„Vienotības” Saeimas frakcijas deputāts Kārlis Šadurskis sacīja, ka nedomā, ka grozījumu rezultātā ļoti būtiski skaitliski mainīsies Latvijas pilsoņu kopums. „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Saeimas frakcijas deputāts Dzintars Rasnačs savukārt grozījumus raksturoja kā vienu no līdzekļiem, kā novērst pilsoņu un valsts distancēšanos, kā arī stiprināt Latviju kā nacionālu valsti. Bet Valsts prezidenta padomniece likumdošanas jautājumos Sandra Kukule pauda viedokli, ka tad, ja pilsoņi aizbraucot vēlas saglabāt saikni ar Latviju un paturēt pilsonību, nav nekādu iemeslu, lai valsts to neļautu. Viņa skaidroja, ka galvenais uzdevums šobrīd ir nodrošināt „Latvijas pilsoņu kopuma saglabāšanu”.

Rīgas Stradiņa Universitātes Komunikācijas fakultātes asociētais profesors Sergejs Kruks izteica vērtējumu, ka fakts, ka Pilsonības likums tiek labots, ir vēstījums pats par sevi, un tā filozofiskā galvenā ideja ir – „Latvija ir atvērta, visi tiek gaidīti atpakaļ”. Tomēr viņš uzsvēra, ka grozījumos ietverts dalījums un parādās izņēmumi, un rezultātā arī pēc diskusijas konceptuāli nav skaidrs, kādas intereses slēpjas aiz likuma grozījumiem.

Video: Jānis Citskovskis, Kārlis Šadurskis, Dzintars Rasnačs, Sandra Kukule, Dace Lutere-Timmele un Sergejs Kruks par cilvēkiem, uz kuriem varētu attiekties grozījumi Pilsonības likumā, un to filozofiju. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 30.03.2011.)