Īstenībā šīs prognozes tā arī taisa, uzvelk līniju, kā gāja līdz šim pieliek lineālu un turpina vilkt tālāk, vai arī nedaudz pagriež lineālu uz augšu vai leju atkarībā no pieprasījuma (ko kāds nosaka). Nekādas nozaru analīzes un tajās noritošās izmaiņas, efektivitātes uzlabošanas iespējas un citi dati nemaz netiek analizēti un nemaz netiek skatīti. Atsaukšanās, ka ejam uz ES līmeni arī nekur neder, jo katrā valstī ir atšķirīgs elektrības patēriņa rādītājs uz 1 cilvēku. Šīs rādītājs ir atkarīgs no katras valsts rūpniecības un maijsaimniecības paradumiem. Ja valstī ir attīstītas nozares ar lielu elektības patēriņu (piem. alumīnija ražošana) tad elektrības patēriņš arī ir liels vai arī ja iedzīvotāji māju apsildīšanai izmanto elektrību (piem. Norvēģija).
Mani pārsteidza pāris projekta uzbūves aspekti: 1. Elektroenerģijas patēriņa prognozes tiek veiktas neietverot demogrāfiskos un ekonomiskos aspektus. 2. Vienlaicīgi tiek uzsākti trīs projekti , ko vada viens operators. Parasti veic vienu projektu , tad koriģē uzdevumu otrajam projektam. Jaudu un uzdevumus balstoties uz jau tālākām ekonomiskām un tehniskām prognozēm. Vienlaicīgi uzsākti projekti trīskāršo uzdevuma un prognožu kļūdu sekas. Trīs vienlaicīgi projekti arī noveco vienlaicīgi un vienlaicīgi kļūst neefektīvi. 3. Kāpēc tiek veikts viens konkurss. Pat kancelejas preču piegādes konkursos ir paredzētas opcijas. Kāpēc šo enerģijas jaudu nedalīt 10 opcijās. Latvenergo jau nav enerģijas dievs - tā ir slimīga mesijas apsēstība. Pasaulē bez Latvenergo pastāv tūkstošiem citu enerģijas ražošanas kompāniju , bet mēs gatavojam konkursu Latvenergo. 4. Projekta latviskais inavertums liecina par bailēm no ārzemju tehnisko ekspertu argumentiem un norādēm uz kļūdām projekta uzdevuma sagatavošanā. Jājautā ,vai tas ir apzināti? Domāju , ka Skandināvu enerģētiķi šo problēmu risinātu pavisam uz citas bāzes un ar citiem pamatojumiem.
Domaju,ka diskusija neuztver faktu,ka speletaji nav valsts,bet ir privatkapitals,vai ari no valsts atvirzita juridiska persona,no vienas puses un pasvaldibas ar savam koogeneracijas nelielajam jaudam no otras puses.Dumburs vadot raidijumu visu pamatigi jauca.Apmeram ta ka tika aizradits,nejaukt jaudas megawatus ar sarazotiem un paterejamiem kilowatiem.Uzcelamas jaudas ir Latvijas energetiskas drosibas problema,bet var but ari ,ka sis jaudas strada ar 50% noslodzi,jo citur pirkt var but letak.Cina par 2-3 staciju uzcelsanu nav bailes no vizijas par elektro trukumu,ta ir cina par celtniecibas piraga dalu un tikai.Propoganda baida ar realu elen.iztrukumu,nedarot neko tads ari var but,bet projekta istenotajiem par to maza rupe,elen. nopirks cirur Bet tie citi nevar tikt pie Latvijai izdalitas eiropas naudas,toties sejienes celajiem savi 30% atleks,ja pareizi visu sakartos.Un ta nebut nav korupcija ar kuru te ta auklejas,tas ir ienakums par uznemejdarbibas privato risku.
Kas traucē vēja enerģijas ražošanai Latvijā? 06.08.2008. Līdz 2010. gadam nav iespējams sasniegt plānoto vēja enerģijas apjomu
Ogles vai gāze: no kā ražot elektrību? 13.03.2008. Gerharda labvēlība ogļu stacijai nemulsina "Latvijas Gāzi"
Cik atkarīgi no Krievijas gāzes esam un būsim nākotnē? 17.12.2007. Skaitļi liecina par gāzes patēriņa būtisku pieaugumu
Miķelsons: "Tai mašīnai jābūt pie sevīm!" 07.12.2007. "Latvenergo" vadītājs uzskata, ka enerģijas imports apdraud nacionālo drošību
Dalibnieki