Vai vardarbības tēmai vēl nepieciešama papildus reklāma?

Lielākās programmā minētās summas paredzētas 30 veselības veicināšanas kabinetu izveidošanai dažādos Latvijas reģionos – kopumā no 2009. līdz 2011.gadam vajadzīgais finansējums ir 1,16 miljoni latu. Veselības ministrija (VM) skaidro, ka kabinetā strādās speciālisti dažādās veselības veicināšanas jomās, tai skaitā garīgās veselības speciālists, savukārt attiecībā uz vardarbības jautājumu risināšanu cietušais kabinetā saņems psiholoģisko un informatīvo atbalstu. Kā viena kabineta atvēršanas izmaksas minēti 1000 lati, kam papildus jāpieskaita 650 lati maksas publikācijai par kabineta darbības uzsākšanu. VM skaidro, ka pēc līdzdarbības līguma noslēgšanas ar iestādi par kabineta darbības nodrošināšanu līgums būs jāpublicē „Latvijas Vēstnesī”, un informācija būs jāpublicē arī vairākos citos masu medijos, lai tā „nonāktu līdz visdažādākajiem sabiedrības slāņiem”.

500 lati gadā popularizēšanas izdevumiem katram kabinetam ieplānoti arī uzturēšanas periodā. Uz jautājumu par to, kāpēc par vietējai sabiedrībai tik nozīmīgu tēmu kā vardarbība ģimenēs un pret bērniem būtu nepieciešams informēt ar reklāmu palīdzību, VM atbild: „Piekrītam, ka veselības vecināšanas un citi sabiedrībai nozīmīgi pasākumi būtu reklamējami bez maksas vai par pazeminātiem tarifiem, bet, tā kā šobrīd likumdošanā nav noteiktas obligātas prasības plašsaziņas līdzekļiem bez maksas atbalstīt šāda veida pasākumus, plānošanā ir jāparedz reālās izmaksas.” „Mēs par tādiem gadījumiem sabiedrību informējam diezgan daudz,” saka reģionālā laikraksta „Kurzemes Vārds” redaktors Andžils Remess, piebilstot, ka tieši šobrīd laikrakstā ir rakstu cikls par bērniem uz ielām, tāpat laikrakstā top materiāli par nelabvēlīgām ģimenēm, arī pozitīviem piemēriem. „Ja viņi gribētu pirkt reklāmu, mēs neatteiktu, bet žurnālisti laikrakstā par to rakstītu tā vai tā,” viņš skaidro.

Rehabilitācija par 13,30 vai 43 latiem dienā?

Neskaidrības rada programmas punkts, kas paredz pilnveidot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu bērniem, kas cietuši no vardarbības, gadījumos, kad par noziedzīgo nodarījumu ierosināts kriminālprocess. Šī pasākuma īstenošanai nepieciešamais finansējums ir 51,6 tūkstoši latu gadā. Pirmā iebilde Talsu sieviešu un bērnu krīžu centra valdes priekšsēdētājai Baiba Dūdai, kam tika lūgts komentēt izsludināto programmu, ir par to, ka kopš pakalpojuma rašanās 2000.gadā neviens nav izvērtējis, vai šis pakalpojums ir efektīvs. „Savulaik tik uzsākts pētījums, bet tas tika pārtraukts,” viņa stāsta. Joprojām neesot izstrādāts pakalpojuma saturs, piemēram, kādam šajā pakalpojumā būtu jābūt konsultāciju skaitam, ko vēl tam būtu jāietver. „Sociālo pakalpojumu pārvalde (SPP) šajās diskusijās neielaižas. Bet tas ir saistīts arī ar cenu – vai ir sešas vai 10 konsultācijas,” skaidro B.Dūda, uzsverot, ka tad, ja būtu noteikts pakalpojuma saturs, būtu vieglāk arī pamatot cenas un varētu runāt par objektīvu konkurenci.

Plašsaziņas līdzekļos jau ir ziņots par to, ka SPP izsludinātajos konkursos par tiesībām 2008.gadā sniegt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus institūcijā bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, neuzvarēja divi pakalpojuma sniegšanā ļoti pieredzējuši centri – gan B.Dūdas vadītais centrs, gan centrs „Dardedze” –, jo to piedāvātā cena par pakalpojumu sniegšanu vienam bērnam dienā pārsniedza SPP noteiktos griestus, kas bija 13,30 lati. Savukārt tagad izsludinātajā programmā iepriekšminētajam pasākumam, kas ir Labklājības ministrijas (LM) kompetencē, paredzēti 43 lati dienā, kas ir vairāk nekā trīs reizes lielāka summa.

„Es skatos uz tiem 43 latiem un brīnos, jo būtībā tā rehabilitācija neko daudz neatšķiras no citu bērnu rehabilitācijas. Kā tas viss praktiski notiks? Ienāks bērns ar vieglāku nodarījumu, un pēc tam atklāsies, ka patiesībā ir noticis smagāks. Turklāt ne vienmēr nodarījums, par ko ierosināts kriminālprocess, ir tāds, ka bērnam ir vajadzīgs plašāks pakalpojumu grozs. Būtībā LM un SPP saistībā ar šo pakalpojumu nezina, ko runā,” norāda B.Dūda. Turklāt viņa piebilst, ka nav pietiekami domāts par rehabilitāciju sievietēm, jo lielākajā daļā gadījumu, kad krīžu centros nonāk bērni, to mammām ir jāsniedz palīdzība vispirms, un tad var palīdzēt arī bērnam.

BĢLM atbildē skaidro, ka, ieviešot šo rehabilitācijas veidu, tiks veikta gadījumu diferenciācija, tiks izdalīti smagākie gadījumi, kuros rehabilitācija notiks divreiz ilgāk (60 dienas), iespējams, atšķirsies arī pakalpojumu grozs. „Jāņem vērā tas, ka šo pakalpojumu plānots ieviest no 2009.gada, kad arī par vieglāku nodarījumu rehabilitāciju būs jāmaksā vairāk. Svarīgi, lai piedāvāta cena neierobežotu piedāvājuma kvalitāti,” skaidro BĢLM pārstāvji. Tas, ka no 2009.gada būs jāmaksā vairāk, šai gadījumā neiztur kritiku, īpaši ņemot vērā to, ka SPP sludinātajos konkursos atšķirība starp vienas dienas izmaksām vienam bērnam pagājušogad un šogad ir tikai 30 santīmi. Savukārt kvalitātes neierobežošana ir ļoti nozīmīgs jautājums, tomēr žēl, ka valsts politikas veidotāji tam uzmanību pievērsuši tikai tagad. Pēc tam, kad SPP konkursos par tiesībām sniegt rehabilitācijas pakalpojumus uzvarēja lētāki piedāvājumi, „Dardedzē” stacionārs tika slēgts. Tā darbības atjaunošana būtu problemātiska, jo līdzšinējie darbinieki tur vairs nestrādā, arī Talsu sieviešu un bērnu krīžu centrā diennakts aprūpe un rehabilitācija ir slēgta. „Mēs kā organizācija domājam, ko darīt,” atklāj B.Dūda.

Vai viss plānotais nepieciešams un nepieciešamais ieplānots?

Bērnu un ģimenes lietu ministrija (BĢLM) programmas izveidē ir uzņēmusies koordinētāja lomu, jo tajā aptverti arī citu ministriju kompetencē esoši jautājumi. Uz „Kas notiek Latvijā?” redakcijas sagatavotajiem jautājumiem ministrijas pārstāvji atbild, ka, izvēloties programmā iekļaujamos pasākumus, tika ņemtas vērā jau esošas iestrādes un pieejami resursi, un tika nolemts neradīt neko pilnīgi jaunu, bet gan uzlabot jau esošo sistēmu.

Tā programmas ietvaros tiks organizēti apmācību kursi tiesnešiem, kur trīs dienu ilgās apmācības vienai grupai izmaksās 700 latus vienā dienā. Atbildīgā Tieslietu ministrija skaidro, ka apmācības notiek atbilstoši Tiesu administrācijas un Tiesnešu mācību centra noslēgtajam līdzdarbības līgumam par tiesnešu mācībām un šo apmācību izmaksas ne ar ko neatšķiras no parastās prakses (tajās iekļauta gan, piemēram, dienas nauda, gan ceļa izdevumi). Cits pasākums paredz LM organizēt supervīziju 200 speciālistiem, kas nodrošina no vardarbības cietušo bērnu sociālo rehabilitāciju dzīves vietā. Divu ekspertu atalgojums ir paredzēts 20 lati stundā katram. B.Dūda gan no pieredzes uzskata, ka ar 10 cilvēku lielu grupu ļoti labi tiek galā viens eksperts, līdz ar to par šiem līdzekļiem varētu nodrošināt vairāk supervīziju.

VM arī paredzējusi veikt ārstniecības personu apmācības, divu gadu laikā īstenojot četrus seminārus. Programmā norādīts, ka viena semināra izmaksās (1000 lati) 400 lati paredzēti telpu īrei, savukārt vēl 400 lati – divām kafijas pauzēm. VM skaidro, ka kafijas paužu izmaksas kopumā sastāda zem 50 santīmiem uz vienu cilvēku, „kas jau šobrīd ir ļoti minimāla summa”. Savukārt BĢLM zina stāstīt, ka pret šo pozīciju iebildumi ir Finanšu ministrijai un, ņemot tos vērā, apmācības visdrīzāk tomēr rīkos bez valsts apmaksātām kafijas pauzēm.

Programmā Veselības ministrija (VM) ir paredzējusi veikt pētījumu „Alkohola lietošanas ietekme uz vardarbības izplatību Latvijā”, kam būs vajadzīgi 39 tūkstoši latu, un pētījumu „Ekonometriskā modelēšana” par 37,7 tūkstošiem latu. Kā ziņo BĢLM, pētījuma nosaukums saskaņošanas laikā tika precizēts uz šādu: „Vardarbības ģimenē seku novēršanas ekonomiskās izmaksas valstī”. Atbildē arī atzīts, ka līdzīgi pētījumi līdz šim veikti tikai nedaudzās Eiropas valstīs.

B.Dūda kopumā saredz vairākus iemeslus kritikai: „Manuprāt, ir atstāta ārpus borta Izglītības un zinātnes ministrija. Pedagoģiskais personāls ir viens no pirmajiem tīkliem, kas uzķer, ka bērns ir cietis vardarbībā. Tas ir stāsts arī par visām internātskolām, kurās arī vardarbība sit augstu vilni.”

Programmas vardarbības ģimenē mazināšanai projekts 2008.-2011.gadam