Martā valdības pieņemtais inflācijas apkarošanas plāns citu pasākumu starpā paredzēja arī kreditēšanas pieauguma kontroli. Vēlāk tika veikti grozījumi normatīvajos aktos, kas ierobežoja kreditēšanu – noteica, ka kredītus var izsniegt, balsoties tikai uz legālajiem ienākumiem, tāpat tika noteikta arī obligāta pirmā iemaksa. Taču šiem ierobežojumiem tika noteikts slieksnis, proti, tie attiecas tikai uz kredītiem, kas sasniedz 100 minimālās mēnešalgas, kas šobrīd ir 12 000 latu, bet nākamgad būs jau 16 000 latu. Sākumā šo slieksni bija plānots noteikt 50 minimālo mēnešalgu apmērā, taču FM to dubultoja, lai saskaņotu ar plānoto sākumdeklarēšanas ienākumu limitu, proti, sākumdeklarēšanās likumprojektā 100 minimālās mēnešalgas ir slieksnis, pēc kura jādeklarējas, piemēram, ja personai ir tik lieli naudas uzkrājumi, tā ir veikusi tik lielus aizņēmumus vai aizdevumus, gada laikā guvusi tāda apjoma ienākumus u.c. Sākumdeklarēšanās likumprojektu gan Saeima līdz šim tā arī nav pieņēmusi.

Izskanēja aicinājumi kreditēšanas ierobežojumu slieksni pazemināt, un arī finanšu ministrs Oskars Spurdziņš presē pieļāva, ka slieksni vajadzēs pārskatīt, jo ierobežojumi neskar patēriņa kreditēšanu. Taču rīcība nesekoja, konkrēts priekšlikums ir parādījies tikai šobrīd. Vakar uz sēdi sapulcējās demisionējušā premjera Aigara Kalvīša vadītā darba grupa, kura tika izveidota, lai izstrādātu makroekonomiskās situācijas stabilizācijas plānu. FM paspārnē esošā darba grupa, kas ir viena no divām A.Kalvīša vadītās darba grupas apakšgrupām, kā vienu no priekšlikumiem piedāvā šādu: „Jāpārskata prasība kredīta lielumam, kura saņemšanai nepieciešama Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par personas ienākumiem, samazinot to no 100 minimālajām mēnešalgām līdz 20 minimālajām mēnešalgām.” Par priekšlikumiem vēl spriedīs lielā darba grupa, tāpēc nav zināms ne tikai priekšlikuma īstenošanas termiņš, bet arī tas, vai šis priekšlikums vispār tiks atbalstīts. Tomēr priekšlikums beidzot ir uzrakstīts brīdī, kad ekonomisti tā ieviešanu uzskata par nevajadzīgu.

AS „Hansabanka” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks stāsta, ka brīdī, kad izlēma slieksni paaugstināt no 50 līdz 100 minimālajām mēnešalgām, viņš būtu teicis, ka labāk atstāt 50 minimālo algu slieksni, jo 100 algu limits ir ļoti augsts. Taču pašlaik slieksni samazināt neesot nepieciešams, jo ir redzams, ka ekonomika piebremzējas. „Ja kreditēšanas ierobežošanas mērķis ir piebremzēt iekšzemes pieprasījuma pieaugumu, tad tas jau notiek,” viņš skaidro. Viņaprāt, ja tiks noteikti ierobežojumi visiem kredītiem virs, piemēram, 10 minimālajām mēnešalgām, tad iekšzemes pieprasījums ļoti strauji samazināsies. „Ja mazināsies pārāk strauji, tad mēs paši varam izraisīt kaut kādu krīzi,” uzskata M.Kazāks. Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra priekšsēdētājs Alfs Vanags atzīst, ka šobrīd ir grūti pateikt, vai sliekšņa samazināšana būtu vajadzīga, jo viss esot atkarīgs no tā, kas nākotnē notiks ar kreditēšanu. „Ja nesamazināsies pietiekami daudz, varētu spert šādu soli,” stāsta A.Vanags, gan piebilstot, ka šāds pasākums ekonomiskās situācijas uzlabošanai, viņaprāt, vispār neesot īpaši nozīmīgs.

„Nekas nav jāmaina,” uzskata arī Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons. Viņaprāt, galvenais iemesls, kāpēc inflācijas apkarošanas plānā tika iekļauti kreditēšanas ierobežojumi, bija saistīts ar nekustamā īpašuma tirgus piebremzēšanu, un šie instrumenti arī esot nostrādājuši. „Domāt, ka ir iespējams samazināt patēriņu, samazinot patēriņa kreditēšanu, tas ir absolūti naivi,” domā T.Tverijons, aicinot nepārspīlēt arī kreditēšanas nozīmi inflācijas pieaugumā. Viņš stāsta, ka racionālāk būtu piegriezt skrūves pelēkajai zonai – aplokšņu algām, kuras sniedz iespēju pirkt preces un pakalpojumus arī bez patēriņa kredītiem. „Ja kāds grib samazināt patēriņu, to var darīt tikai ar cenu pieaugumu – ar lielākiem nodokļiem,” tā T.Tverijons.

Arī Latvijas Banka neuzskata, ka būtu vajadzīga sliekšņa pazemināšana. „Statistika liecina tieši to, ko no pretinflācijas plāna kreditēšanas ziņā sagaidījām, proti, pakāpenisku, noturīgu, bet ne pārmēru strauju kreditēšanas palēnināšanos. Kopumā jāsecina, ka kreditēšanas jomā nepieciešamie pasākumi ir veikti, tie sekmīgi darbojas, un šeit papildu iejaukšanās jeb jauni pasākumi nav nepieciešami,” atbildi sniedz Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ieva Upleja uzsver, ka šādu ierobežojumu noteikšana nav komisijas kompetence, vien piebilstot, ka no „finanšu tirgus uzraudzības viedokļa šim pasākumam ir tik mazs vēriens, ka tas nekā neietekmē tirgus stabilitāti”.