Kalvīša kungam ir dīvains priekšstats par rietumu demokrātiju. Katram ir tiesības protestēt, bet valdībai gar to nav nekādas daļas. Pie mums tikai protestē, bet rietumos dauza vitrīnas un tā ir tikai normāla parādība.Loskutova kunga nelikumīga atstādināšana ir vienīgais tiesiskais ceļs kā sakārtot KNAB grāmatvedību. Ja KNAB-ā nav kārtības, tad par to jāatbild Loskutovam, ja ministrijās nav kārtības, tad Kalvīša kungam gar to nav nekādas daļas - neiešu jau rakņāties pa mēsliem. Interesanti par ko tad jāatbild premjeram? Ja likumdošanā ir strīdīgi punkti, tad es nevis ierosināšu labot likumus, bet vienkārši rīkošos kā ienāk prātā. 

Nu ko kā nu ir tā ir, ko paši ievēlējām to baudām... Hipotēze: -Štokenberga un Liepnieka partia , jauns A. Škēles manevrs nomainot bankrotējušo TP. Nav svarīgi ko runā , svarīgi skaitļi bankā un ķešā... 

Es nesaprotu, ko te liela dala gaidija ? Intervejamais bija Kalvitis nevis Domburs. Logiski, ka vins runaja vairak. Un Dombura miegsana ar acim un censanas izradit savu niknumu, pertraucot kalviti pec paris teikumiem, kad vins atbild uz Dombura jautajumiem, bija lieka. Nav iespejams viena teikuma atbildet uz sarezgitiem jautajumiem. Vins ir premjers, kurs nevar visu noreducet uz "veiklajam frazem" - "atlaist saeimu", "vainigs Skele", "man bail par saviem breniem", ka to dara opozicija. Secinajums pec valsti valdosas nostajas ir viens: tie, kas tic Kavitim un valdibai ir vai nu TPJO biedri, garigi slimi vai Kavisa demogogijas nozombeti. Tie, kas vinam netic, tie ir tie vinigie patiesibas zinataji. Tie perfekti izprot valsti notiekosos procesus, un pasi varetu but politiki, tikai neies jau savas svetas rokas smeret un kautko darit. 

Līdzīgu partneru spēle, kuras iznākums ir 1:1;- “ uzbrucējs” dabūja apstiprinājumu, dažām baumām, bet “aizstāvis- stabilitātes garants” varēja sevi pareklamēt. (No skolnieku sacerējuma) Spēles ievadā bija vērojama “Nāves sūtņa” saruna ar “Mirstīgo”, kur Nāves sūtnis interesējās, kad Mirstīgais būs gatavs doties pāri Lētas upei, bet Mirstīgais tik kaulējās, ka vēl daudz svarīgi darbi darāmi… (lauki ir sējami, raža ir audzējama, raža ir vācama, lauki ir sējami, utt. …) Bija arī vērojama virtuoza sasapēle ap “adatu un baļķi acī” jeb ap “runām un darbiem”. Premjera birojs nekļūdījās, ka premjeru vienu pašu sūtīja. Interesanti, ka notikums kurā “nekas nenotika” un kuram kā normālā demokrātijā vajadzēja izvērsties ikdienišķā sabiedrības mantu demolēšanā, nu, kā tas ir citās kulturālās valstīs, atrāva premjeru no darba svarīgā apspriedē un piespieda viņu veselu darbadienu runāties pa telefonu, kā arī pārtraukt šo vizīti un steidzami atgriezties mājās. Un izrādījās, ka uz šādu soli viņu mudināja, ne viņa atstātā premjera aizvietotāja nespēja risināt valstiskos uzdevumus sabiedriskās kārtības uzturēšanā valstī, bet gan sabiedriskas organizācijas biedru intereses. Sāpīgi, bet fakts, ka tajā notikumā primāras nebija premjera rūpes par valsts iedzīvotājiem, bet savas un biedru intereses. Zīmīgi, ka steidzamie darbi, pēc ierašanās Latvijā, bija premjera steigšanās uz sabiedriskās organizācijas ārkārtas valdes sēdi, kas cita starpā notika valsts iestāžu darba laikā, un “izrēķināšānās” ar “nepaklausīgo biedru” tajā. šaja spēlē palika nenoskaidrots jautājums, kā un cik lielā mērā šis “nepaklausīgais biedrs” sašķēla partiju šīs kritiskās vienas dienas laikā, kuras laikā nekas īpašs jau nebija noticis. Un jāteic, ka Uzbrucējs nespēja apmierināt šo manu ziņkāri, jo viņš nepamanīja vājo vietu Stabilitātes garanta aizsardzībā. Pēc tā, kad Stabilitātes garants bija pastāstījis, ka viņa nu jau bijušais biedrs bija viņu un parējos viņa biedrus nodevis jau pirms 3 mēnešiem un video sižetā Uzbrucējs bija atgādinājis šā “nodevīgā, tobrīd vēl biedra” teikto, ka ap to pašu laiku viņš (kas nu vairs nav Stabilitātes garanta biedrs) ar Jurģi L. esot biedriski Stabilitātes garantu aicinājis atteikties no pārāk lielas biedrošanās ar Ierindas biedru, radās sajūta, ka ir runa par vienu un to pašu notikumu, tik no dažādiem vēsturiskās patiesības skatu punktiem. Un man, kā šīs izrādes vērotājam, radās likumīga vēlme, dzirdēt Uzbrucēja uzdotu jautājumu Stabilitātes garantam: “Vai šie stāsti par “dunci mugurā” un “vešanu pie prāta” ir par vienu un to pašu notikumu?”, ja ir, tad sekojošu jautājumu: “Vai Stabilitātes garants varētu ko vairāk pastāstīt par šo notikumu?” Kā arī: “Kādi apstākļi noteica tik strauju biedru un sekojoši arī valsts premjera rīcību?” 

Paldies J.D. par raidījumu! Jāsaka, ka Kalvītis pieprot demagoģijas mākslu.. Tās demokrātiskās izpausmes, kas vērojamas R-eiropā nevar salīdzināt ar tās izpausmēm Latvijā - pirmkārt, latvieši ir pārāk vēsi un atturīgi, lai izplūstu masveida emocionālos izvirdumos katru reizi, kad tiem "uztaisīts" uz galvas, otrkārt, pastāv vispārējs viedoklis, ka ar to tāpat nav iespējams neko panākt. Tie nav TIK eksistenciāli jautājumi kā neatkarības atgūšana vai tamlīdzīgi patriotiski nozīmīgi notikumi. Šeit vairāk vērojama centieni salauzt to apātiiju, kāda pastāv jau gadiem - proti, "neko tāpat taču nevar mainīt" un "vieni zagļi aizies, nāks citi". Otrkārt - Kalvīša izturēšanās un izteikumi spilgti apliecina to, ka, neskatoties uz to, ka viņš no vienas puses it kā apsveic šādas demokrātiskās izpausmes, tomēr no otras puses - viņam par tām nospļauties, jo tikai viņš (valdība) pieņems lēmumu - un tas, visticamāk, būs tāds, kādu viņš (valdība) uzskatīs par labu esam. Un šeit pat Dombura kungam ir grūti ko diskusijas formātā ko apgāzt, oponēt vai pārliecināt. Tā ir pārliecība, kas sakņojas Kalvīša apziņā nevis kā kaut kāda tur Šķēles viedoklis, bet paša Kalvīša būtība. 

Bet man visvairāk gribētos redzēt tos PB pētījumus un salīdzinājumus reālos skaitļos un ar precīzu atšifrējumu, nevis tikai frāzes veidā, ka PB saka ka mums ir par daudz ārstu, skolotāju un policistu. Pirmkārt, ir jāsalīdzina drošības un veselības situācija, un tad jārunā. Turklāt, ASV ir slavena ar savu medicīnu, ka med politikas dēļ vien cilvēki ir gatavi pamest šo valsti, braukt ārstēties uz citām valstīm. Kaut kā jau tā "cīņa pret terorismu" ir jāapmaksā... Turklāt, kāda gan nozīme tam, ja skolēnu skaits ir samazinājies par 20%, bet skolotāju skaits nē? Vai nav tā, ka neko jau nevar izdarīt, ja agrāk klasēs skolā bija ap 30 un vairāk skolēniem, bet tagad ir mazāk. No tā tikai vispārējajai izglīt kvalitātei būtu jāiegūst. Turklāt, paldies Dievam vai par spīti liberālisma uzvaras gājieniem Šķēles un TP plāni slēgt mazās lauku skoliņas vēl nav izdevušies, jo visi vēl nav izmiruši vai aizbēguši no tiem ciematiņiem, un tur tiešām reizēm ir mikroklasītes. Bet tā jau nav cilvēku problēma... 

Un šāda pārliecība ir visos jautājumos, par kuriem runā, domā un dara Kalvītis - tā ir sava pārliecība, kura balstās tieši uz to, ka "zirdziņš uz kura jāj, ir jājams" un šim zirdziņam, kaut arī ir iebildumi ir jājāj, jo patiesi - tā ir viņa būtība - tikt jātam. Tādēļ arī visos jautājumos Kalvītis ir tik pārliecināts un pārliecinošs un tā nav tikai ar viņu, bet ar lielāko daļu valdošās koalīcijas pārstāvjiem. Tautai ir jāsaceļas kā fraņču revolucionāriem vai jebkurā citā vēsturē zināmā revolūcijā un tikai tad, iespējams, aizsāksies kādas sākotnējās pārmaiņas iesērējušos procesos, kurus labprāt izmanto valdošā elite un tās pakaļskrējēji. 

te kautkaadi pildspalvtureetaaji priecaajas,ka Kalvitisesot bijis vienkaarsi nesatricinaams(varbuut tie no kaada premjera biroja),bet es vakar redzeeju valstsviiru-puiku(mees gan visi taadi esam),kura speele no poziicijas"juus neko nezinat,juus tikai mani apvainojat"bija liela neciena pret skatiitaaju.Runaajot par Dombura emocijaam,tad es to redzeeju kaa zhurnaalista izcili iztureetu ciinju pret veel lielaaku nekauniibu.Uzvareet shaadu demagogu 1 pret1 Latvijaa speej tikai Domburs.Tiem,kas grib buut pasiivi un muld par alternatiivas truukumu,teikshu taa:"ja tevi neveelami dr...z(piedodiet),bet valdiiba ar mums to dara,tad tev ir vienalga,ka cits to dariitu sliktaak.tu vienkaarshi tam pretojies. 

Labdien, Dombura k-gs! 1.Domāju, ka tas pat 5.klases skolniekam skaidrs, ka Bezdarbs (5%), pie mums ir tāpēc, ka liela daļa Unikālās Latvijas iedzīvotāju ir aizbraukuši un tie, kuri palikuši šeit- ieņēmuši tukšās vietas. 2.Kāpēc pirktspēja lielāka un vairāk dārgās automašīnas? Tādēļ, ka tā pati lielā daļa Unikālās Latvijas iedzīvotāju strādā ārzemēs un sūta, vai ved naudiņu savējiem uz Unikālo Latviju. Arī es materiāli dzīvoju diezgan "normāli" nu jau divus treknos gadus, bet tas ir tikai tāpēc, ka mans vīrs strādā Anglijā. Ja mums būtu jāiztiek no divām Latvijas algām, tad diez vai es varētu atļauties pienācīgi apģērbt un pabarot savus divus bērnus (skolniekus). 3.Vēl varētu sameklēt daudz līdzīgus variantus, gan par medicīnas darbiniekiem, gan poličiem, gan skolotājiem, kultūras darbiniekiem u.t.t., kuri vairums strādā vairākas slodzes. 4.Kāpēc Unikālās Latvijas treknais premjers neko nesaprot? 

Man raidījums, ka jau allaž šķita interesants. Tikai patiesību vienalga nevaru saprast, grūti pat nonākt pie kāda sava viedokļa. laikam jaiegust vairāk informācijas,bet kur? Īsti nespēju uzticēties mēdijiem, jo ir pieredze, ka problēmas tiek apskatītas tikai no vienas puses. Kalvīša kungs runā tik pārliecinoši, tik argumentēti, ka man piemēram, rodas sajūta, ka tiešām valdības darbs notiek koretki. Nu nezinu, bet raidījums tiešām noderīgs, tā politiķiem iespēja paskaidrot Latvijas sabiedrībai valstī notiekošos procesus. Paldies Dombura kungam par raidījumu! 

A pats Domburs kādreiz atļauj sev arī pateik dazus vārdus forumā vai arī no saviem augstumiem noraugās uz diskusiju? 

"Un izrādījās, ka uz šādu soli viņu mudināja, ne viņa atstātā premjera aizvietotāja nespēja risināt valstiskos uzdevumus sabiedriskās kārtības uzturēšanā valstī, bet gan sabiedriskas organizācijas biedru intereses. Sāpīgi, bet fakts, ka tajā notikumā primāras nebija premjera rūpes par valsts iedzīvotājiem, bet savas un biedru intereses." Labs! Uzbrucēja taktikai bija jābalstās uz sīku, pedantisku Kalvīša rīcības atprasīšanu - soli pa solim, punktu pa punktam, uz katru tukšo demagoģisko standartfrāzi pretī 3 precīzus jautājumus un tikai pa pāris svarīgākajām tāmām. Un galvenā tēma - vai Kalvits ir TP biznesa projekta vadītājs vai Latvijas valsts premjers? Domburam vajadzēja dzīt kalvīti tajā stūrī, kas saucas "atgriežam mākoņpapam pozitīvismā iztērēto"! 

Šoreiz par raidījumu palika tāds drusku dalīts iespaids. Savā ziņā premjers mums ir diezgan izcils demagogs. Tas zināmā mērā pārsteidza. Cilvēkiem, kuri vairāk vai mazāk pazīstami ar psiholoģiju, filozofiju u. tml. nav nekāds pārsteigums, ka uz praktiski jebkuru jautajumu, jebkuru problēmu var palūkoties vismaz no divām pusēm, diviem skatu punktiem. Ar to jāsamierinās, ka, Kalvīša k-ga vārdiem runājot, ir divas patiesības. Nedaudz vairāk konkrētības ghaidīju un būtu vajadzējis no Jums, Jāni, tad arī mūsu "valsts garantam" būtu drusku grūtāk klājies. Par budžetu runājot, par lielajām šausmām, kas gaida valsti un tautu budžeta nepieņemšanas, no kā loģiski izrietētu valdības demisija, gadījumā, gaidīju atgādinājumu par to, kā tautas partijas frakcija Kalvīša vadībā izgāza Emša valdības(starp citu tā paša TP finansu ministra Spurdziņa gatavotu) budžetu, nogāza valdību un... Kā liekas ne valsts, ne tauta boja neaizgāja? Hronoloģiski visām darbībām it kā vajadzētu sakrist. Kāpēc šoreiz lai būtu savādāk. Varbūt arī KNAB un Loskutova sakarā, varēja citēt, tieši citēt precīzi rakstīto KNAB likumā. Un vēl... Nenāktu par ļaunu visiem, un Kalvītim it īpaši atcerēties, ka Saeimas un tātad padotības kārtībā arī viņa "darba devējs" ir Latvijas tauta, kura šobrīd liekas vēlas vairākus savus darbonīšus(valdību un Saeimu tai skaitā) atlaist. 

Gribētos jau ticēt Kalvīša kungam. Bet kautkā nevaru sevi piespiest. :) 

Es ar lielu interesi noskatījos šo raidījumu. Jānis Domburs bija izcili piestrādājis un sagatavojies. Lai arī daļā raidījuma ministru prezidenta taktika bija, ka labākā aizstāvība ir uzbrukums, prieks bija redzēt ar kādu taktu, pārliecību un mugurkaulu, Jūs, Jāni Dombur, vadījāt šo sarunu konstruktīvā gultnē, nenolaižot līdz kādam zemākam līmenim vai uz uzbraucieniem balstītu komunikāciju. Interesanti bija tas, ka Kalvīša k-gs te pieminēja emocijas, jo pēc manām domām tautas ievainotās jūtas un emocijas no ministru prezidenta puses dod savu artavu pie neuzticības valdībai. Viņš ir pazemojis daudzus, un to tik ātri neaizmirst. Arī man vēl sāp par to, ka tiku nosaukta par šai valstij nevajadzīgu liekēdi, tāpat arī daudzu runās dzirdu, ka cilvēkus personīgi ir aizvainojusi Kalvīša k-ga uzruna „kvaukšķis”. Tauta neaizmirst. Kur emocijas ir ievainotas, par konstruktīviem argumentiem jāaizmirst, ka tie tiks saklausīti. Izskatās ka tas ir beigu sākums. Vēl par izjūtām runājot. Tās attiecībā uz Latvijas politiku ir dīvainas. Ir tieksme mainīties. Tautā ir vēlēšanās politiski līdzdarboties, kas jau pats par sevi rāda uz progresu. Ticu, ka ir jāmainās, ticu ka vajag attīstību, taču es nespēju saskatīt virzību. Es nespēju ieraudzīt valsts attīstības vīziju. Sajūta ir, ka mēs sabiedrība raujamies uz dažādām pretējām pusēm, nodarbojas ar iekšpolitiskām cīņām, izglīto visus par birokrātisko valsts aparātu, tauta prasa no mūsu politiķiem atbildību par to un šito, un tomēr es nespēju saprast, cik lielu varu mēs dodam saviem politiķiem un cik daudz atbildības mēs varam prasīt no viņiem. Tiek piesaukti kādi mistiskie Eiropas standarti, tāpat arī šajā raidījumā es bieži esmu dzirdējusi piesaucam Zviedrijas vai Skandināvijas piemēru. Vai sociālliberālā demokrātija ir mūsu standarts un uzliekot saviem politiķiem milzīgu atbildību mēs tiem atdosim savu brīvību? Tanī pat laikā es redzu cilvēkus, kas negrib atdot visu varu mūsu priekšstāvjiem un pasīvi noskatīties, kā viņu dzīves tiek sakārtotas pa plauktiņiem un kā valdība ar nodokļu politikas šķērēm frizē tautu vidusšķiras izveidei. Viņi grib lemt paši Varbūt tā ir virzība pretim daudz liberālākam skatījumam? Es gribu redzēt rāmi un to, kāda ir mana vieta attiecībā uz manu valsti. Un ja nu mēs paši esam gudri ar darbošanos brīvajā tirgus ekonomikā, cik tad liela ir valsts atbildība par inflācijas fenomenu, kas pati par būtībā ir mūsu darbību un lēmumu rezultāts? Vai tomēr mēs gaidam, lai naktu kāds, kas teiktu ko mums darīt? Vai var kāds mani te apgaismot? Kur mēs ejam? Kāds ir mūsu standarts? Kādai jābūt Latvijai? Latvija ir maza, inteliģenta sabiedrība – cilvēki te nav dumji, lielākā daļa vairāk vai mazāk orientējas politikā un ar to saistītajiem jautājumiem, tāpat daudziem ir savs viedoklis. Iespējams ka šī ir arī mūsu valsts unikalitāte... Mēs mācāmies demokrātiju. Šīs Jāņa Dombura piedāvātās debates lieliski iederas šai mācību procesā. Paldies Jums, Jāni, par darbu, ko Jūs darāt. 

Pietiek uzklausīt cilvēkus, kuri veiksmīgi konkurē ar Minhauzenu un "Bahdādes Bobu". Apnicis klausīties. 

Noskatījos raidījumu atkārtoti. Liekas, ka tik traki tomēr nebija. Kalvītim tika dota iespēja visai brīvi izteikties un to arī viņš pilnībā izmantoja. Tomēr jasaka, ka šādā veidā mēs varējām brīnišķīgi redzēt, kāds patiesībā ir šis vīrs, kas nokļuvis premjera krēslā. Faktiski Kalvītis ir augsta līmeņa viltnieks un demagogs, kas ir ārkārtīgi augstās domās par savām spējam visiem sakarināt makaronus uz ausīm. Izrādās, ka neviens neko nesaprot, tikai viņš viens visu saprot, jo ja Loskutova lūgumu par atvaļinājumu viņš paraksta, tad varot arī Loskutovu atstādināt, tiesas blakuslēmums par TP vēlēšanu tēriņu pārsniegšanu ir nepareizs, jo TP neesot pieaicināta to pieņemot u.t.t. un t.j.p.. Pāris reižu jau tautu var apmuļķot, bet to nevar darīt bezgalīgi. Iespēja redzēt šo vīru visā savā godībā mums deva raidījuma vadītāja spēja piekāpties un neateikties no iespējas izvilkt Kalvīti gaismā. Par to protams kādam pienākas paldies. 

Super vīrs tas Kalvītis - bezdarbs esot 5%, nesen bija 10%. Viegli aprēķināt, ka ja ņem ka Latvijā ir 2,3milj. iedīvotāji, 75% darba spējīgo, tad 5% ir 80tūkstoši. Kā zināms, Latvijas komercbankas ir aprēķinājušas, ka (Sib)Īrijā ir vairāk nekā 100 tūkst. tautiešu, tad skaidri redzams, ka reālais BEZDARBS IR PIEAUDZIS par aptuveni 1,5%, nevis samazinājies. Es jau nemaz nerunāju, ka šis vīrs labāk par AT Senātu un Ģenerālprokuroru pārzin likumus. Pilnībā ingnorē ASV Valdības (skat. ASV valsts sekretāres Eiropas lietu palīgs Daniels Frīda izteikumus) viedokli. Super. Paldies Jāni, veselu stundu klausījāmies absolūtos MELOS, neviena godīga atbilde šīs stundas laikā netika sniegta. Skaidrs, ka Dombura k-gs pilnīgi plīsa no dusmām, jo kā izrādās viņš jau vispār nevienā jomā pilnīgi neko nesaprotot, tikai Kalvītis. Tā pat kā Politoloģijas profesors Ikstnena k-gs arī neko nesaprotot no politikas Kalvīšaprāt. 

Ziniet, piekritīšu zinītim. Neredzu pašreizējā politiskajā spektrā nevienu spēku, kam varētu uzticēties. Ir divi varianti, turpināt sabiedrības spiedienu un vismaz tādā veidā vismaz kaut ko panākt. Otrs variants(ķecerīga doma),izmēģināt ar tiem, kuri vēl nav bijuši pie varas kaut regulāri vēlēšanās ir pirmajā trīniekā(kreisie). Nedomāju, ka no tā vajadzētu ik ļoti baidīties, pie Krievijas jau nepievienos, droši.