20.02.2008.
Lāsma Rozenfelde
Vēl tikai pirms nedēļas labklājības ministre Iveta Purne raidījumā „Kas notiek Latvijā?” apliecināja, ka pensiju indeksācija notiks pēc esošās likumdošanas, savukārt I.Godmanis brīdināja, ka „mēs iebrauksim daudz lielākās problēmās”, ja nojauksim sistēmu, par ko viņš esot 10 reizes domājis. Šobrīd likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumi nosaka, ka divreiz gadā tiek indeksētas tās pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (šobrīd pabalsts ir 45 latu liels), savukārt reizi gadā indeksē pensijas, kuras nav lielākas par pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Premjers raidījumā arī atkārtoja jau izskanējušo LM vēlmi nākamgad šo pabalstu palielināt līdz 60 latiem – tādējādi indeksācijas sliekšņi automātiski palielinātos līdz attiecīgi 180 un 300 latiem. „Mēs sistēmu nedrīkstam nojaukt, Dombura kungs, jo tad mums būs problēmas,” sacīja I.Godmanis.
Labklājības ministres preses sekretāre Gunta Skrebele šodien norādīja, ka jaunais priekšlikums pirmdien radies diskusijā starp I.Purni, I.Godmani un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Aiju Barču, un koalīcijas padomes sēdē nolemts to atbalstīt. Jau nākamnedēļ grozījumus plānots iesniegt uz valdības sēdi, bet vispār tie jāpieņem tuvāko divu nedēļu laikā, lai paspētu izmaiņas ieviest jau ar šī gada 1.aprīļa pensiju indeksāciju. Arī premjers Ivars Godmanis šodien plašsaziņas līdzekļos stāsta, ka slieksni plānots paaugstināt līdz 150 latiem saistībā ar to, ka iepriekšējais slieksnis nu ir kļuvis mazāks par iztikas minimuma apmēru.
Kā redzams LM sagatavotajos likuma grozījumos, ar ko iepazīstināja Komunikācijas departamenta direktore Vineta Bērziņa, „trīskārša valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta” vietā likumā plānots ierakstīt konkrētu skaitli – 150 latus. Turklāt šis gads plānots kā izņēmums, jo grozījumos paredzēts, ka 2009.gadā aprēķinos atkal jāizmanto pabalsta apmērs. Politiķi noliedz jebkādu saistību starp pašreizējām aktivitātēm un savāktajiem neapmierināto iedzīvotāju parakstiem, tomēr paliek jautājums, kāpēc premjers un atbildīgā ministre nedēļas laikā ir mainījuši savas domas un ir ar mieru „jaukt” esošo sistēmu. Plānu nopietnību apliecina arī fakts, ka grozījumu īstenošanai būtu vajadzīgi papildus līdzekļi – 4,9 miljoni latu.
