“Dziļas bedres dēļ man nācās šķirties no aptuveni 100 latu,” stāsta autovadītājs, kurš mērojot ceļa posmu Iecava – Jelgava, cieta negadījumā. Nespēdams izvairīties no pretimbraucošā auto, viņš  iebrauca dziļā bedrē. Automašīnas remonts un rezerves daļas izmaksāja 94 lati. Šis bija viens no vadītājiem, kurš nebija apdrošinājis savu auto, tādēļ izmaksas sedza pats.

Laika posmā no 2005. gada beigām līdz 2007. gada beigām apdrošināšanas akciju sabiedrībā BTA ikviens autovadītājs varēja iegādāties speciālo Kasko bedres apdrošināšanas polisi. Tā nodrošināja transporta līdzekļu vadītājiem iespēju saņemt atlīdzību gadījumā, ja satiksmes līdzeklim nodarīti bojājumi, iebraucot bedrē vai atvērtā lūkā. Cilvēki labprāt pirka šo polisi, apdrošinātājs izmaksāja atlīdzību, bet ne pašvaldības, ne ceļu apsaimniekotāji nevēlējās izmaksāt zaudējumu atlīdzību BTA.

BTA uzņēmuma valdes priekšēdētājs  Gints Dandzbergs stāsta, ka galvenais mērķis bija aktualizēt ceļu kvalitātes problēmu, sadarboties ar pašvaldībām un ceļu apsaimniekotājiem. Transporta līdzekļu vadītāji izrādīja lielu atsaucību, jo 2006. gadā iegādājās 16 298 polises. Nākošajā gadā satiksmes līdzekļus no bedru izraisītajiem bojājumiem vēlējās pasargāt 10 994 vadītāju.

Piedāvātā polises cena  bija no lata līdz diviem, bet patiesā vērtība aptuveni desmit latu. Zemā cena veicināja  šīs polises pieejamību maksimāli lielam cilvēku  skaitam. Divu gadu laikā 373 personas vēlējās saņemt atlīdzību par bojājumiem, tomēr pašvaldības nevēlējās sadarboties ar BTA. Tiesu procesus atlika, lēmumus pārsūdzēja, un rezultātā uzņēmuma vadība izlēma pārtraukt polišu pārdošanu finansiālu apsvērumu dēļ.

Redakcijas rīcībā esošie dati liecina, ka vidējās atlīdzības izmaksas par 2006. gadu bija 86 lati, bet nākošajā tās pieauga līdz 134 latiem. BTA valdes priekšsēdētājs uzskata, ka negadījumu skaits nekvalitatīvās ceļa segas dēļ ir aptuveni 3 miljonu latu apmērā ik gadu. Viņš paredz, ka patiesie līdzekļu apjomi ir vēl lielāki, jo ne visi cietušie pieprasa atlīdzības.

“Domāju, ka šī veida polišu pārdošanu mēs atsāktu, ja kāds interesētos par šo problēmu gan no valsts, gan ceļu apsaimniekotāju, gan sabiedrības puses,” skaidro G.Dandzbergs. Tomēr maz ticams, ka jel kāda no pusēm vēlēsies uzņemties šādu risku, vispār nezinot reālos skaitļus par negadījumiem, kas Latvijā notiek nekvalitatīva ceļu seguma dēļ. Bet, vērtējot valsts atbildīgo institūciju reakciju uz KNL jautājumiem par ceļu seguma drošības audita pieejamību, vismaz šobrīd ir viennozīmīgi skaidrs, ka neviens pat neuzskata par aktuālu šāda visaptveroša pētījuma nepieciešamību Latvijā.