Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis skaidroja, ka nepilsoņi ir tikai divās valstīs – Latvijā un Igaunijā – un šobrīd Eiropā nav tāda principa, ka, bērnam piedzimstot kādā valstī, viņš iegūst attiecīgās valsts pilsonību. Valsts prezidenta padomniece likumdošanas jautājumos Sandra Kukule savukārt uzsvēra, ka nepilsoņa statuss ir īpašs un paredz, ka šie cilvēki ir Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kam ir noturīga saite ar šo valsti, tāpat paredz noteiktus kritērijus. Viņa norādīja, ka šobrīd reģistrācijas iesniegumi ir jāiesniedz abiem vecākiem, taču Latvijā ir daudz vientuļo māšu. „Vienotības” Saeimas frakcijas deputāts Kārlis Šadurskis gan sacīja, ka ar sagatavotajiem, lai gan vēl nepieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem bērnu reģistrācija tiks „ļoti atvieglota”, un pauda viedokli, ka uzrakstīt iesniegumu ir bezgala vienkārši. Tomēr S.Kukule nepiekrita, ka sagatavotie noteikumi situāciju būtiski mainīs. Tiesa gan, Rīgas Stradiņa Universitātes Komunikācijas fakultātes asociētais profesors Sergejs Kruks izteica versiju, ka mazaktīvās reģistrācijas iemesls ir vienkārši tas, ka 20 gadu laikā noteikumi ir mainījušies un „ierindas cilvēks” tam nevar izsekot līdzi.

„Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Saeimas frakcijas deputāts Dzintars Rasnačs noliedza, ka iebildumu patiesais iemesls varētu būt nevēlēšanās potenciāli paplašināt politisko konkurentu elektorātu, un apgalvoja, ka „runa ir par principiem”. Viņš minēja vienu konvenciju, kam, viņaprāt, izmaiņas neatbilstu, savukārt „Saskaņas Centra” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins minēja citu, ko šobrīd, viņaprāt, pilda tikai „teorijā”. Pie vienota viedokļa debašu dalībnieki tā arī nenonāca.

Video: Jānis Citskovskis, Sandra Kukule, Sergejs Kruks, Kārlis Šadurskis, Dzintars Rasnačs un Valērijs Agešins par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 30.03.2011.)