Uh, Jāni... Tu mani vienreiz no sirds iepriecināji - fu, paldies, ka pieķēries tomēr šai tēmai... :)))) Daži mazi ieteikumiņi tev - vēl skaidrākai bildei! 1) VID izziņas patiesi arī es gribētu, lai tomēr prasa bez kādiem kredīta apmēra sliekšņiem. Tomēr lietu izpratnei jāsaprot - VID izziņas nesamazinās būtiski izsniegto kredītu apjomus un patiesībā šādi tas arī nav jādara. Jo katram ir tiesības kā vienročus raustīt, kā nodzerties, tā arī parādos nojūgties - nedrīkst ierobežot cilvēku tiesības sev taistīt problēmas: ne apmātajiem patēriņa kredītu ņēmājiem, ne arī ķertajām bankām un līzinga, u.tml. finansu sabiedrībām! VID izziņas tikai piespiež darba ņēmējus saņemt dūšu un prasīt darba devējiem, lai legalizē viņu darba ienākumus - lai par tiem sāk maksāt nodokļus! Resp., VID izziņas mazina ēnu ekonomiku! Un tāpēc tās ir vajadzīgas un lieliskas! 2) Kā alkoholam, kā tabakai, kā azartspēlēm, u.tml. ir tiesības pastēvēt arī mūsu sabiedrībā un ekonomikā, tāpat arī patēriņa kredītiem ir tiesības pastēvēt un savu ļaunumu nodarīt. Tiesa - neviena no minētajām un tām līdzīgajām it kā kaitīgajām lietām nav kaitīga pēc būtības, bet tikai tad, ja top par apmātību - nav nekāda nelaime, ja lietojam alkoholu reizi pa reizei, jo nelaime ir tad - ja alkohola dēļ tiek upurētas un aiziet visas citas dzīves sfēras pa pieskari! :) Tāpēc mēs tak apliekam to visu nosacīti kaitīgo ar papildus nodokļiem - tad kāpēc patēriņa kredītus kā preci=pakalpojumu (nauda ir prece!) īpaši saudzējam?! Kāpēc patēriņa kredītus tieši tāpat neaplikt ar papildus kredītresursu nodokli? Ja tos miljardus papildus ik mēneša maksājumos apliktu kaut ar pusi no inflācijas procenta, tad šādā ekonomikai saspringtā periodā kā šobrīd valsts no šiem trakajiem, kas arī ir pamata vainīgie pie valsts ārējās, importa - eksporta, bilances negatīvā miljardu saldo, izgrābtu simtiem miljonu latu! Ar kuriem stimulēt varētu ar tāda pat kredītnodokļa (puses inflācijas apmērā) atmaksu uzņēmējiem - kredītņēmējiem. Un, paskat, cik dāsni, eleganti, pie tam, bez kaut kādiem milzu administrācijas resursiem, bet izmantojot esošos VID resursus varētu nostimulēt uzņēmējus - eksporta veicināšanu! Periodos, kad ekonomika atdzistu - jo piedāvājums pārsniegtu pieprasījumu, inflācija līdz ar to samazinātos un tad arī šis nodoklis samazinātos - un patēriņa kredītu ņēmēji atkal aktivizētos. Tā varētu iegūt vienu, bet ļoti efektīvu valsts ekonomiku līdzsvarojošu rīku! Un nodokļa piemērošana arī ir vienkāršāka par vienkāršu - reizi ceturksnī bankas tāpat piesūta kredīta atmaksas kārtējo grafiku. Mazliet tāpēc pamainīt savu darbošanos ar klientiem nāktos tikai līzingu un tamlīdzīgo finansu sabiedrību rūpalam. Un vēl, maza piebildīte :)- Jāni, arī man BIG un GE-money darbošanās šķiet ciniski pretīga, nekaunīga, klientiem acīmredzami kaitīga. :)))) Tomēr... 1) tie ir tikai daži simti miljonu - kamēr bankas kreditē patēriņu 5 miljardu apmērā... 2) jau manis minētais - cilvēki ir visādi, tādi tādus atrod: nu ir vajadzīgi ir BIG, ir GE-money, kas padīrā tos cilvēkus, kas to ir paši vien pelnījuši, jo pret savām naudas lietām izturas kā muļķi paši! :) Un vēlreiz - man ir milzu prieks, ka esi vaigus piepūtis un tieši šai tēmā tomēr iemeties! Tu to izdzīsi - es tam ticu! Vai uz manu ideju virzienu, vai kā citādi, tas pat nav tik svarīgi man. :) 

Pēdējās dienās Rimševics satraucas par apstrādes nozares attīstībaas apstāšanos. Nozaru skaitļu dinamiku analizējot, ir jāņem vērā - ka visi mēs esam cilvēki, arī uzņēmēji un uzņēmumu vadošie ir kā visi tomēr masveidā pārņemti, pat es teiktu, ka apsēsti, ar patērēšanu, ar cenu celšanas un pēc iespējas biezāka krējuma nosmelšanas māniju. Pēdējā laikā, nu jau kādu gadu, bezmaz sacenšas cenu celšanā - tā ir kļuvusi uzņēmumiem tāda kā "goda lieta": kurš vairāk sacels tās cenas un vairāk sev kabatā iegrābs! Tāpēc Rimševica satraukums ir pamatots - ja apstrādes nozare ir apstājusies, tātad tā ir tā jau sacēlusi cenas, ka pazaudē tirgu - apgrozījumu, apgrozījuma pieaugumu zaudē! Un paredzu, ja cilvēki neņemsies prātā, ja nesāks uzņēmēji, uzņēmumu vadība atjēgties un nesāks paši saprast - ka cenu pārmērīgas celšanas dēļ paši zaudē apjomus=tirgu, tad... uzņēmēju bankrotu devītais vilnis velsies itin varens! 

Un vēl, Jāni - lūdzu, dabū no Latvijas Bankas pilnīgākus datus par kredītu plūsmu dinamiku, jo vieni "pliki" patēriņa kredīti vēl neko neizsaka. Ir vajadzīga gan to, gan uzņēmējdarbības attīstības kreditēšanu salīdzinoša dinamika! Kuri aug straujāk, kādos periodos kā kuri auguši, u.tml. Abas šīs plūsmas un daudz maz garā pēdējo gadu periodā ir vajadzīgas, lai kaut ko puslīdz jēdzīgu varētu secināt! Lūdzu - palūdz Rimsim šādus datus, tev viņš atteikt nespēs! :)))) 

Un, starp citu, jāuzsver - ka ne tuvu visi uzņēmumu ņemtie kredīti ir uzņēmuma ražošanas, pakalpojumu sniegšanas apgrozījuma, efektivitātes celšanai, resp., pamatdarbības attīstībai! Uzņēmumi arī ņem patēriņa kredītus - gan zemes, gan ēku iegādei, gan kosmētiskajiem remontiem, gan jaunu auto iegādei administrācijai, u.tml., u.tjpr. Bet šādus datus - cik no uzņēmumu ņemtajiem kredītiem ir tie paši patēriņa kredīti, laikam jau šobrīd no LB nedabūt, jo tādi nemaz laikam nav prasīti finansu institūcijām līdz šim. Tad būtu pēdējais laiks LB rīkoties, lai vismaz uz priekšu šādi dati būtu. Tiesa, var dabūt ārā kaut aptuveni arī šobrīd šo patēriņa kredītu skaitli uzņēmumos, ja paanalizētu mājsaimniecību un uzņēmumu kredītu atlikumu plūsmu izmaiņas pēdējo kaut vismaz triju gadu laikā, papētot to saistību ar valsts ārējā parāda dinamiku. Tad varētu iegūt aptuvenu priekštatu par miljardiem, ko aizņēmušies patēriņam arī uzņēmēji.