Pēc Ķekavas iedzīvotāju teiktā, šajā skolā regulāri notiek vardarbības gadījumi, turklāt pusaudži neaprobežojas ar emocionālo teroru vien. Ķekavas vidusskolas skolēni regulāri piedaloties tā saucamajās strelkās, kad pilsētas Estrādē pulcējas jaunieši ar mērķi atrisināt savstarpējos konfliktus. Šādās strelkās piedalās gan konfliktā iesaistītās puses, gan vairāki desmiti skatītāju, kas notiekošo filmē ar mobilo telefonu kamerām. Notikuma vietai garām ejot arī skolas darbinieki, taču līdz šim neesot bijuši gadījumi radikāli risināt samilzušo problēmu.
Ķekavas vidusskolas sociālā pedagoģe Daina Šulce, kas ir arī Ķekavas pagasta Padomes deputāte, atteicās komentēt savu darbību konkrētajā situācijā, norādot, ka viņa šajā gadījumā ir personīgi apvainota. Arī Ķekavas vidusskolas direktors Valdis Ozols nevēlējās sarunāties ar KNL, aizbildinoties ar aizņemtību un pārtraucot telefona sarunu ar vārdiem: „Man nav par ko ar jums runāt.”

Pusaudžu vardarbība kļūst arvien nežēlīgāka

Kā informē Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI), pēc veiktajām bērnu tiesību ievērošanas pārbaudēm skolās un internātskolās pagājušajā gadā inspekcija konstatēja 117 vardarbības gadījumus, tai skaitā 43% konstatēta vardarbība vienaudžu vidū.
Savukārt VBTAI pakļautais Bērnu un Jauniešu uzticības tālrunis (BJUT) 2007. gadā saņēmis vairāk nekā 2500 zvanus par vardarbības gadījumiem izglītības iestādēs. Vairums no šiem zvaniem (1819) vēstījuši par emocionālo vardarbību. BJUT vecākā konsultante Ilze Bērziņa uzsver, ka pēdējo gadu laikā vardarbības gadījumu skaits ir ievērojami pieaudzis, turklāt pusaudži savās darbībās kļūst arvien nežēlīgāki. Arī BJUT nesen veiktais vardarbības pētījums parāda, ka apmēram 60% skolēnu būtu gatavi piedalīties vardarbībā pret vienaudzi, kas viņiem nepatīk.
„Situācija ir visai dramatiska un varētu pat teikt - bezcerīga,” skaidro I.Bērziņa, „Visās Rīgas skolās darbojas skolas psihologs vai sociālais darbinieks, taču lauku skolās šādas atbalsta personas ne vienmēr ir pieejamas. Turklāt tas, ka skolā ir šādi cilvēki, nebūt negarantē mieru.” Nav arī gaidāms, ka tuvākajos gados situācija pusaudžu vardarbības jautājumā jūtami uzlabosies, jo jāpaiet ilgākam laikam, lai skolas psihologa un sociālā pedagoga darbība dotu kādus pozitīvus rezultātus, norāda BJUT konsultante.

Skolas pašas izvēlas audzināšanas metodes

Vispārējās izglītības likums nosaka, ka „izglītības iestādes pamatuzdevums ir vispārējās izglītības programmu īstenošana”, nosakot to, ka patstāvīgi iestāde var izvēlēties izglītošanas darba metodes un formas, kā arī izstrādāt iekšējos kārtības noteikumus. Arī VBTAI vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa norāda, ka šobrīd katra skolas ir tiesīga noteikt kādā veidā tā veic un vai vispār veic audzināšanas darbu. „Situācija ir atšķirīga dažādās skolās. Nav tā, ka audzināšana notiek visās skolās un nav arī tā, ka tā nenotiek nevienā. Tomēr kopumā var teikt, ka skolas vairs nenodarbojas tikai ar zināšanu sniegšanu. Arī likuma kontekstā ir noteikta skolas kā audzināšanas iestādes funkcija. Cits jautājums tas, ka tās ne vienmēr darbojas realitātē,” stāsta L.Rieksta-Riekstiņa.

Iespējamais risinājums – bargāki sodi vecākiem

Rīgas domes Izglītības un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Skolu nodaļas vadītāja Modra Jansone norāda, ka vienaudžu attiecības skolā ir sabiedrības attiecību spogulis, taču arī viņa uzsver – vardarbības iemeslu ir pārāk daudz, bet efektīvu risinājumu trūkst. „Bērni savā starpā dara to, ko viņi redz darām masu medijos, ģimenē, uz ielas un sabiedrībā kopumā. Skolas loma šajā visā ir novērst sekas, ” skaidro M.Jansone, „Strādāju skolā jau 27 gadus un varu teikt, ka pēdējā laikā vardarbības gadījumu skaits skolās ir jūtami palielinājies. ”Skolu nodaļas vadītāja uzskata, šobrīd sodi vecākiem par bērnu nodarījumiem tiek piemēroti pārāk reti. Iespējams, ja tas tiktu darīts biežāk, situācija nedaudz uzlabotos. „Tad vecākiem vismaz piespiedu kārtā būtu jāaudzina savi bērni,” prognozē M.Jansone.
Pēdējā mēneša laikā sabiedrība un masu mediji kopumā pievērsuši pastiprinātu uzmanību jautājumam par vardarbību skolās. Iemeslu plašajām „kurš vainīgs” un „ko darīt” veida diskusijām bija vairāk nekā pietiekami - gadījums Ziemeļvalstu ģimnāzijā, kurā kāda 6.klases skolniece pēc pret viņu vērstām rupjībām pameta šo skolu; publisks kautiņš stundas laikā Rīgas 2.vidusskolā; pusaudžu kautiņa video internetā, kurā bija vērojama kādas Cēsu skolas ikdiena. Tās ir tikai dažas no skolas dzīves epizodēm.