Sveiki, jāsāk savu sakāmo ar to, ka es neesmu zemes īpašnieces applūstošajās teritorijās un neesmu nekādā ziņā ieinteresētā persona. Es gribētu vērst uzmanību uz to, pasaule attīstās, attīstās tehnoloģijas. Kādēļ ir jāaizliedz būvniecība upju krastos? Ir taču tik daudz iespēju kā nosargāt savus īpašumus no plūdiem! Man liekas muļķīgi, ka braucot ārā no Rīgas ceļš ved caur aizaugušiem, nepļautiem, ērču un čūsku pilniem laukiem! Cik zinu, tad, piemēram, Austijā šobrīd pat praktizē māju būvniecību uz pāļiem ūdenī pie upju krastiem, bet pie mums ''muļļā'' kaut kādus nesakarīgus likumus par aizsargjoslām un applūstošajām teritorijām. Kādēļ mēs pieņemam kaut ko par pareizu tikai tad, kad trīs reizes ''aplaužamies'' uz nepareizā varianta? Vai arī tā ir kārtējā mahinācija, lai kādi ''debesu tēvi'' pēc gadiem 10 uzpērk visas zemes aizsargjoslās un pēc tam nomaina likumu un kļūst par miljardieriem? 

Šī situācija, kad nedrīks būvēt vietās, kur it kā pastāv bažas, ka tā var applūst manuprāt ir apsurda principā. Jūs noteikti zinat ka Eiropā ir valsts, kuras 30% teritorijas ir atkaroti no jūras, nezkāpēc tur tieši otrādāk turpina šīs teritorijas atkarot no jūras, lai veicinātu ekonomisko atīstību. p.s. Nez ko Zalāna kungs teiks par savu piedalīšanos diskusijā tas būs jādzird. Kaut gan viņa uzvedība principā raksturo valdības uzvedību - "Nedarīt to ko sola". Manuprāt viņa izteikumi par konkrēto diskusi bija nepārprotami - "Par mani rēc, ka es neskatos Domburšovu. Es ne tikai neskatos, es darīšu visu, lai ne es, ne cilvēki, kurus uzskatu par cilvēkiem, tur nepiedalītos. Latvijas politiķi ir aizgājuši sviestā. Viņi uzskata, ka aiziet uz Domburšovu nozīmē pusotras stundas ētera. Es domāju tieši pretēji. Tur no pusotras stundas dabū labi ja desmit minūtes, kur tajā laikā vēl viens tev visu laiku mēģina aizbāzt muti, mēdās kaut ko. Tam džekam ir reālas problēmas, es točno saku" intervijā «Privātajai Dzīvei» stāstīja Zalāns. Reklāma 

Man nav nekādu pretenziju, ja kāds gribēt būvēt savas sapņu pilis purvos uz pāļiem. Bet, tad lai paši arī būvē uz uztur pievadlaipas saviem īpašumiem, nevis pēc tam prasa, lai to darītu par valsts vai pašvaldību naudiņu... Parasti gan godīgi un gana naudīgi pilsoņi izcīna tiesības un uzbūvē, bet pēc tam skaļi brēc pēc palīdzības un parasti arī saņem šo palīdzību no kopējās naudas. 

> abc Tad vajag noteikt precīzi, ka ja būvē applūstošajā teritorijā, tad pašvaldība neatbild par applūšanu un pievadceļiem. Un tas arī viss! Pašvaldības ir neērtā situācijā tikai tāpēc, ka valsts nevar savus likumus savest kārtībā!!!! Pilnīgs absurds man liekas viens gadījums pie jūras, kad vienam privātīpašumam jūra apēd katru gadu līdz 10 m no krasta, bet valsts liek maksāt cilvēkiem nekustamā īpašuma nodokli par teritoriju kas sen jau ir jūra un applūdusi ar ūdeni! Bet tai pat laikā šie īpašnieki neko ar seavu zemi darīt nedrīks, pat ne žogu krastmalā uzlikt. Vai tā ir normāla situācija? 

Ļoti labi, ka piedalās ģeogrāfi, vajadzēja gan vēl kādu īstu ģeomorfologu uzaicināt, nu, piemēram, profesorus Gunti Eberhardu vai Ojāru Āboltiņu - varētu patiesi īsti ieskaidrot it kā nesapratušajiem, kas ir paliene un kāpēc tā applūst varāk vai mazāk regulāri un tādēļ tur nedrīkst būvēt! Bet patiesībā ir tā, ka cilvēkam ir zeme, tas tur grib būvēt par katru cenu, nedomājot par sekām... Satiku paziņu ģeologu, kam viss ir skaidrs par palienēm, taču arī viņš lauzīju galvu, kā izpatikt savai būvfirmai un apiet Vides ministriju un panākt, lai applūstošajā teritorījā dabūtu būvatļauju. Pats jau tur nedzīvos! 

God. Andri! Man šķiet, ka Rietumeiropā tomēr nenodarbojas ar jūras vai ezera aizbēršanu un tādējādu teritoriju iekarošanu... Tajaos rajonos zeme iegrimst, tāpēc jūra tur sāk uzbrukt vietām, kas sensenis ir bijušas apdzīvotas. Un, lai neapplūstu, tad ceļ dambjus un citas konstrukcijas... Bet mūsu senči cēla kalniņā, upes augšējās terasēs, kas ikgadējos palos neapplūst. Un arī aizaugušajās vecupju ieplakās nebūvēja, bet pļāva sienu, ganīja, bet tagd - aizbrauciet uz Rāmavu un apskatieties, kas sabūvēts vecajā Daugavas gultnē starp Katlakalna salu un veco Daugavas krastu, ielejā, kur Olekte tek.. Kas notiks ar visām savrupmājām, ja DAugavā lejpus Dolei tā pavairāk ūdeņu uzradīsies? 

"Man liekas muļķīgi, ka braucot ārā no Rīgas ceļš ved caur aizaugušiem, nepļautiem, ērču un čūsku pilniem laukiem! " Tad varbūt uzreiz nolejam visu Latviju ar asfaltu? Tāpēc tur ir lauki, ka tie ir lauki. Tu laikam vēlies, piemēram, ceļa posmā no Rīgas uz Ventspili, justies kā uz Brīvības ielas? Būvniecība ir jāatļauj, bet saprāta robežās. 

Ļ.Cien. geografin! Var būt, ka mūsu senči cēla savus namus kalninā, bet cik to senču bija? A cik cilvēku ir tagad? Cik privātīpašnieku ir tagad? Ko tad mums visiem jāsāk ar zirgu pajūgiem braukt tikai tāpēc, ka vide ir piesārņota? Vai jāizmērdē Āfrikāni, tādēļ, ka 40% no viņiem ir HIV pozitīvi??? Nu beidziet taču dzīvot vienreiz pagātnē! Mēs nekad vairs nedzīvosim kā mūsu tēvu tēvi! Mūsdienās prioritāte ir cilvēks! Es piekrītu, ka vajag sargāt dabu, bet tam vajag atvēlēt īpašas vietas un nejau nu Rīgas rajonā. 

"Man liekas muļķīgi, ka braucot ārā no Rīgas ceļš ved caur aizaugušiem, nepļautiem, ērču un čūsku pilniem laukiem! " Tad varbūt uzreiz nolejam visu Latviju ar asfaltu? Tāpēc tur ir lauki, ka tie ir lauki. Tu laikam vēlies, piemēram, ceļa posmā no Rīgas uz Ventspili, justies kā uz Brīvības ielas? Būvniecība ir jāatļauj, bet saprāta robežās. 

Es tomēr nepiekritīšu, šķiet šī valsts bija Holande un tur viennozīmīgi teritorijas tiek atgūtas no jūras ar aizsargvaļņu palīdzību un pēc tam nosusinātas, lai uztām varētu dzīvot cilvēki. Un agrāk tur bija jūra. Bet man vēl liekas, ka šeit stipri ož pēc kara sākšanos ostu biznesā, ja ne Rīga tad lielo naudiņu pelnīs Ventspils un Liepāja. Kāpēc tad savā laikā Lembergs tik cītīgi sāka aizsargāt nabaga putniņus, kas ligzdojas tajās teritorijās aiz labas sirds, vai varbūt viņš ir liels dabas draugs, kas tika to vien dara, ka investē dažādos dabas aizsardzības projektos. 

beidzot varēs ierēkt par džekiem, kam reālas problēmas, ka es tev saku! 

Es tomēr nepiekritīšu, šķiet šī valsts bija Holande un tur viennozīmīgi teritorijas tiek atgūtas no jūras ar aizsargvaļņu palīdzību un pēc tam nosusinātas, lai uztām varētu dzīvot cilvēki. Un agrāk tur bija jūra. Bet man vēl liekas, ka šeit stipri ož pēc kara sākšanos ostu biznesā, ja ne Rīga tad lielo naudiņu pelnīs Ventspils un Liepāja. Kāpēc tad savā laikā Lembergs tik cītīgi sāka aizsargāt nabaga putniņus, kas ligzdojas tajās teritorijās aiz labas sirds, vai varbūt viņš ir liels dabas draugs, kas tika to vien dara, ka investē dažādos dabas aizsardzības projektos. 

Šobrīd gandrīz nekur nevar normāli piebraukt vai pieiet pie ūdeņiem Latvijā, visur ir privātās teritorijas un ķieģeļi. Var nobraukt 100 km gar Daugavu un neatrast, kur telti uzbūvēt vai kādu zivi nomakšķerēt. Līdzīgi ir pie jūras posmā no Kolkas uz Ventspili. Nerunāju par Baltezeru, kur žogi pat ūdenī. Visiem tas ir zināms, bet vēljoprojām visur tiek izsniegtas būvatļaujas un tirgotas zemes pie paša ūdens. Arī tie ir likumu pārkāpumi. Kur risinājums šai situācijai? 

Gribētu izteikt dažus apsvērumus attiecība uz degradētajām teritorijām aplūstošo teritoriju kontekstā. Ar degradētajām teritorijām ir pieņemts apzīmēt teritorijas, kuras radušās cilvēka darbības vai bezdarbības rezultātā (PSRS militārās teritorijas, izstrādātie karjeri, pussagruvušās kolhozu kūtis un rūpnīcas, utt., kā arī aizaugošās zemes, izbraukātās kāpas, utt.). Tātad teritorijas, kuras netiek izmantotas vai nav iespējams izmantot tām paredzētajam mērķim un nevar veikt tām paredzētās funkcijas. Vai aplūstošās teritorijas ir uzskatāmas par degradētajām teritorijām? Ja tām ir neskaidrs izmantošanas mērķis tās par tādām var kļūt. Nenoliedzami, ka, piemēram, palieņu pļavām ir nozīme dabas aizsardzībā, bet tikpat ir skaidrs, ka visas aplūstošās teritorijas nav palieņu pļavas un visām palieņu pļavām, nav vienādas nozīmes dabas aizsardzībā. Katrai teritorijai ir jānosaka lietošanas mērķis. Aizliegums nav lietošanas mērķis. Šajā gadījumā aplūstošajām teritorijām jābūt alternatīvam lietošanas mērķim un jāredz veids, kā to realizēt. Ja spītējot attīstības tendencēm pilsētās un piepilsētās tomēr nosaka aizliegumus aplūstošo teritoriju apbūvei. Ja pie ūdeņu teritorijās vēl var atrast alternatīvos izmantošanas veidus – piem. rekreācija, tad tādās teritorijās, kā polderi piepilsētā (Babītes pag., Carnikavas pag, utt.) diez vai kāds nodarbosies ar lauksaimniecību, kādam gaišam mērķim mēs izmantojam sabiedrības naudu uzturot šādas teritorijas? Nenoliedzami aplūstošās teritorijas ir uzskatāmas par riska teritorijām, ar visām izrietošajām no tā sekām. Vai šādā gadījumā nebūtu lietderīgāk veltīt pūles tam, lai nodrošinātos pret šo risku ietekmi atļaujot būvniecību un attīstību attiecīgās teritorijās, tai vietā lai tērētu sabiedrības naudu šo teritoriju mākslīgā uzturēšanā. Manuprāt, pašvaldībām jābūt noteicošajai lomai lietošanas mērķu noteikšanai savā teritorijā. Valstij savukārt būtu jānodrošina visi priekšnosacījumi, lai pašvaldības varētu pieņemt pareizos lēmumus (informācijas esamība un pieejamība, atbalsta instrumenti vēlamajai zemes izmantošanai, utt.). 

Paskatīsimies vai Zalāns varēs arī šoreiz ierēkt. Raidījumā varēja uzaicināt piedalīties un ļaut izteikt viedokli TP un LPP partiju pārstāvjus, kuru čomi ir "izkārtojuši" iespaidīgas teritorijas tieši Andrejostā un tās apkārtnē. Lieki piebilst, ka kopējā tirgus vērtība šiem īpašumiem ir vienkārši pasakaina. No vides viedokļa skatoties, varētu piekrist apgalvojumam, ka līdzsvars un kompromiss ir gribot vai negribot jāmeklē. Būs interesanti. 

gribētu ieteikt - ka tomēr jānodala privātpersonu būvniecība šajās zonās, no tādu valsts objektu, kā, piemēram, ceļi, būvniecības. Diemžēl, lai savienotu kādas vietas, ceļi būs nepeiciešami vienmēr un varētu nākties arī tos būvēt pāri "applūstošām zonām".. kaut vai uz estakādēm... 

Trakākais ir tas kā šo aizliegumu uztver pašvaldību vadītāji un valstsvīri. Tā it kā šos likumus būtu pieņēmuši "marsieši". Tā vietā, lai perfekti izpildītu likumā un saistošajos noteikumos rakstīto, nepilda un nekontrolē izpildi, bet uzstāj, ka ir slikti, nepareizi un citādi neizdevīgi likumi un noteikumi. "Vajag tos mainīt, padarīsim dzīvi labāku un gaišāku" šamējie kliedz. Joprojām turpinās šī kundziskā attieksme pret lietām. Piecērt kājiņu, nobļaujās un viss izmainās uz labāko. Tikai kam?!? 

Sākām ar Pierīgu, vai Daugauvpils ir zonaa.. Es pasviitroju_ zooonnaaa? 

ES GRIBU SAUĻOTIES PIE JŪRAS!!!!!!!! 

ES GRIBU SAUĻOTIES PIE JŪRAS!!!!!!!!