Mazo pensiju latviešiem visvairāk

Statistika liecina, ka 27% Latvijas pensionāru pagājušā gada novembrī saņēma summu, kas ir mazāka par 100 latiem, bet 60% pensijas vecuma iedzīvotāju pensija bija robežās no 100 līdz 150 latiem. Līdz ar to var apgalvot, ka  87% Latvijas pensionāru mēnesī saņēma summu, kas nepārsniedz 150 latus. Turpretī Lietuvā šī gada 1.janvārī tikai 6,5% pensionāru saņēma pensijas, kas, pārvēršot tās latos, ir mazākas par 100 latiem. Arī daudzu lietuviešu pensijas ir summās no 100 līdz 150 latiem – tādu ir 54,5%. Un tomēr tādu Latvijas pensionāru, kas saņem mazas pensijas, ir krietni vairāk nekā lietuviešu – kamēr 87% latviešu pensionāru saņem līdz 150 latiem mēnesī, adekvātus ienākumus Lietuvā saņem 61% pensionāru. Igaunijā situācija ir vēl pozitīvāka, proti, pagājušā gada septembrī tikai 7% pensionāru saņēma pensijas, kas mazākas par 135 latiem, savukārt zem 157 latiem kopumā saņēma 29% igauņu pensionāru.

Par to, ka abās kaimiņvalstīs situācija pensionāriem tomēr ir labāka nekā šeit, liecina arī to pensionāru skaits, kas saņem no 150 latiem līdz 200 latiem. Tādas pensijas saņem 8,8% latviešu pensionāru, 30% lietuviešu pensionāru un 64% igauņu pensionāru (no157 līdz 202 latiem). Attiecīgi virs 200 latiem saņem 3,8% latviešu pensionāru, 8,5% lietuviešu pensionāru un 7% igauņu pensionāru. Redzams, ka nevienā valstī nav liels to pensionāru īpatsvars, kuri saņem lielas pensijas, taču ir acīmredzami, ka lielākā daļa pensionāru Lietuvā un Igaunijā saņem, kaut nedaudz, bet tomēr lielākas pensijas nekā Latvijā. Vienlaikus ir skaidrs, ka šī brīža dzīves dārdzības apstākļos mazu pensiju saņēmējiem pārdesmit lati ir būtiski.

Kur ir atšķirības?

Latvijā uz apmēram 1,15 miljoniem nodarbināto iedzīvotāju ir 467 tūkstoši vecuma pensiju saņēmēju tātad apmēram 2,5 strādājošajiem ir jāuztur viens pensionārs. Lietuvā 1,5 miljoniem strādājošo ir jāuztur 596 tūkstoši vecuma pensiju saņēmēju, tātad arī tur, tāpat kā Latvijā, vienu pensionāru uztur apmēram 2,5 strādājošie. Vienīgi Igaunijā vienu pensionāru uztur vairāk strādājošo – 3,6. Arī sociālās apdrošināšanas iemaksu apmērs visās trijās valstīs ir līdzīgs, proti, Latvijā kopā tiek maksāti 33,09%, no kuriem 20 % ir iemaksas pensiju kapitālam, Igaunijā arī sociālais nodoklis ir 33%, no kuriem 13% aiziet medicīniskajai apdrošināšanai, bet 20 % - pensijas nodrošinājumam, savukārt Lietuvā jāmaksā 30,7% liels nodoklis, no kura pensiju sociālā apdrošināšana iegūst 23,85%, tātad par pāris procentpunktiem vairāk.

Tātad Lietuvā pensijām no algas šobrīd atvēl mazliet vairāk līdzekļu nekā Latvijā. Vai pensiju atšķirības izskaidrojamas tieši ar to? Taču, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes nesen publiskotā informācija par darba samaksu trijās Baltijas valstīs, tieši Lietuvā 2007.gada ceturtajā ceturksnī bruto darba samaksa bija vismazākā – 594 eiro, salīdzinot ar 635 eiro Latvijas iedzīvotājiem. Pensiju apjoma atšķirības ir vieglāk izskaidrot Igaunijā, jo tur ir vairāk strādājošo uz vienu pensionāru un arī algas ir augstākas nekā Latvijā un Lietuvā, proti, Igaunijā pagājušā gada ceturtajā ceturksnī tie bija 784 eiro jeb par 23% vairāk nekā Latvijā.
Varam, protams, atsaukties uz igauņiem, kas allaž bijuši soli priekšā un panākuši augstāku labklājības līmeni savā valstī, varam piesaukt allaž aktuālo ēnu ekonomikas pastāvēšanu Latvijā, kas izpaužas, tai skaitā, aplokšņu algās un līdz ar to mazākos speciālā budžeta ieņēmumos. Kur ir patiesais cēlonis šādai acīmredzamai nevienlīdzībai pensionāru dzīves apstākļos Baltijas valstīs? Vai tā ir tikai ekonomisku apstākļu diktēta situācija, vai varbūt visa pamatā ir gadu gados nemainīga un absolūti subjektīva valsts attieksme pret veciem ļaudīm – cerot, ka šī brīža pensionāri, kas strādājuši vēl padomju gados, gan jau kaut kā izdzīvos, un argumentējot pensiju līdzekļu taupīšanu ar rūpēm par nākamajām paaudzēm, kad demogrāfiskā situācija būs vēl dramatiskāka? Tāda visai ciniska taktika.

Avots: Igaunijas Sociālā ministrija 

Avots: Lietuvas Valsts sociālās apdrošināšanas fonda pārvalde