Šie grozījumi jau izraisījuši plašas diskusijas ne tikai par to iespējamo ietekmi uz civiltiesību jomu, bet arī uz konkrētām tautsaimniecības nozarēm, tai skaitā, banku sektoru, kas vistiešāk un pēdējā laikā arvien vairāk saskaras ar situācijām, kad klienti nevar izpildīt savas saistības pret banku. Savukārt Civillikuma grozījumu atbalstītāji, līdzās vēlmei tādējādi modernizēt Latvijas Civillikumu, pauž pārliecību, ka grozījumi kļūs par tautsaimniecības, īpaši krīzē nonākušās piensaimniecības nozares, glābiņu.

Solis uz Civillikuma modernizāciju

Civillikuma 1587.pants šobrīd nosaka, ka „tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma. Piedāvātie grozījumi paredz, ka, ja saistību izpilde kļuvusi pārmērīgi apgrūtinoša, līdzējiem ir pienākums veikt pārrunas, lai grozītu līgumu vai to izbeigtu. Šajā gadījumā, pusēm nepanākot vienošanos, līguma slēdzējs var griezties arī tiesā, prasot tai izbeigt vai grozīt līguma noteikumus. Tieslietu ministrija likumprojekta anotācijā skaidro, ka šie grozījumi ir solis uz Latvijas līgumtiesību normu modernizāciju, norādot, ka tādējādi tiks sekmēts tiesisko darījumu regulējums atbilstoši Eiropā atzītiem līgumtiesību principiem.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāte Ilma Čepāne uzsver, ka šāds regulējums jau darbojas vairākās Eiropas valstīs, tai skaitā arī kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā. Deputāte arī norāda, ka šie grozījumi sekmētu piensaimnieku problēmu atrisināšanu, jo, lai pārvarētu piensaimniecības nozares krīzi, „kopā ir jānāk gan bankām, gan zemniekiem.” Savukārt    Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons apgalvo, ka piedāvātā grozījumu redakcija ir pārāk neprecīza. „Ar šiem grozījumiem tiks iecirsts robs drošībai un uzticamībai. Līguma jēga un svars tiek iedragāts, jo jebkura puse var pacelt jautājumu par līguma noteikumu maiņu,” skaidro Tverijons. Tāpat Komercbanku asociācijas vadītājs norādīja uz to, ka Tieslietu ministrija nav veikusi pētījumus par grozījumu iespējamo ietekmi.

Bankas ir pret!

AS „Parex banka” Juridiskās direkcijas vadītāja vietniece Sandra Štokenberga norāda, ka banku juristu iebildumi par šiem grozījumiem nav balstīti vienīgi kredītiestāžu interešu aizstāvībā. Lielā mērā tos nosaka bažas par iecerēto grozījumu vispārējo ietekmi uz civiltiesisko darījumu vidi, noslēgto jeb šobrīd spēkā esošo darījumu drošumu, tiesiskās paļāvības principu apdraudējumu, kas neizbēgami skartu arī banku klientu komercdarbības un finanšu stabilitāti. „Kredītiestāžu juridiskie dienesti uzskata, ka iecere likumprojektā paredzētajā veidā paplašināt darījuma izbeigšanas tiesisko pamatu un ieviest obligātu darījuma noteikumu pārskatīšanas pienākumu var nesamērīgi veicināt civiltiesisko darījumu nestabilitāti, vairot sabiedrības neuzticēšanos noslēgto līgumu saistošajam spēkam un mītus par tiesu sistēmas neatbilstību objektīvas un neieinteresētas civiltiesisko strīdu izskatīšanas principam, jo tieši tiesu prakse veidos attiecīgo tiesību normu praktiskās izpratnes kritērijus.”

Savukārt nekustamo īpašumu kompānijas SIA „Balsts” juriste Irina Žebčuka, atzīst, ka Civillikuma modernizācija ir nepieciešama, bet pirms to pieņemšanas ir jāizvērtē tā lietderību un atbilstību labas pārvaldības principam. „Arī pie tagadējās Civillikuma panta redakcijas, tiesa arvien biežāk sāk interpretēt normas daudz plašāk,” skaidro juriste, „Šajā gadījumā ir jāprecizē apstākļi, nodalot tos uz būtiskajiem un nebūtiskajiem. Dibinot saistības nekustamā īpašuma sfērā, šie grozījumi bez precizējumiem varētu būtiski ietekmēt saistību spēkā esamību. Kā piemēru var minēt Rokasnaudas līgumu - parakstot Rokasnaudas līgumu, klients ne vienmēr laicīgi apsver savas iespējas hipotekārā kredīta saņemšanai, līdz ar to saistību izpilde kļūst pārāk apgrūtinoša, vai arī šis apstāklis var būt uzskatāms par pamatu līguma spēkā neesamībai. Likumdevējs šajā gadījumā vairāk tiesību piešķir tieši pircējam, savukārt, pārdevējam uzliek pienākumu iet uz kompromisiem, kas var būt saistīts ar zaudējumiem.”

Jāapzina grozījumu ietekme

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) 13.februāra vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai un Tieslietu ministrijai teikts, ka šī grozījumu redakcija ir pārāk plaša un pieļauj interpretāciju, tādēļ „nepieciešams veikt ietekmes uz konkrētām tautsaimniecības nozarēm izvērtējumu un attiecīgu pārskatīšanu”. Turklāt LDDK norāda, ka sasteigta šo grozījumu pieņemšana varētu radīt vairāk ļaunuma nekā labuma. Arī advokātu birojs „Loze, Grunte & Cers” 3.martā nosūtīja Saeimas Juridiskajai komisijai un Saeimas Juridiskajam birojam vēstuli ar komentāriem Tieslietu ministrijas izstrādātajiem grozījumiem. Advokāti uzskata, ka strīdīgais 1587.pants ir neskaidrs. Tas paver iespējas nepamatoti prasīt līguma izbeigšanu no puses, kura kaut kādu apstākļu izmaiņu rezultātā vēlāk nespēj vai negrib līgumu izpildīt. Tāpat advokāti atzīst, ka šis pants dod tiesai pārāk plašas pilnvaras iejaukties divu pušu privāttiesiskā darījumā, to grozot vai pat izbeidzot, tādējādi līguma slēdzējs vairs nav drošs, vai otrai pusei visā līguma darbības laikā būs pienākums pildīt līguma nosacījumus.

Tautsaimniecības padome, kurā darbojas Ekonomikas ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji, 4.aprīļa sēdē nolēma neatbalstīt šos grozījumus, norādot, ka Tieslietu ministrijas sagatavotā grozījumu redakcija ir nepilnīga un tādi jēdzieni kā „pārmērīgs apgrūtinājums”, „nepārvarama vara”, „objektīvi apstākļi” nav pienācīgi izskaidroti un var radīt daudz neskaidrību normas piemērošanā. TSP locekļi norādīja arī uz faktu, ka nav apzināts, kādu ietekmi plānotie grozījumi atstās uz Latvijas tautsaimniecību un kādi ir to galvenie riski.

1937.gada Civillikums nav nemaināma un negrozāma vērtība. Tam jāmainās līdzi laika un mūsdienīgas civiltiesību izpratnes garam, tomēr ciktāl šādas izmaiņas izriet no konkrētās ekonomiskās situācijas un kurš rezultātā būs spēcīgāks – banku vai stagnējošo tautsaimniecības sektoru lobijs – par to jau pavisam drīz diskutēs parlamentārieši, kam būs jālemj par ierosināto grozījumu būtību un tālāku virzīšanu.

Pielikumā LKA un LDDK vēstules Tieslietu ministrijai un Juridiskajai komisijai, Advokātu biroja „Loze, Grunte & Cers” vēstule Saeimas Juridiskajai komisijai un Saeimas Juridiskajam birojam un Tautsaimniecības padomes 4.aprīļa sēdes protokols.