, kur jāsamazina braukšanas ātrums”.

171 km/h atļauto 90 vietā

Ceļu policijas biroja inspektore I. Lujāne atzīst, ka naskākie likuma pārkāpēji brauc pa lielajiem ceļiem – Ventspils, Liepājas un citām šosejām. Viens fotoradars aptuveni stundas laikā fiksē 50 pārdrošus braucējus. Bezbailīgākais pārkāpējs pārvietojies ar ātrumu 171 km/h, kur noteiktais ātruma ierobežojums bijis – 90km/h.
Vairāki cilvēki medijos izteikuši pārmetumus, ka saņemti protokli, kuros fotografēts īpašnieka auto, tomēr ātrums fiksēts no automašīnas, kas traukusies pirms sodītā auto.  Ceļu policijas inspektore paskaidro, ka fotoradars fiksē ātrāko braucēju, bet tomēr varot gadīties visādi. “Jāņem cilvēcīgais faktors, informāciju apstrādā cilvēks, un kļūdīties ir cilvēcīgi!” viņa ir pārliecināta.

Drošības dēļ palielinās radaru skaitu

Gan CSDD, gan Ceļu policijas biroja vadība apstiprina, ka nepieciešams iegādāties lielāku fotoradaru skaitu, un pie tā šobrīd tiekot strādāts. CSDD direktors stāsta par ārvalstu pieredzi: “Francijā augsti uzlabojumi satiksmes drošības jomā tika sasniegti lielā mērā pateicoties ieviestajiem foto un video radariem uz valsts ceļiem, jo vidējais ātrums samazinājās par 6 km/h, kā rezultātā kritās bojā gājušo skaits,” viņš konstatē.

Ceļu policijas darbiniekus nesatrauc fotoradaru karte, jo dati neesot precīzi. Vortāla īpašnieks to neatzīst, bet min trūkumu – karti nevar izmantot jau ceļā esošie braucēji. Ja parādīsies stacionārie fotoradari, šo karti papildinās arī ar tiem. Ja ceļu policijas un CSDD mērķis ir mazināt autovadītāju braukšanas ātrumu, nevis sodīt, tad fotoradaru karte zināmā mērā veic tās pašas funkcijas, ko stacionāro fotoradaru brīdinošās zīmes. Vai tāds ir bijis ceļu satiksmes atbildīgo dienestu mērķis, uzsākot fotoradaru ēru Latvijā?