8.novembrī „Kas notiek Latvijā” redakcija jau rakstīja par 2008.gada vidējās inflācijas prognozēm, kas izteiktas Finanšu ministrijas (FM), Ekonomikas ministrijas (EM) un Latvijas Bankas pārstāvju sarunās, gatavojot Konverģences programmu. Šī programma, kurā jāiekļauj informācija par valsts fiskālo, ekonomisko un monetāro politiku, ir jāiesniedz Eiropas Komisijā. Tobrīd EM pārstāve pauda, ka izteiktās prognozes esot 11% - 11,5%. Lielākais iemesls interesei par šo jautājumu bija nevis tas, ka inflācijas prognozes ir augstas, bet gan apstāklis, ka tās ir teju divas reizes augstākas nekā prognoze, kas izmantota 2008.gada budžeta veidošanā, proti, 6,3%. FM pārstāvis atteicās apstiprināt, ka izteikta 11,5% prognoze, saucot to par darba informāciju un uzsverot, ka prognoze līdz programmas pabeigšanai var mainīties. Tas arī ir noticis – 27.novembrī valdība FM iesniegto Konverģences programmu apstiprināja, un tajā iekļautā 2008.gada vidējās inflācijas prognoze ir 12,5%.

Nākamā gada inflācijas prognoze nav vienīgā, kas abos dokumentos atšķiras. Tas, kāpēc budžeta paskaidrojumos šī gada vidējā inflācija prognozēta 8,8%, bet Konverģences programmā jau 10,1%, varētu būt saprotams – kā nekā pēdējos mēnešos divciparu skaitļu inflācija turpina strauji augt. Taču būtiski izmainījušās arī tālāko gadu prognozes – vēl nesen 2009.gada inflāciju prognozēja 4,2% lielumā, tagad tie ir jau 7,2%, arī 2010.gada prognozes atšķiras par 1,7 procentpunktiem. Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums faktiskajās cenās šim un nākamajam gadam budžetā tika plānots attiecīgi 20,9% un 15,9% liels, taču aktualizētās prognozes rāda jau citu ainu – 24,2% un 20%. Mēs arī strādāsim vairāk – šī gada bezdarba līmeņa prognoze no 6,2% samazināta uz 5,6%, savukārt 2010.gadā atšķirība ir 0,3 procentpunktu liela.

Izrādās, arī eksporta un importa pieaugumu salīdzināmās cenās droši prognozēt ir grūti. Tā eksports šogad un nākamgad pieaugs straujāk (prognozes mainījušās attiecīgi no 7,5% uz 9,5% un no 8,3% uz 9,1%), savukārt pēc tam pieaugums prognozēts lēnāks nekā budžeta paskaidrojumos. Tādas pašas tendences redzamas attiecībā uz importa prognozēm, turklāt Konverģences programmā paredzēts, ka importa pieauguma tempi kritīsies ļoti strauji – no 22,1% šogad uz 8,9% nākamgad. Jaunākajās prognozēs paredzēts arī par apmēram diviem procentpunktiem lielāks tekošā konta deficīts šogad un nākamgad, vienīgi 2010.gada prognoze ir labāka nekā budžetā iekļautā.

To, cik pamatoti rēķinātas budžetā iekļautās inflācijas prognozes, varam vērtēt, ņemot vērā arī informāciju, kas minēta budžeta paskaidrojumos, proti, ka inflācijas scenārijs balstās uz pieņēmumu, ka pasaules cenām nebūs būtiskas ietekmes uz Latvijas cenu pieaugumu. Šonedēļ pieņemtajā Konverģences programmā gan rakstīts, ka viens no galvenajiem faktoriem, kāpēc kopš 2004.gada vidējās gada inflācijas rādītāji pārsniedz 6%, ir enerģijas cenas kāpums, savukārt inflācijas kāpumu „pēdējo mēnešu laikā ir pastiprinājis pārtikas cenu kāpums pasaules tirgos, kā arī ievērojamie administratīvi regulējamo cenu palielinājumi, pamatā lai kompensētu augstās enerģijas cenas”, tātad līdz šim pasaules cenām būtiska ietekme gan bija. FM iesniegtajā programmā tāpat prognozēts, ka 3,1 procentpunktu no nākamā gada inflācijas veidos tieši administratīvi regulējamo cenu izmaiņas.

Ministriju pārstāvji iepriekš skaidroja, ka budžetā iekļautās prognozes precizētas vasaras beigās, taču arī tas dod, lielākais, pāris mēnešu laika starpību prognožu noteikšanā. Būtiskās prognožu atšķirības, īpaši nākamā gada divkārt lielākā inflācijas prognoze, liek domāt, ka vai nu budžetā apzināti iekļautas pārāk optimistiskas prognozes, vai arī valsts nespēj precīzi prognozēt savu attīstību vairākus mēnešus uz priekšu, lai, ņemot to vērā, sagatavotu atbilstošas vidēja termiņa prognozes.

Latvijas Konverģences programmas 2007.-2010.gadam projekts valdībā