Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 10.10.2024.
 
Šokējoši bieži pēdējā laikā atklājas informācija par vardarbības gadījumiem, kas skar bērnus. Šī iemesla dēļ pozitīvi vērtējama Bērnu un ģimenes lietu ministrijas rīcība, sagatavojot Programmas vardarbības ģimenē mazināšanai projektu 2008.-2011.gadam. Kopumā šīs programmas īstenošanai nepieciešamais papildus finansējums ir 1,26 miljoni latu. Taču, iepazīstoties ar programmu tuvāk, rodas pamats jautājumiem – vai tajā paredzētie pasākumi šobrīd ir visbūtiskākie un visātrāk īstenojamie, un vai visas paredzētās izmaksas ir pamatotas? Jo īpaši situācijā, kad vardarbība ģimenēs aug matemātiskā progresijā, bet valdības pārstāvji aicina taupīt valsts līdzekļus un pārdomāt katru izdevumu pozīciju.
inese  inese444@fsmail.net  23:25  |  03.03.2008.

Prieks ka kaut kas tiek darīts attiecībā uz šo problēmu. Mazliet tomēr nepatīk šī konkurējošā pieskaņa, kurš nu kā un par cik. Pēc manām domām,šī nu gan ir sfēra kur jāsadarbojas, jāsadarbojas, jāsadarbojas, policijai, skolām, mediķiem,krīzes centriem utt. Un, protams, ka jāiegulda sabiedrības informēšanā,jo tik bieži tieši cilvēku nezināšana kā palīdzēt un nevis negribēšana liek tiem novērsties no vardarbības atklāšanas. Vardarbība ir mums visapkārt, un posts, ko tā nes sabiedrībai un arī nākamajām paaudzēm, ir nežēlīgs. Pret to jācīnās visiem iespējamajiem līdzekļiem. 

anita  anitite33333@inbox.lv  20:07  |  05.03.2008.

Šī problēma ir ļoti sapīga priekš visiem cilvēkiem. Tur, kur ir pārāk liela vara, tur ir arī vājie, kuri ir neaizsargāti no varmākas. Vai tiesību neaizskaramība sevi attaisno? Šīs problēmas pastāvēs tikmēr, kamēr būs smaga ekonomiskā situācija un anarhija politikā Latvijā. Ko var darīt sieviete, ja vīrs dzēruma sit viņu un bērnu. Vai sieviete var ar bērniem bez naudas jau tajā pašā naktī aiziet no vīra? Un kur viņa var griezties? Rīgā jau nav dzīvokļu fondu, kur var sākt pastāvīgu dzīvi! Atliek vienīgi paciest vīra varmācību un pēc tam sabiedrība šausminās, kā tas var būt. Varbūt vīram ir jāiet prom? Bet viņš jau nekur neies, jo ne no viena nebaidās! Un viņš ir vinnētājs un viņam problēmu vienkārši nav! 

voldemars  v.eninsh@inbox.lv  18:45  |  19.03.2008.

Kārtējā labu labā varka.Sākumā narkotikas, tālāk alkohols, cigarete un tagad ģimene.Es pilnīgi piekrītu, jāmāk vārīties un ja esat lasījuši"12 krēslus"- epizodi par šaha turnīru-tad tas ir viens un tas pats.Es apsveicu Jūs PADUMJĀ LATVIJA. 

Ridziniece  !!  15:10  |  23.03.2008.

Vardarbibas tema Latvia BREC pec viena Kas notiek Latvija? raidijuma - un ne tikai viena vien. Tomer svarigakais so temu UZSAKT DISKUTET nopietna limeni. Skaidrs, ka interesantaki un 'seksigaki' temati ir lielie darijumi vai arpolitika. Tomer KADA BUS LATVIJA pec vairakiem gadiem, ja ka normu akceptesim to vardarbiguma UN neiecietibas (ari pasivas, klusejosas, tacu ne mazak agresivas) limeni, kads musu sabiedriba ir sobrid. Ipasi jau nemot vera, ka, neko nedarot sis problemas risinasanai, tai ir tendence attistities pec 'sniega bumas scenarija' - velties no kalna lejina, klustot aizvien lielakai, smagakai un iznicinosakai. Latvija sabiedribas neiecietiba ir burtiski jutama gaisa, atmmosfera. Varbut esmu parak jutiga, tacu pat nedelas nogale kada 'vecas' Eiropas galvaspilseta lauj ieelpot svaigu gaisu galvenokart tas atputas un klimata mainas zina, kas saistas ar miermiligi (ne - agresivi) noskanotiem laudim visapkart - tai skaita ielas, sabiedriskaja transporta un pat partikas veikalu rindas pie kasem. Protams, protams, tam visam ir sakars ar vienlidziguma un tiesiskuma principu DZIVOTSPEJU sabieriba. Liela mera sleptu agresiju veicina ieverojamas lauzu dalas parlieciba, ka vini no sabiedribas (valsts) nesanem taisnigu, lidzvertigu attieksmi, un so viena varda var saukt ka respekta trukuma izjutu. Ta katram cilvekam ir fundamentala, jo cienpilna attieksme saistas ar pascienas jedzienu, un tam ir visciesaka saikne ar cilveka pasaules uztveri, apmierinatibu ar dzivi visplasakaja zina. Piesaucot citu valstu piemerus, skiet, tasiniguma izjuta ir atslegas vards ari Francijas un, piemeram, Zviedrijas vai Portugales pretnostatijumam imigrantu veiksmigas integracijas konteksta. Jo lielaka atstumtibas, netaisnibas IZJUTA, jo lielaks potencials vardarbigai reakcijai. Savukart, jo vairak valstij, sabiedribai izdevies RADIT SAJUTU, ka ari imigranti tiek cieniti ka individi ar savam vajadzibam (nerunajot par izdabasanu - gluzi vienkarsi respektejot vinu pamatvajadzibas un laujot 'izsisties' ar smagu darbu ne tikai 'zilo apkaklisu' bet ari 'balto apkaklisu' jomas), jo stipraka sava vienotiba, dazadu grupu lidzaspastavesanas lidzsvara ir si valsts un sabiedriba kopuma. Vardarbibas jautajumu saurak un plasak VAJAG uzrunat!! Jo tam ir ciess sakars ar mums ka cilveciskam butnem un musu speju reaget ari citadi, neka instinktu limeni. 

Jūlija    22:45  |  27.03.2008.

Izlasīju. Pati programma liekas murgaina un kaut kā bezjēdzīga, priekš atrakstīšanas un "mēs tomēr kaut ko daram". Piemēram par 1.punktu, cietusī no vardarbības sieviete kaut kā varbūt uzzinās un tiks līdz tam med.kabinetam, bet par bērna iespējām es gan šaubos. Vai par rehabilitāciju - bērna psiholoģijai nevar būt vieglā vai smagā nodarījuma, palīdzība ir nepieciešama pie jebkura nodarījuma un ir netālredzīgi dalīt - tam mazāk, otram vairāk, kaut pēc rakstura īpašībām vajadzētu būt vispār otrādi. 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: