Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 17.11.2024.
 

Dubultā pilsonība tikai daļā valstu: vai diskriminācija?

Pilsonība, naturalizācija video_f

31.03.2011. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 0
Saeimas konceptuāli atbalstītie grozījumi Pilsonības likumā paredz, ka tiem cilvēkiem, kuri devās bēgļu gaitās vai tika deportēti, un viņu pēcnācējiem pienākas Latvijas pilsonība neatkarīgi no valsts, kurā viņi dzīvo; tāpat ģeogrāfiskais aspekts nav būtisks, ja runa ir par bērniem, kuru vecāki vai viens no vecākiem ir Latvijas pilsoņi. Tomēr citos gadījumos dubultās pilsonības iespējamība būs saistīta ar izvēlēto valsti. 30.marta publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” norisinājās viedokļu sadursme par to, cik šāds princips ir (ne)pamatots un (ne)izmantojams.
Rīgas Stradiņa Universitātes Komunikācijas fakultātes asociētais profesors Sergejs Kruks pauda neizpratni par to, kāpēc tiek pieņemti Brazīlijas latvieši, kas ir izbraukuši divdesmito gadu sākumā, bet netiek atzīti Sibīrijā palikušie un viņu pēcnācēji. „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Saeimas frakcijas deputāts Dzintars Rasnačs pauda viedokli, ka dubultās pilsonības institūtu mums vajadzētu veidot tikai ar demokrātiskām un tiesiskām valstīm un ka mēs to nevaram veidot ar tādu valsti kā Krievija. Arī „Vienotības” Saeimas frakcijas deputāts Kārlis Šadurskis apgalvoja, ka dubultpilsonim nebūs problēmu nodrošināt ciešu saikni ar divām demokrātiskām valstīm, bet Latvijas un Krievijas dubultpilsonim tā varētu būt problēma. Valsts prezidenta padomniece likumdošanas jautājumos Sandra Kukule savukārt skaidroja loģiku, kas bija pamatā valstu uzskaitījuma saistīšanai ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā un NATO.

Pēc raidījuma vadītāja veikta virknes valstu uzskaitījuma, kurām saskaņā ar projektu paredzēts atšķirīgs regulējums, Dz.Rasnačs aicināja „neskaldīt matus”, toties „Saskaņas Centra” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins solīja pacensties nepieļaut selektīvo pieeju. Eiropas latviešu apvienības prezidente Dace Lutere-Timmele savukārt norādīja uz problēmu, ar ko saskarsies cilvēki, kas jau 1890. vai 1906.gadā nonākuši Brazīlijā. Projekts gan arī paredz, ka konkrētu valstu situāciju varēs risināt, Latvijai noslēdzot starptautisko līgumu par dubultpilsonības atzīšanu. Dz.Rasnačs uzskaitīja dažādas valstis, kas pēc 10, 15 vai 20 gadiem varētu būt demokrātiskas, tiesiskas un attīstītas Eiropas valstis, līdz ar to dubultpilsonības atzīšanu nākotnē padarot par iespējamu arī tajās. S.Kruks gan norādīja, ka ar šādu likumu valsts pateiktu, ka baidās no šiem cilvēkiem, jo nevar nodrošināt to, ka viņi pieskaņosies tiem spēles noteikumiem, kas pastāv šajā teritorijā.

Video: Sergejs Kruks, Dzintars Rasnačs, Kārlis Šadurskis, Valērijs Agešins, Sandra Kukule un Dace Lutere-Timmele par dubultās pilsonības institūta (ne)veidošanu ar dažādām valstīm. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 30.03.2011.)


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: